Kā Tevi ietekmē konkrēti dzīves apstākļi?

Visiem gribētos domāt, ka viņi jebkuros apstākļos būtu nevainojami – „labas sievas”, „mīļi vīri”, „paklausīgi bērni”, „saprotoši priekšnieki”, „uzticami draugi”, utml. Diemžēl konkrēti dzīves apstākļi spēj būtiski ietekmēt un mainīt cilvēka jūtas, domas un uzvedību. Izteikt viedokli par to mani pamudināja ne viens vien gadījums no individuālo konsultāciju prakses. Ar klientes atļauju dalos vienā no tiem:

Kliente L: „Nekad neaizmirsīšu, kā vīrs mani mēdza saukt par traku. Kopdzīve ar viņu, emocionāli vardarbīgu alkoholiķi, mani bija novedusi tik tālu, ka es patiešām sāku uzvesties kā garīgi nelīdzsvarots cilvēks – staigāju pa mājām kā hiēna, gatava jebkurā brīdī gan uzbrukt, gan aizstāvēties, paranojas un pašnāvniecisku domu apsēsta… Kad vēlāk dzīvē, jau pēc neizdevušās laulības šķiršanas, no citiem cilvēkiem, t.sk. vīriešiem, saņēmu komplimentus, cik sievišķīga un harmoniska sieviete esmu, bija sajūta, ka tiešām esmu „samainīta”. Bija skaidrs, ka šie cilvēki nespētu ne iedomāties, ne noticēt, ka es spēju būt arī „traka mātīte”, un otrādi – bijušais vīrs neticīgi noņirgtu, ka kāds mani uzskata par normālu. Protams, visvieglāk būtu vainot bijušo vīru, bet es apzinos, ka es tolaik dzīvoju pilnīgi citos, manu psihi degradējošos, apstākļos. Tiklīdz pieņēmu gala lēmumu mainīt apstākļus, arī „zvērs” manī it kā pazuda…“

Līdz ar to laipni lūgti sociālpsiholoģijas lauciņā! Tā ir zinātne par to, kā cilvēkus ietekmē savstarpējās attiecības un saskarsme ar citiem. Viens no klasiskākajiem piemēriem tajā ir eksperiments ar cietuma apstākļu radīšanu, ar mērķi noskaidrot, vai ieslodzījuma vide mainītu cilvēka uzvedību, vai arī viņš spētu pacelties pāri apstākļiem. Tas ātri vien pierādīja, ka likumam uzticīgi, emocionāli stabili un fiziski veseli cilvēki „salūzt” – kļūst patoloģiski, pasīvi padodas liktenim un bezpalīdzībai (vai vari savilkt paralēles ar savām sajūtām kādā dzīves posmā vai situācijā?).

Tātad, atliek vien iedomāties, kas var kļūt par „ieslodzījumu” mūsu dzīvē: neizdevusies laulība ar fiziski vardarbīgu vīrieti, apstākļu radīta piespiedu kopdzīve ar emocionāli vardarbīgu vīramāti, mobings darba vietā, jauns un nedraudzīgs kolektīvs mācību iestādē, agresīva bērnudārza audzinātāja, utt.

Tātad, lai cik unikāla būtu Tava personība, uzskati un vērtības, tieši konkrētām dzīves situācijām – apstākļiem un cilvēkiem – ir dominējoša loma Tavā personībā un tās izpausmēs.

Kā no tā izvairīties vai sadzīvot ar to? Spēcīga sevis apziņa ir viena no iespējām. Cilvēkus ar stipru identitāti pat visnegatīvākā attieksme ietekmē mazāk. Tomēr ne visiem palaimējas uzaugt ģimenē, kurā vecāki apzināti palīdz savam bērnam izkopt šādu personības stingrību. Praksē biežāk nākas atdurties pret ko gluži pretēju – vāju personības briedumu, zemu pašapziņu, „es neesmu pietiekami labs” sajūtu. Otra iespēja ir apzināt savu grūtību un mērķtiecīgi mainīt ierasto rīcības modeli attiecībās, kuras konsultēšanā tiek dēvētas par grūtām.

Vai esi piedzīvojis „ieslodzījuma” sajūtu? Kas tie bija par apstākļiem? Kā Tu ar tiem tiki galā?

Lai izdodas viss iecerētais,

Elīna Brila

„LABO DOMU PIETURA”