Vārda dienu svin: Dzidra, Gunita, Loreta, Dzidris

Vai tev draud ‘izdegšana’?

Pinterest LinkedIn Tumblr +

zdegšana. Profesionālā izdegšana, emocionālā izdegšana. Izdegšanas sindroms. Par to pēdējā laikā daudz runā. Un pamatoti. Pēdējo gadu ekonomiskās un sociālās izmaiņas daudzām no mums liek traukties pa dzīvi bīstamā ātrumā. Ātrumam, protams, ir savs valdzinājums, tomēr tam ir arī paaugstināta bīstamība: ja nepazīsti ceļu vai līkums par strauju, ir liela iespēja zaudēt kontroli, ‘nobraukt’ no ceļa un…’iedzīvoties’ izdegšanas sindromā. 

Izdegšana – ir nelabvēlīga reakcija uz ilgtermiņa, nevadītu stresu, kura ietver sevī psihofizioloģisku, psiholoģisku, un uzvedības komponentes. Es personīgi to esmu piedzīvojusi un pārdzīvojusi.

Kāpēc strādājošās un, jo īpaši vadošos amatos esošās, sievietes ir predisponētas izdegšanai?

Darba dienas paliek aizvien garākas; neskatoties uz to, ka mājās sievietes gaida ‘otrā maiņa’ viņas ir spiestas ņemt darbu uz mājām un strādāt arī vakaros un nedēļas nogalēs; darba apjoms un prasības kļūst aizvien lielākas; modernās tehnoloģijas mūs padara par ‘pieejamām’ darba jautājumu risināšānai non-stop. Tas sieviešu darba dienu padara praktiski nebeidzamu. Pievienosim tam vēl ar dzimumu līdztiesību saistītos jautājumus un faktu, ka sievietes pelna ievērojami mazāk, un izdegšana vairs nav tikai grāmatās aprakstīta teorija.

 “Darba dienas paliek aizvien garākas;
neskatoties uz to, ka mājās sievietes gaida ‘otrā maiņa’,
viņas ir spiestas ņemt darbu uz mājām un strādāt arī vakaros un nedēļas nogalēs”

Kā redzam un zinām – dzīves līkloči ir neizbēgami, taču savlaicīgi tos apzinoties avārijas iespējas var samazināt. 

Kā zināt, vai esi tuvu bīstamam pagriezienam? Lai to saprastu, ir jāzina, kādas ir izdegšanas pazīmes, un tās ir jāsāk savlaicīgi ievērot.

Izdegšanas sindroma pazīmes:
Psihofizioloģiskie
– sāpes krūtīs, sirdsklauves, elpas trūkums, sāpes kunģī, iemigšanas un gulēšanas grūtības, biežas galvassāpes, hronisks nogurums, ginekoloģiskas sūdzības, iespējamas arī citas slimības.

Psiholoģiskie – prieka zudums par lietām, kuras agrāk sagādāja baudu un prieku, bēdīgums, pārmērīga trauksme un raizes, panikas lēkmes, motivācijas zudums, emocionāls pārjūtīgums par šķietami nenozīmīgām lietām, bezcerība, bezpalīdzīgums, koncentrācijas traucējumi, pesimisms, paaugstināta aizkaitināmība un neapmierinātība, dusmas.

Uzvedības – ēdienreižu izlaišana, aptītes zudums vai pārēšanās, pastiprināta alkohola vai narkotiku lietošana, produktivitātes samazināšanās, bieži darba kavējumi, liels nepabeigtu projektu skaits neskatoties uz ilgām darba stundām, izolēšanās un pastiprināta vajadzība pēc vienatnes, nepiedalīšanās grupas darbā.

Ja tev šobrīd nav šo simptomu, tā ir patiesi laba ziņa!

 “Izdegšana nav kā smaga gripa, kura pēc dažām nedēļām pati pāries.
Kamēr tu neveiksi izmaiņas savā dzīvē, situācija tikai pasliktināsies.”

Tomēr paturi šīs brīdinājuma pazīmes prātā. Stress akumulējas, un izdegšana var piezagties nepamanīta. 

Ja tu izjūti kādus no šiem simptomiem, tu, iespējams, esi ceļā uz izdegšanu. Tev ir jāpakāpjas soli sānis: pavisam godīgi jānovērtē galvenie stresa cēloņi savā dzīvē un nopietni jādomā, kā samazināt šos stresorus (stresa izraisītājus). 

Izdegšana nav kā smaga gripa, kura pēc dažām nedēļām pati pāries. Kamēr tu neveiksi izmaiņas savā dzīvē, situācija tikai pasliktināsies. Tāpēc negaidi, bet rīkojies! Tomēr labā ziņa ir tā, ka ir daudz lietu, ko tu vari darīt, lai to pārvarētu un atgrieztu sevi un savu dzīvi balansā. 

Stratēģijas, lai izvairītos no izdegšanas sindroma un mazinātu stresu:

Veselīgs dzīvesveids – tik vienkārši kā A-B-C:
Dzīves spēlē ir daži pamatnoteikumi, kuri, ja grib izdzīvot, ir jāievēro. Protams, kā jebkurā spēlē, noteikumus var ignorēt, apiet, locīt pēc sava prāta un mazliet pašmaukties. Tomēr galu galā, patīk mums tas vai – nē, ja tu gribi dzīvot ilgi un pilnvērtīgi, tev ir jāatrod veids, kā iestrādāt savā dzīvē veselīga dzīvesveida pamatprincipus.

A – Tev ir labi jāizguļas

B – Tev ir veselīgi jāēd

C – Tev ir jādzer 

Stresa pārpilnā dzīve vedina uz šmaukšanos (apzinātu vai visbiežāk neapzinātu). Tu, protams, guli, bet vai pietiekoši? Tu ēd, bet vai veselīgi un vai uzņem visas svarīgās barības vielas sabalansētā veidā. Tu dzer, bet bieži ne to, ko vajadzētu (reizēm pat iespējams pārlieku daudz tā, ko nevajadzētu). Taču ko tu centies apmānīt? Vienīgā patiesā zaudētāja esi tu. Risinājums ir vienkāršs – guli vismaz 6 – 8 stundas, ēd veselīgi un sabalansētu uzturu un dzer daudz ūdens. Tu būsi pārsteigta, cik labi tu sāksi justies līdzko tu sāksi ieviest šos vienkāršos soļus savā ikdienas rutīnā.

Vai tu atceries, kad…
Pārsātinātam darba grafikam ir viena tāda interesanta īpašība – tas liek tev aizmirst par tām lietām, kuras tev kādreiz patika vai kuras tevi ‘sen senos laikos’ relaksēja. Tu šobrīd iespējams esi tik tālu no jebkā, kas kaut vai niecīgi izskatās kā relaksācija, ka tev jau ir grūti atcerēties, ko tu kādreiz darīji, lai atslābinātos un atslēgtos. Mans padoms? Mēģini vairāk! Esmu pārliecināta, ja tu kārtīgi papūlēsies, tu noteikti atcerēsies, ko tev patika darīt atpūšoties vai, kā tev patika relaksēties. ‘Izvelc’ šīs atmiņas saulītē, noslauki putekļus, un… iekļauj šīs lietas atpakaļ savā dzīvē.  

Vienkārši saki ‘Nē’
Mēs, sievietes, dzīvē spēlējam daudz lomu, kurās visās mēs vēlamies būt izcilas (ğimene/mājsaimniecība/darbs/sabiedriskās un personīgās intereses). Šī cenšanās būt Visam-priekš-Visiem noved pie ilgstoša stresa, nopietnām veselības problēmām, priekšlaicīgas novecošanas, nereti vientulības, un … izdegšanas. Iespējams, ka neskatoties uz to, ka ‘tavs pienākumu šķīvis’ jau sen ir pilns, tu vienalga jauniem pienākumiem visbiežāk saki – jā!, tādējādi vairojot stresu un bruģējot ceļu uz izdegšanu. Laiks pamēģināt, ko jaunu. Pretojies šim “jā!” teikšanas impulsam. Vienkārši saki – nē.    

Fiziskie vingrinājumi
Jāaaa,pareizi! Kurai gan tam ir laiks? Patiesībā tev ir! Neizdomā atrunas. Fiziskie vingrinājumi lieliski samazina stresu.  

Bet pat tad, ja tu šobrīd nevari izveidot pilnu treniņu programmu, ir lietas, ko tu vari darīt, lai padarītu fiziskās aktivitātes par daļu no tavas ikdienas rutīnas. Kā?
* Tā vietā, lai brauktu ar mašīnu uz netālām vietām, ej ar kājām vai brauc ar velosipēdu.
* Ja tu izmanto sabiedrisko transportu, izkāp pāris pieturas ātrāk un veic atlikušo ceļu ar kājām.
* Nebrauc ar liftu, bet kāp pa trepēm.
* Pusdienu pātraukumā izej pastaigāties raitā solī.
* Gribi būt radošāka? Glabā vieglas hanteles savas mašīnas salonā, un kad nākas ‘sēdēt’ satiksmes sastrēgumā vai gaidīt iedegamies zaļo gaismu – liec tās lietā.
* Vai tu strādā pie rakstāmgalda? Pamēģini izkustināt plaukstas locītavas, potītes, kaklu un plecus, vai veic ķermeņa augšējās daļas pagriešamu pa labi… un pa kreisi. Vari pievienot dziļo elpošanu. Ieeeeelpo un brīdī, kad tu pagreiz ķermeni uz otru pasi – strauji izelpo… ahhh. Tu ne tikai veiksi fizisku izkustēšanos, bet ar elpu arī izvadīsi uzkrātos toksīnus, kuri tev traucē koncentrēties.  

Aizbildināšanas vairs netiek pieņemta! 🙂

Ienes pozitīvo un izmet arā negatīvo 
Pozitīvien cilvēkiem ir daudz enerģijas, un viņu enerģija un entuziasms paceļ apkārtējo nosakņojumu. Mums patīk uzturēties viņu sabiedrībā, vai ne? Negatīviem cilvēkiem ir tieši pretējs efekts. Viņi mūs nomāc. Tātad brīnišķīgs veids, kā samazināt stresu, ir aizvien vairāk pavadīt laiku kopā ar pozitīvien cilvēkiem, un mazāk ar negatīviem. 

Nobeiguma vietā
Iepazīsti sevi, savlaicīgi ievēro savus iespējamos stresa vai izdegšanas simptomus…un rīkojies, lai mazinātu stresa negatīvo ietekmi. 

Mīli sevi! Tici, ka tu vari un, ka neskatoties uz to, ka šodien iespējams tu ‘neredzi gaismu tuneļa galā’ tev viss izdosies. Neslīdzini sevi ar citiem. Nedzīvo citu cilvēku dzīvi, nerisini problēmas viņu vietā, dzīvo, sakārto un līdzsvaro savējo. 

 

Meklē un atrod laiku, ko tu pavadi ‘neko nedarot’. Izbaudi šo neko nedarīšanu. Tas uzlādēs tavas iztukšotās baterijas, piepildīs izsīkušo emocionālo aku. No tukšas akas neko neizsmelsi. Nebūs ar ko apdzēst izdegšanu. Piepildi savu aku savlaicīgi.

Dalīties.

Atstāt Ziņu