
“Esmu optimiste, kas par dzīvi nesūdzas, un gribu izmēģināt savā dzīvē kaut ko jaunu un interesantu. Tā pagājušā vasarā izmēģināju ekstrēmo lidojumu ar paraplānu.”
“Esmu optimiste, kas par dzīvi nesūdzas, un gribu izmēģināt savā dzīvē kaut ko jaunu un interesantu. Tā pagājušā vasarā izmēģināju ekstrēmo lidojumu ar paraplānu.”
“Skumji, bet gadi joņo un kur paliek laiks sev? Vienkārši neatliek! Darbs paņem visu manu laiku! Tāpēc, nolēmu beidzot sākt mainīt savu dzīvi! Ir laiks padomāt par sevi!”
“Laikam jau šādā vecumā ir par vēlu kaut ko vēlēties un nav pieklājīgi izteikt savu slēptāko vēlēšanos. Par vēlu esmu attapusies, bet, ja nu tomēr, tad gribas būt skaistai un laimīgai, jo tāda es noteikti sastapšu cilvēku, kuru gaidu.”
“Gribu palīdzēt savai māsai piepildīt sapni, jo zinu, ka viņa pati diez vai uzdrīkstētos, viņa ir darītāja, ne sapņotāja…”- Ilga akcijai piesaka savu māsu.
“Izskatos dusmīga, neapmierināta, jo neesmu komfortā ar sevi. Domāju, ka pie vainas ir arī mana slimība ar kuru cīnos jau sešus gadus – veģetatīvā dostonija…”
Šoreiz apņēmos noteikti iesūtīt savu pieteikumu ikgadējā akcijā „Uzplauksti pavasarim!”. Jau pagājušo pavasari sekoju laimīgo sieviešu pārvērtībām, smaidiem un plaukumam…
“Mana vēlme kļūt šogad sievišķīgākai un skaistākai ir stiprāka par visu. Ziemas laikā pat iekrāju mazliet naudiņas, lai varētu pavasarī “pucēties”..”
“Aiz manas ārejās nopietnās un stiprās maskas ir trausla dvēsele, kas beidzot sākt plaukt un grib uzziedēt šaja pavasarī, gribu atvērt vārtus uz sievietes pasauli!”
Esmu sieviete, kurai ir ļoti būtiski labi izskatīties kā darbā ar kolēģiem, tā arī kartupeļu vagā un sēņojot mežā.
“Sapnis ir varenāks par realitāti, jo sapņot var jebkurš, tas neko nemaksā”, saka Diāna.