.. Ar šo filmu iesāku savu 2011. gada kino sezonu! 😉 Īsumā par filmu: Frenks Tupelo, amerikānis ar salauztu sirdi, apceļo Eiropu, izbaudot impulsīvu ceļojumu un mēģinot apārstēt mīlas cirstās brūces. Viņa ceļu krusto apburoša sieviete un tālāk abi dodas kopā. Parīze, Venēcija un kaisle- ko gan vēl vairāk Frenks varētu vēlēties? Taču romantika kļūst par fonu visai spraigiem notikumiem,kādus viņš līdz šim redzējis tikai televīzijā..
Izlasot recenziju, šķiet, ka filmas galvenais varonis ir šis Tupelo, skatoties filmu, man šķita,ka galvenā varone ir Andželīnas Džolijas [ nu jau Pitas] varone Elīza. Bet nē, īstenībā, filmas galvenais varonis ir Aleksandrs Pīrss. Mistiskais varonis, kuru visi medī, un kurš so putru savārījis un visus ierāvis notikumu virpulī. Brašs , bēguļojošs zaglis, kurš apzadzis bagātu gangsteri un kuru vajā arī interpola aģenti.
Jāsaka godīgi, Aleksandrs Pīrss vazāja aiz deguna ne tikai šos visus, kas viņam dzinās pakaļ, bet arī savu mīļoto sievieti – Elīzu ( kura viņu mīlēja par spīti tam,ka šis gadu nebija devis par sevi nekādas ziņas, bet te pēkšņi izsauca viņu un deva kārtējos norādījumus ). Varbūt arī šīs filmas pamatā ir likta šī Elīzas un Pīrsa mīlestība, ko tik otrās pusītes dēļ neizdarīsi? 😀 Bet es kaut kā vairāk šajā filmā jutu aso sižetu,kas piedien slepeno aģentu filmām, nevis romantisko līniju. Ak, jā, Elīza ir slepenā aģenta, turklāt vien no labākajām, tikai,kad vienas misijas laikā sapinās ar to Pīrsu, tika atstādināta no amata. Un ziniet, es ar noticēju tām visām Pīrsa mahinācijām, nu , velns lai parauj, noticēju līdz filmas pēdējām epizodēm.. Arī mani tas Pīrss vazāja aiz deguna, lai gan nojausma jau man radās agrāk, ka tā varētu būt. (sīkāk nestāstīšu, lai paliek intriga.. ) .
Viss tik perfekti izplānots, bet, ja nu viņa vilcienā uzrunātu kādu citu? Viss viņa plāns būtu vējā.. , kāpēc viņu piesaistīja tieši šis Frenks Tupelo- parasts matemātiķis, kurš lasa spiegu romānus un ceļo..? Vienkāršais mietpilsonis, pavisam garlaicīgais, kurš nemaz nenojauta, ka, izkāpjot galastacijā, viņa dzīve kļūs vēl trakāka kā viņa iecienītajā literatūrā….
Lai gan abi galveno lomu tēlotājio ir perfekti aktieri ( ja man šobrīd būtu cepure, novilktu viņu priekšā) . Abi lieliski notēloja katrs savu lomu, tomēr to kopīgo ķīmiju es nemanīju, trūka dzirkstelītes, kas arī skatītājiem liktu noticēt mīlai.
Diezgan netipiska loma mūždien ekscentriskajam Džonijam Depam, neesmu pieradusi redzēt viņu šāda , pavisam vienkārša varoņa tēlā.Tāds Tupelo palikts zem Andželinas tupeles :D. Pat jautri bija skatīties, cik labi viņš bija iejuties tēlā. Tiešām sanāca ļoti ticams, garlaicīgs nūģīgs mietpilsonis, totāls nejēga,kas pat neprot pareizi sievieti uzaicināt vakariņās, kur nu vēl savaldzināt. Jāsaka,ka uz filmas beigām, gan šis varonis aklimatizējās un kļuva daudz līdzīgās ierastajam Depam. Bet lomu nospēlēja perfekti, tas tikai pierāda, cik lielisks aktieris viņš ir.
Andželīna Džolija Pita – vēl piemērotāku femme fatale aktrisi grūti iedomāties. Viņai piemīt viss nepieciešamais.Tā pašpārliecinātība, katrs solis, katrs vārds,ko viņa izsaka- nekas nav velti, visam ir sava doma. Viņai piemīt nesatricināms ārējais veidols, pat , ja iekšienē viss bailēs trīc un mīt šaubas un nedrošība.., viņa ir dzimusi slepenā aģente ( laikam tāpēc tik bieži spēlē šādas lomas). Un tā grācija, tieši tā jājūtas īstai sievietei- pārliecinātai par sevi, ar augstu paceltu galvu jāiet taisni uz priekšu, nedomājot par to,ko domā citi, bet zinot, ka citi noskatās un apbrīno.. ( Bredam Pitam ir lieliska sieva 🙂 un Vanesai Paradī lielisks Vīrietis). Žēl tik ,ka tā dušas aina tika izņemta pēc V. Paradī lūguma.
Kopējais secinājums: Filma labai laika pavadīšanai, nesolu neko īpaši atmiņā paliekošu un romantiku,kas aizskar līdz sirds dziļumiem arīdzan ne, bet Dž. Deps sev netipiskā lomā ir lielisks un Andželina,kā vienmēr, nepārspējama. Turklāt, Venēcija vienmēr ir skaista. Izrādās, ka Venēcijā tīri labi var pārvietoties pa jumtiem, ja nu nav ne laivas, ne gondolas, vai arī no ūdens vairāk bail kā no augstuma.
Mācība,ko guvu pēc filmas- Uzmanies, ar ko iepazīsties vilcienā, nevainīgs flirts var nelāgi beigties..! Bet šoreiz viss galu galā beidzās labi. 🙂
Viens no filmas varoņiem minēja, ka saprot mīlestību pret naudu un mantām, bet ne pret cilvēku,jo cilvēki mēdz slimot, nomirt, pārstāt mīlēt, bet nauda un mantas pieder Tev vienmēr, nepretojas Tev. Lai kā man negribētos to atzīt, sava daļa taisnības tur ir.., bet es to nesauktu par mīlestību. ..
filmas treileris: http://www.cinamonkino.lv/?id=40&detail=CI00000288⟨=lv
P.S. Pēc filmas noskatīšanās vēl pēdējām soundtrekam skanot galvā, gāju uz savu pieturu ar tādu pašu femme fatale grāciju un pašpārliecinātību kā A. Džolija, uz īstu brīdi tāda arī sajutos, femme fatale..
P.S.S. Sievietēm nepatīk jautājumi. Vīriešiem nav jājautā, bet jārīkojas!
P.S.S.S. nākamā filma plānā- Burleska…
