Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Trīs tases Ēģiptes: XVIII daļa

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Cīņa par bumbu ēdienreižu laikā

Kad Olga nozuda neilgi pirms vakariņu laika, visi zināja, ka visticamāk viņa aizgājusi uz tikšanos ar priekšnieku (Olga nekad nestāstīja par saviem plāniem). Tas savukārt nozīmēja jaunus lēmumus un sarunu tematus pie vakariņām.

„Man šķiet, Olga aizgāja runāt par Emmu,” Gunitai teica Renāte. „Es vakar arī biju viņa kabinetā, izraudājos…izskatās, viņš man samazinās algu,” viņa teica, it kā jau rēķinādamās ar to. „Vispār esmu dusmīga uz Olgu. Viņa mani tomēr varēja aizstāvēt Mahmuda klātbūtnē, pateikt, ka tā nav mana vaina. Es nezinu tik labi angļu valodu, lai to pateiktu!”

„Hmm, taisnība. Es jau sen ar Olgu nesaprotos.”

„Brīžiem viņa ir ok. Kad mēs toreiz Kairā bijām, likās nu tik būsim foršs bariņš nolasījies,” Renāte atcerējās. „Vēl man nepatīk Madis. Kā var tā pret Pīteru izturēties? Viņš taču arī ir tikai cilvēks.”

„Jā, man arī dažkārt nepatīk Mada asais tonis.”

„Ar Leonu es vispār nerunāju,” Renāte teica. „Viņš mani neciena: sauc par apkopēju, visādi zobojas,” viņa sūdzējās.

„Ja? Nebiju to pamanījusi. Man gan viņš liekas foršs.”

„Njā, jums jau saskan,” Renāte secināja un ilgāk paklačoties viņām nesanāca, jo abas pamanīja Olgu, ienākam dzīvojamā istabā.

 „Tā, visi ir? Mums vajag sapulcēties!” Olga mudināja, un istabā tika iesaukts Leons, Madis, Mārtiņš un Dans.

„Es biju pie Mahmuda Alī, un viņš teica, ka Leonam kā galvenajam ir jāizlemj par Emmu.”

„Man? Kāpēc man?” Leons brīnījās.

„Re, re, vecais, tu viņam patīc,” Dans iesmējās.

„Nē, nu paga, patīc vai nepatīc, bet ir jāsaprot, ko var uzlikt un ko ne. Es esmu apsargs. Kā es varu izlemt, ko darīt ar to skuķi? Un kas te vispār ko izlemt? Mēs visi varējām neatbraukt! Nu neatbrauca – neatbrauca. Katrā biznesā ir jāparedz zaudējumi,” viņš stingri skaidroja.

„Kungs vienkārši negrib, ka tāds skuķis viņu nolicis uz pēdiņām,” Madis piebilda.

„Nu bet paga, ko tad es te varu izlemt? Nē, kaut kāds vājprāts! Man pēkšņi jāuzņemas atbildība par visu, kas te notiek,” Leons joprojām pārdzīvoja.

„Nu tur neko nevar darīt, Leon. Vēl Mahmuds Alī teica, ka mums visiem intensīvi jāmeklē cilvēki, viņam vajagot konkrētus CV un bildes,” Olga uzsvēra.

„Un tad atkal uzņemties atbildību, kad kāds pēkšņi neatbrauc? Ko tad viņi te darīs? Vai tad mēs baigi pārstrādājušies?” brīnījās Leons. „Formas mums, apsargiem, vēl joprojām nav!” viņš piebilda.

„Ha, ha, tu domā, ka tev vienīgajam pienākas pelnīta atpūta?” Madis izmeta joku.

„Nezinu, ko viņi te darīs, bet tāda ir Mahmuda Alī pavēle, tāpēc visi jautājiet saviem draugiem un paziņām, vai negrib braukt, galvenais – vajag bildes,” vēlreiz uzsvēra Olga. Tas vairs nebija noslēpums, ka viņu priekšnieks darbiniekus atlasa pēc feiskontrol – ja bildes nav, tad kandidatūra nemaz netiek izskatīta.

„Ak jā, un mums, jaunajiem,” Olga, kā atcerēdamās, paskatījās uz Renāti, Mārtiņu un Gunitu, „mūsu brauciens uz Aleksandriju un Āfrikas parku ir apstiprināts, pavisam drīz mums izmaksās avansu.”

„Vismaz kaut kas,” Renāte priecājās. Ziņa iepriecināja arī Gunitu, kura cerēja, ka brauciens jaunos vairāk saliedēs, un, iespējams, izdosies sadraudzēties ar Olgu.

„Un kā ar fitnesu?” Dans vēlējās noskaidrot.

„Ak jā, aizmirsu pateikt, tas arī ir akceptēts. Mēs varam tur iet, sākot no nākamās nedēļas,” Olga noziņoja.

„Lieliski!” Dans beidzot bija laimīgs. Patiesībā fitnesa jautājums tagad neinteresēja viņu vienu. Arī Olga un Renāte bija nolēmušas Danam piebiedroties.

 „Dan, runājot par fitnesu, vai tu mums varētu paskaidrot, kādas ir tās programmas? Man vajadzētu uz gurniem un vēderu pastrādāt,” Olga norādīja.

„Man vajag vēderu un dibenu nodzīt,” Renāte piebilda.

„Jā, protams,” Dans atbildēja.

„Paga, paga, drīz redzēsiet, kā tauki paši noies no nepietiekamās barošanas,” ierunājās Madis, kurš bija tikko piesēdies pie atnestajiem vakariņu šķīvjiem. Viņam pievienojās arī pārējie. „Vai tad šīs var saukt par vakariņām?”

„Madim taisnība. Mūsu ēdienreizes paliek plānākas. Šorīt brokastīs pat visiem siera nepietika, un vakariņās – te kaut kāds dārzeņu sacepums uz visiem viens – vai tad te ir ko ēst?” Leons sprieda.

„Nu bet es tak jums teicu, ka tas žurka zog! Vai es neteicu?” Madis bija pārliecināts par savu taisnību.

„Madi, viņš neko nezog. Cik viņam Mahmuds iedod naudu pārtikai, tik ir. Viņi ēd to pašu, ko mēs,” Renāte centās Pīteru aizstāvēt.

„Bet nopietni, Olga, – šitā jau drīz mūs badā nomērdēs. Vai nevar kaut ko lietas labā darīt?” Leons uzjautāja.

„Jājautā Muhamedam, man šķiet, viņš ir atbildīgais par ēšanu,” Olga zināja teikt.  

Sarunas pie ēdienreizēm šaudījās no viena temata pie nākamā. Cik katrs viņi bija dažādi, tik dažādas vajadzības un raizes, par ko jautāt un uztraukties. Vienam ēdiens, citam durvju slēdzis, vēl citam fitness un liekais svars. Ļoti bieži tā bija kā cīņa par bumbu futbola laukumā.

„Neaizmirstiet, ka mums šodien pēc vakariņām ir angļu valoda,” Gunita izmantoja mirkli, lai izstāstītu par savu rūpi.

„Paga, šodien pēc vakariņām es biju domājusi apspriest, ko mēs darām ar Ziemassvētkiem,” Olga teica.

„Ok, tad angļu valoda būs pēc tam,” Gunita viņai piekāpās.

„Mēs jau varam tagad sākt par tiem Ziemassvētkiem domāt!” Madis ierosināja, atrodot līdzsvaru starp Olgas un Gunitas plāniem. „Kā es to iedomājos, ir liels, bagātīgs galds ar ēdienu,” viņam ideja bija skaidra.

„Un ko tu tai galdā liksi?” Olga tūlīt jautāja.

„Tur ir jādomā, atkarīgs no finansējuma. Mahmuds kaut ko mums piešķirs?” Madis vaicāja.

„Bija runāts, ka jā. Tikai sākumā mums jāuzraksta tāme, ko tieši gribam, cik tas maksā, un tad jānes pie Mahmuda,” Olga norādīja.

„Nu tad ir jāpiesēžas un jāsaraksta viss melns uz balta,” Madis izsecināja.

 „Pīteram var pajautāt cenas, viņš brauc iepirkties un zina, cik kas maksā,” Renāte ieminējās.

„Bet mums vispirms būtu jāizdomā, ko mēs taisīsim, kādus ēdienus,” Olga norādīja.

„Es teiksim gribētu rosolu, pupiņu salātus….” viņa sāka rakstīt uz lapas. „Es gribētu, lai ir arī kādi riekstiņi, ko uzkost,” Leons teica.

„Vajag tītaru,” viennozīmīgi atbildēja Madis. Sarunas par ēdienu beidzās, vienojoties, ka Madis un Renāte pajautās Pīteram par cenām, lai izveidotu sarakstu, ko nest augšā Mahmuda Alī kungam.

 

Dalīties.

Atstāt Ziņu