ētras (Mentha) ir viens no daudzveidīgākajiem augiem gan šķirņu un izskata, gan pielietošanas variāciju ziņā. Mētru izcelsme rodama Āzijas un Vidusjūras reģionā. Pieejamas ap 20 – 25 dažādu šķirņu mētras, kas piedāvā apelsīnu, ingvera, ābolu, šokolādes, ananasu un vēl citu patīkamu smaržu nianses. Neraugoties uz variāciju daudzveidīgumu, auga kopšanas prasības ir visnotaļ vienkāršas. Tomēr ir vairāki nosacījumi, ko vēlams ievērot, lai iegūtu visaromātiskākos un spēcīgākos mētru stādiņus.
Augs ar senu vēsturi
Mētras (Mentha) ir lūpziežu dzimtas un mētru ģints ārstniecības augs. Tas izplatīts teju visos siltajos kontinentos, izņemot Dienvidameriku, taču galvenokārt aug ziemeļu puslodes mērenajā joslā: praktiski visur, kur vien nav pārmērīgi sauss klimats vai arī sasalusi zeme visa gada garumā. Jau 15. gadsimtā ar dārzniecību saistītajos Lielbritānijas rakstos satopami mētru augu apraksti. Tas ir daudzgadīgs, retāku šķirņu gadījumā arī viengadīgs, un ļoti ātraudzīgs augs ar plašu sakņu sistēmu, ložņājošiem sakneņiem un stīgām. Mētrām ir stāvi, stingri stumbri, un lapas izvietotas pretējos pāros. Lapotne sastopama dažādos zaļos, lillā, zilganos un arī gaiši dzeltenos toņos, lapiņām ir robotas maliņas, turklāt bieži gan stumbrs, gan lapas ir viegli pūkainas. Ziediņi ir balti vai violeti, un pēc to izziedēšanas attīstās auglis jeb riekstiņš, kurā ir 2-4 sēkliņas. Augstumā var būt gan nelieli 10 cm gari mētru stādiņi, gan augstākas variācijas, kas var pastiepties līdz metra augstumam.
Piparmētras variācijas – no apelsīna līdz pat šokolādes mētrai
No visām sastopamajām šķirnēm izplatītākā ir piparmētra (Mentha x piperita), kas stiepjas 30-80 cm augstumā un lapotni veido no iegarenām, smailām lapiņām. Tās variācijas ir apelsīnu mētra (Mentha x piperita v. citrata), kura ir nedaudz zemāka, ar spīdīgām lapām un apelsīniem raksturīgo aromātu, kā arī šokolādes mētra (Mentha x piperita x M. spicata), kas ir vien 20 cm garš augs, tomēr savu īso augumu atspēko ar vieglu, šokolādei raksturīgo smaržu. Krūzmētra (Mentha spicata) ir līdzīga piparmētrai, taču stumbrs un lapiņas nav pūkainas un tā nesatur mentolu. Citas izplatītas šķirnes ir ābolu mētra, Marokas krūzmētra un daudzas citas. Visām šīm šķirnēm vietas izvēles un kopšanas noteikumi ir praktiski vienādi.
Patīk mitrums un saule
Teju visām mētru šķirnēm patīk gozēties saulē, turklāt saules gaisma sekmēs auga ēterisko eļļu attīstību un kopumā augstāku ārstniecisko vērtīgumu. Stādīšanas vieta var būt arī daļēji ēnaina, taču tā noteikti jāsargā no spēcīgiem vējiem. Savvaļā mētras bieži sastopamas arī pie dažādām ūdenstilpnēm, kā arī mitrās un daļēji ēnainās vietās. Augsnes ziņā mētras ir maz prasīgas – galvenais noteikums ir mitra, labi drenēta augsne, jo pārmērīgs sausums var apdraudēt augu. Ja augšanas apstākļi ir pārlieku sausi, augs atmirs, taču, ja būs nodrošināts pietiekams mitrums mētras atkal ataugs. Mētrām ir ātri augoša un ložņājoša sakņu sistēma, kas var veikli iekarot visai lielu dārza daļu, tāpēc rūpīgi jāplāno, kādiem augiem to stādīt līdzās. Šī iemesla dēļ mētras bieži izstāda zemē ieraktos konteineros bez apakšdaļas. Tās labi augs arī podiņos, kas ir vismaz 7-10 cm dziļi un novietoti saulainā vietā. Augsne var būt arī nedaudz smilšaina vai mālaina, un to var ielabot ar kompostu vai vircu. Katru piparmētras stādu izstāda aptuveni 60 cm attālumā.
Mētru kopšana un pavairošana
Augšanas laikā svarīgi augsni uzirdināt un rūpīgi ravēt nezāles. Lai no tām izvairītos, augsnes virskārtu var viegli nomulčēt, kas palīdzēs arī nodrošināt mitrumu. Mētru ziediņi jānovāc, lai augs varētu koncentrēt enerģiju lapiņu attīstīšanai. Augu var arī apgriezt, nogriežot nelielu daļu galotnītes – tas ļaus iegūt īsākus un kuplākus stādiņus. Gada siltajā periodā mētru lapiņas novācamas jebkurā brīdī pēc vajadzības. Novāktās lapiņas var uzglabāt gan īslaicīgi (ievietojot noslēgtā traukā ledusskapī), gan izkaltēt un turēt vēsā, sausā vietā. Ļoti būtiski ir ik pēc 3-5 gadiem mainīt piparmētru atrašanās vietu, citādi tās var sākt nīkuļot vai izstīdzēt. Rudenī augu var sagatavot ziemas periodam, nogriežot visu lapotni līdz augsnes līmenim.
Mētru pavairošana visērtāk veicama ar spraudeņiem vai stīgām, kas iegūtas no spēcīgiem, veseliem stādiem. Var veikt pavairošanu arī ar stumbra spraudeņiem, taču daudz vienkāršāk un arīdzan efektīvāk ir atdalīt sakneni ar 2-3 pumpuriem. Vecais stāds ir jāizrok, jāatdala saknenis un tas jāpārstāda citā dārza vietā. Jau pēc nedēļas jaunais stādiņš būs veiksmīgi ieaudzies. Tādā veidā ir iespējams iegūt arī daudz vairāk stādu, nekā ar spraudeņiem.
Ja mētras audzē iekštelpās, kaitēkļu draudi ir ievērojami mazāki. Augot dārzā, problēmas var sagādāt gan sīkie tripši, kuru iznīdēšanai būs nepieciešami insekticīdi, gan arī rūsas plankumi, kuru skartos stādus nepieciešams iznīcināt. Lai izvairītos no kaitēkļiem vai slimībām, vēlams iegādāties izturīgākas mētru šķirnes, vai arī ikdienā rūpīgi apsekot un izpētīt augus, lai savlaicīgi pamanītu nelūgtos dārza viesus. Uzmanīgi kopjot mētras, teju visa gada garumā varēsiet baudīt aromātisko un atsvaidzinošo lapiņu labumus un pārsteigt ciemiņus ar interesantām ēdienu receptēm, kur īpašu garšu sniedz mētru svaigais aromāts un garša, kā arī darba dienu noslēgt ar nomierinošu piparmētru tējas krūzi. Un tas viss – paša rokām stādīts un lolots!
Vai tu zināji, ka:
mētru nosaukums cēlies no grieķu valodas vārda minthe, apzīmējot kādu grieķu mitoloģijā aprakstītu nimfu, kas tika pārvērsta šajā augā;
piparmētrās ir daudz A, C un nedaudz B2 vitamīna, kā arī kalcijs, cinks un magnijs;
Austrumos iecienīta ir piparmētru limonāde Limonana, taču veidu, kā mētras pielietot ēdienu un dzērienu receptēs ir bezgalīgi daudz;
mētras tikušas atrastas pat Ēģiptes kapenēs pat 1000 gadus pirms mūsu ēras;
Amerikas Savienotās Valstis saražo 70% no visas pasaules piparmētru produkcijas.
