Aiz mana loga – putenis.
Snieg…
Un cilvēkos – jūtams kaut kāds neizprotams apjukums. Un- arī skumjas…
Snieg.
Šobrīd tur ārā – aiz man loga… pie
Aiz mana loga – putenis.
Snieg…
Un cilvēkos – jūtams kaut kāds neizprotams apjukums. Un- arī skumjas…
Snieg.
Šobrīd tur ārā – aiz man loga… pie
Kādu laiku atpakaļ izlasīju šo rakstu
Visiem gribētos domāt, ka viņi jebkuros apstākļos būtu nevainojami – „labas sievas”, „mīļi vīri”, „paklausīgi bērni”, „saprotoši priekšnieki”,… Mūžīgi dzīvas, darbojas. Tāpat kā tie deputāti un valstsvīri. Likās, ka es tik tāda nepraša. Kāda mēneša laikā nevienu peli neesmu noķērusi. Pamanīju, ka miskaste izvandīta, nopirku Šoreiz mēs gribam teikt siltu paldies septembrī un oktobrī publicēto blogu autorēm. Paldies Agneschkai Labs vakars! Pasaka? Fantāzija? Realitāte? Diemžēl realitāte. Es jau esmu samierinājusies ar to, ka ir tā, kā ir. Lai kādi šodien būtu mani sapņi, tie vairs nepiepildīsies. Sapņiem ir… Ja kāda patiešām ir izbūrusies cauri maniem gandrīz grafomāniskajiem izjūtu atspoguļojumiem un gaida laimīgas vai vismaz ārkārtīgi romantiskas beigas, uzreiz jau brīdinu – tālāk nav vērts Tuk-tuk…ģimene?! Dzīvoja reiz maza meitene. Kā jau katrai meitenei, arī viņai bija sapnis. Lai arī meitene bija maza, sapnis viņai jau tad bija liels un šķiet aizsniedzams Mīļās, lasītājas! …
par spēju ar humoru aprakstīt dzīves ne tik jau
Man viena tāda lietiņa – man ar puisi bija sekss (drīzāk pātrauktais dzimumakts). Un, kad viņš izvilka ārā, pārbaudīja savu ādiņu, vai viss ir labi. Un es pamanīju, ka cie&sca