Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

‘Balzaks un Mazā Ķīniešu šuvēja’- īsta pērle!

Pinterest LinkedIn Tumblr +

izgājušā mēneša ietvaros mēs Grāmatu klubiņā lasījām grāmatas par Ķīnu. Dažādībai izvēlējāmies divas- vienu mūsu pašu tautieša ceļojuma aprakstu (Bruno Šulcs „Nezināmā Ķīna”), otru- ķīniešu autora Dai Sidzje romānu „Balzaks un Mazā Ķīniešu šuvēja”.

Šeit mūsu atsauksmes par ķīniešu autora Dai Sidzje romānu „Balzaks un Mazā Ķīniešu šuvēja”.

Iveta Blaune: Dai Sidzje romāns “Balzaks un Mazā Ķīniešu Šuvēja” mani pozitīvi pārsteidza. Man nav praktiski nekāda priekšstata par ķīniešu literatūru. Arī Konfūciju neeesmu lasījusi. Ir tikai liels respekts pret tūkstošus gadu senu kultūru un tradīcijām. Ķīnu, līdzīgi kā Krieviju un Austrumeiropas valstis, pamatīgi izkropļojis komunistiskais režīms. Romānā ir smalki un emocionāli aprakstīti apkaunojošie vēstures notikumi Mao Kulturālās Revolūcijas laikā. Šajā laika posmā tika pamatīgi iznīcināts ķīniešu inteliģences slānis un daļa bagātā Ķīnas vēstures mantojuma. “Priviliģēto” izglītoto ģimeņu atvases tika ar varu masveidā nosūtītas uz mazapdzīvotiem lauku reģioniem, lai mācītos dzīves gudrības no vienkāršajiem ļaudīm – zemniekiem un strādniekiem (vai varam vilkt paralēles ar latviešiem tik sāpīgo vēstures traģēdiju – masveida inteliģences un “budžu” izsūtīšanu uz Sibīriju?). Grāmatā lieliski var redzēt šo aspektu, un autors ļoti trāpīgi apraksta vietējos ļaudis un viņu dzīvesveidu. Romāns, neskatoties uz smagajām un sarežģītajām tēmām, tomēr lasās viegli un man ļoti patika sekot mīlestības pavedienam. Beigas – negaidītas! Iesaku izlasīt.
Vēl varu piebilst, ka romāns ir daļēji autobiogrāfisks, jo rakstnieks ir bijis viens no tiem izsūtītajiem jauniešiem un nodzīvoja izsūtījumā četrus gadus, pēc tam atgriezās mājās, pabeidza augstskolu un pēcāk devās studēt uz Franciju, kur arī apmetās uz pastāvīgu dzīvi.  Romāns “Balzaks un Mazā Ķīniešu Šuvēja” ir ekranizēts 2002.gadā.

Inese Kušķe: Dai Sidzjes romāns ir impresionistiska pērle, kas atklāj šausminošu Mao Dzeduna Kultūras revolūcijas ainu: grāmatu lasīšanas aizliegumu, inteliģentu „pāraudzināšanu” ar spaidu darbiem laukos, galējības, kuras radījusi komunisma ideju pārprašana un dzīve diktatora ēnā. Par spīti tam visam, romāna stils ir gaisīgi viegls, atklājot trīs jauniešu attiecības un pirmās mīlestības sāpes un piedāvājot pavisam negaidītas beigas. Man ļoti personiskas asociācijas izraisīja tā romāna nodaļa, kurā galvenie varoņi – inteliģenti jaunieši – tiek aizsūtīti uz mazpilsētu noskatīties filmu, kuru pēc tam atstāsta visam ciematam tikpat ilgi, cik ilgi turpinājies filmas seanss. Arī es bērnībā azartiski atstāstīju vecākiem vai draugiem redzēto filmu, līdz saņēmu aizrādījumu, ka neviens nav gatavs klausīties manī 2 stundas. Tagad – ar laika distanci – es to visu atceros ar tikpat gaišu humora dzirksti sirdī, kādu rada talantīgā ķīnieša nelielais prozas darbs.

Liene Štoka: Romānā tiek stāstīts par diviem zēniem, kas nosūtīti pāraudzināšanai uz kalnu, kas nosaukts par Debesu Fēniksu. Abu zēnu vecāki ir ārsti, bet puišiem skolā bijusi iespēja mācīties vien pāris gadus. Zēniem Debesu Fēniksā ir jāstrādā, bet Luo lieliski padodas stāstīt stāstus un zēni tiek sūtīti uz Jun Dzjinas pilsētu skatīties filmas un pēc tam tās stāsta ciema vecākajam.Blakus ciemā dzīvo arī viņu draugs Briļļainais, kuram ir čemodāns ar grāmatām, kuru lasīšana Ķīnā ir aizliegta. Draugi nolemj čemodānu nozagt un atklāj, ka tur paslēptas Balzaka, Gogoļa, Melvila un Romēna Rolāna grāmatas. Romāna nobeigumā viņi gan atrastās grāmatas sadedzina.
Mazā Šuvēja dažādo romānu ietekmē ir nolēmusi mainīt savu dzīvi un dodas meklēt laimi lielā pilsētā.
Romānā man patika, kā autors attēlojis jauno cilvēku mīlestību, draudzību un romāna beigās, kad Mazā Šuvēja dodas prom, lasītājam tiek dota iespēja pašam turpināt domāt par to vai Luo un Mazā Šuvēja vēl kādreiz satiksies.

Lasītājam ir iespēja iepazīties ar komunistisko režīmu valstī kopumā un liekas, ka grāmata ir sarakstīta par senu pagātni, bet tā viss nav- vēl  2013.gada 21.janvārī www.tvnet.lv publicēts raksts, ka Ķīnā tiek plānots šogad likvidēt bēdīgi slavenās darba pāraudzināšanas nometnes. „Komunistu pārvaldītajā Ķīnā cilvēkiem var tikt piespriesta pāraudzināšana darba nometnē uz laiku līdz četriem gadiem, un lēmumu par to pieņem policijas komisija bez atklātas tiesas”.

Ruta Zimnoha: Dai Sidzje grāmata „Balzaks un Mazā Ķīniešu šuvēja” paņem ar savu jauneklību un briedumu vienlaicīgi. Tas saistīts ar to, ka galvenie varoņi ir vēl pavisam jauni zēni, kam nav paveicies, jo viņa vecāki savā laikā ir cītīgi mācījušies un kļuvuši par izglītotiem cilvēkiem. Jaunajai valsts iekārtai šādi „izlecēji” nav vēlami, bet viņa bērni pāraudzināmi. Līdz ar to abi jaunekļi ir nonākuši neapskaužamā situācijā. Viņiem, kam ir tikai primitīva 3. klašu izglītība un nekāda dzīves pieredze, pēkšņi ar visu galā jātiek pašiem, bez vecāku mīlestības un rūpēm. Izsūtīti uz provinces ciemu, kura iedzīvotāji labi ja prot lasīt. Pašu jaunekļu zināšanas nav nekādas lielās, jo jaunā vara kontrolēja, ko skolā var mācīt un ko nē, bet uz ciema iedzīvotāju fona viņus var uzskatīt par ļoti izglītotiem. Var teikt, ka jaunie cilvēki kāda brīdī paši sāk pildīt ciema iedzīvotāju izglītotāju lomu. Pateicoties savam stāstnieku talantam, abi jaunieši jau aprakstīto notikumu sākumā kļūst par kinoseansu atstāstītājiem. Taču vislielākās pārmaiņas ciema iedzīvotāju dzīvē notiek, kad abu zēnu rokās nonāk koferis ar franču rakstnieku un domātāju darbiem, kuri šajā laikā Ķīnā bija aizliegti. Visi, kam zēni atstāsta izlasīto, kaut kādā mērā mainās. Mainās paši zēni. Tomēr ne viens no zēniem nevarēja zināt, cik ļoti šis atrastās grāmatās mainīs Mazo Ķīniešu šuvēju. Cik daudz no tā visa viņa gūs, apzinoties sevi kā sievieti un cik daudz viņi paši līdz ar to zaudēs, jo pateicoties grāmatām, Mazajai Ķīniešu šuvējai ciematā paliek par šauru. Viņu nekas te vairs nespēj aizkavēt, pat ne abu zēnu mīlestība un draudzība.

Grāmata lasās ļoti raiti. To varētu nosaukt gan par biogrāfisku, gan romantisku stāstu. Ir zināms, ka autors pats bijis aprakstītajā situācijā – izsūtīts uz Ķīnas provinci. Šur tur romānā parādās pa erotiskai toņkārtai. Netrūkst arī reālistisku aprakstu, bet to visu ļoti labi atsvaidzina autora humorīgā un mazliet bezrūpīgā valoda. Grāmatu lasot, pārcilāju atmiņā, cik no Balzaka darbiem esmu izlasījusi un secināju, ka laiks pameklēt bibliotēkas plauktā kādu no Balzaka romāniem, jo klasiķi ir aktuāli vienmēr. Kas zina, varbūt ka arī es, tāpat kā Mazajā Šuvēja, vairošu savu sievietes pašapziņu.

Grāmatu klubiņš „Ar grāmatu azotē” tiekas reizi mēnesī, kad pie tējas tases vai vīna glāzes, dalamies iespaidos par kopīgi lasīto grāmatu. Ja arī Tu mīli lasīt un gribi pievienoties mūsu grupiņai, piesakies, rakstot uzsp@sievietespasaule.lv! Ja nevari pievienoties klātienē, seko līdzi virtuāli, jo par klubiņa aktualitātēm rakstām sadaļā „Grāmatu klubiņš Ar grāmatu azotē“!

Dalīties.

Atstāt Ziņu