las – tik dzelteniem vidiņiem kā pieneņu ziedi, katra tik unikāla, nevis kā no automāta šautas, vienādi spicas un bālas. Upenes un jāņogas tieši tik skābeni saldas kā lauku omes dārzā plūktas. Tomāti un gurķi uzauguši normālā siltumnīcā, nevis izdīguši kūdras kapsulā un “baroti” ar spricīti teju kā cilvēks pie sistēmas. Ja piens, tad īsts, nevis mistisks balts šķidrums ar nezin cik ilgu derīguma termiņu…
Tie ir emocionālie stāsti, ar kuriem dalās teju ikviens tiešās pirkšanas kustības entuziasts. Latvijā šī kustība darbojas pāris gadus, bet gribas teikt, ka pēdējā gada laikā aktivizējusies jo īpaši. Galvenais tiešās pirkšanas mērķis ir iegādāties svaigu, bioloģiski audzētu pārtiku pa tiešo no vietējiem bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Tas ir ne vien ekonomiski izdevīgi, jo pirkšana un pārdošana notiek bez starpniekiem, bet arī emocionāli ļoti iedvesmojoši, jo, kā saka paši kustības biedri, mēs zinām sava ēdiena stāstu!
Ņemot vērā, ka daudziem šī kustība vēl ir sveša, pastāstīšu, kā tā darbojas!
PAMATIDEJA
Kustības pamatideja ir dot cilvēkam iespēju nopirkt preci pa tiešo no ražotāja, bez starpniekiem. Būt pazīstamam ar produkta ražotāju, zināt par tā izcelsmi. Grūti teikt par visiem pulciņiem, bet pulciņā TAKA, kurā es darbojos, svarīgi ir arī tas, ka ražošanā netiek pielietotas ķimikālijas, e-vielas.
KĀPĒC IEPIRKTIES ŠĀDI?
Katram tie iemesli ir savi, bet lielākoties tie ir šādi:
1) Man ir svarīgi ēst tīru pārtiku, bez ķimikālijām, ĢMO un e-vielām, tādu pārtiku, kurā ir vitamīni, kas augusi svaigā gaisā.
2) Man ir svarīgi, lai dzīvnieki, kuru produktus lietoju uzturā, savu dzīvi nevadītu būros, bet brīvā dabā, “cilvēciskos” apstākļos.
3) Man ir svarīgi atbalstīt “savējos”. Mazās zemnieku saimniecības, kas darbu dara ar rokām, ieliek tajā dvēseli atbild par kvalitāti personīgi.
4) Ņemot vērā, ka alga nav jāmaksā ne grāmatvedim, ne pārdevējam, zemnieki var dot konkurētspējīgas cenas, līdz ar to, daļa produktu ir pat par izdevīgākām cenām kā veikalā.
VAI TĀ IR ALTERNATĪVA TIRGUM?
Tā nav gluži alternatīva tirgum. Tirgum arī ir savi plusi – tu turp vari doties jebkurā dienas laikā, izvēle ir daudzveidīgāka. Bet es teiktu, tā lielākoties ir bezpersoniska. Te ir vairāk tas “klātbūtnes efekts”, tu satiec šos cilvēkus aci pret aci, tu vari aizbraukt ciemos un paskatīties, kā aug tomāts vai vista, kas dēj tās olas. Tu zini, no kurienes nāk šie produkti un tev ir drošība, ka “brīvā vidē audzētas olas” patiešām ir tapušas vistām skraidot zem upeņu krūmiem (kā man stāstīja kāda saimniece). Nereti tiešajā pirkšanā tu nopērc “kaķi maisā”, jo pagaršo produktu tikai jau pēc tā iegādes. Bet šajā grupā labi darbojas arī atsauksmes un rekomendācijas, pulciņa savstarpējai komunikācijai izveidotajā google dokumentu kontā ir pieejama sadaļa, kur vari izlasīt par esošajiem piegādātājiem un arī ierakstīt pats.
VAI IR DAUDZ ŠĀDU PULCIŅU?
Ja nekļūdos, tādu pulciņu ir vairāk par 20 un piedalās pāri par 500 ģimenēm. Visvairāk informācijas var iegūt lapā tiesapirksana.lv, tur var izlasīt gan par darbības principu, gan vietām, kur tie notiek, gan arī atrast kādu konsultantu, lai izveidotu pulciņu savā rajonā. Šo sestdien, 20.septembrī pie kluba Piens būs arī “atvērtā durvju diena”, kur noteikti ieteiktu atnākt katram lauku labumu cienītājam, jo būs ne tikai redzams, kā praksē darbojas, šis pirkšanas process, bet darbosies arī zemnieku tirdziņš.
TIEŠĀS PIRKŠANAS PRAKTISKĀ PUSE
Tā kā darbojas vairāki tiešās pirkšanas pulciņi, nedaudz var atšķirties arī tas, kā praktiski un tehniski tiek organizēta tiešā pirkšana. Pastāstīšu, kā tas notiek pulciņā TAKA.
Kur tiek veikti pasūtījumi?
Tiešās pirkšanas pulciņam ir izveidota speciāla Google dokumentu grupa, kurai var piekļūt visi pulciņa dalībnieki.
Cik bieži tiek veikti pasūtījumi?
Produkti tiek pasūtīti reizi nedēļā – trešdien/ceturtdien. Katrs dalībnieks google dokumentos atzīmē vēlamos produktus un to skaitu. Piegāde ir pirmdienā, vakara pusē, lai visi paspēj nokļūt līdz “maiņas punktam”.
Vai piedāvājums ir nemainīgs?
Piedāvājums tiek aktualizēts katru nedēļu. Ar to nodarbojas nedēļas dežurants, kurš apzvana zemniekus, atjauno un papildina piedāvājuma informāciju pasūtījuma tabulā.
Kas ir piegādātāji/produktu ražotāji?
Tie ir zemnieki, vai personas, kas audzē šos produktus. Ar viņiem personīgi caur epastu vai telefoniski arī notiek visa komunikācija. Ja nekļūdos, tad TAKĀ šobrīd ir vairāk kā 30 piegādātāji, kas nodrošina sākot ar pienu (govs, kazas), olām (arī paipalu), kartupeļiem, gaļu, dažādiem miltiem (griķu, miežu, kliju), tēju, stādiem, ogām, sezonas precēm, beidzot ar dievīgiem ievārījumiem, ruletēm un piena šerbertu.
Vai kaut kā tiek pārbaudīta/uzraudzīta kvalitāte?
Sadarbība tiek veidota ar lielākoties setrificētām bioloģiskajām saimniecībām, kas ir gājušas cauri ilgstošam sertifikāta iegūšanas procesam, tās tiek uzraudzītas no attiecīgām iestādēm, kā arī, protams, pašas rūpējas par to, lai statusu nezaudētu. Bet primāri, kvalitāti kontrolē pircējs. Ja kāds no produktiem ir pievīlis, tad par to uzzinās arī pārējie un šis produkts vienkārši vairs netiks pieprasīts, sanāk tāda kā dabiskā atlase.
Vai ir kādi pirkuma apjoma vai summas nosacījumi?
Man kā individuālam pulciņa dalībniekam nav pirkuma apjoma vai summas ierobežojuma. Taču dažiem piegādātājiem ir minimālais pasūtījums, piemēram, 20 eiro apmērā. Ja tas pulciņa ietvaros netiek savākts, tad pasūtījums var tikt pārlikts vai atcelts. Tā varētu būt procesa “ēnas” puse, jo vienmēr pastāv iespēja, ka kaut kas var tomēr nebūt atvests.
Kur un kā var saņemt pasūtīto?
Katru nedēļu nemainīgā nedēļas dienā, piemēram, pirmdienā, ir divas stundas (no 17-19), kad dodamies pakaļ produktiem uz TAKU, veicam apmaksu un saņemam pasūtītos produktus. Vieta ir nemainīga, to parasti laipni nodrošina kāds pulciņa dalībnieks.
Vai jāmaksā ir arī par piegādi un pasūtījuma veikšanu?
Jāmaksā ir tikai par produktiem. Piegāde, uzglabāšana, sašķirošana ir bez maksas. Tādēļ arī lielākā daļa produktu cenu ziņā spēj konkurēt ar lielveikaliem.
Vai es esmu tikai pircējs vai arī man ir kādi pienākumi?
Pulciņa dalībniekiem ir arī pienākumi – tās ir dežūras. Ir nedēļas, dienas vai vakara dežūras. Nedēļas dežurants atbild par piedāvājuma atjaunošanu un komunikāciju ar piegādātājiem, dienas dežuranti pieņem atvesto, samaksā, saņem pavadzīmi un saliek produktus maisos. Vakara dežuranti savukārt, saņem naudu no pulciņa dalībniekiem un izdala produktus, kā arī vakarā savelk visus ciparus kopā. Vidēji sanāk 2 dežūras 3 mēnešu laikā. Šeit parādās kolektīvā apziņa, piedalīšanās, vēlme būt daļai no vienojošas grupas ar līdzīgām interesēm, tādēļ dežūras netiek uzskatītas par mokošu pienākumu, bet gan par ieguldījumu kopējam labumam.
Tiešā pirkšana from Janis Vingris on Vimeo.
MANA PIEREDZE
Es pati darbojos tiešās pirkšanas pulciņā TAKA. Nolēmu iesaistīties, jo apnika lasīt ar mikroskopiskiem burtiem drukātos produktu aprakstus lieveikalos, lai atkal atrastu kārtējo E vielu sarakstā, apnika iegādāties produktus, kurus ir skaidri zināms, ka nevar saglabāt bez ķīmijas. Protams, tiešās pirkšanas produktiem bieži ir īsāks derīguma termiņš, bet es ar to rēķinos. Un visvairāk man gribējās pārtraukt atbalstīt dzīvnieku turēšanu krātiņos, šādu iespēju saredzu tikai pērkot pie zemniekiem. Ļoti svarīgi man ir atbalstīt vietējos ražotājus. Esmu patriote un man patīk, ja cilvēks darbā ieliek savu sirdi.
Vienīgais, kas ir ērtāk lielveikalos, ir iespēja būt spontānai, jo šeit tomēr ir jāsaplāno vismaz pāris dienas uz priekšu, ko iegādāsies. Bet, kad pasūtām Ebay preces, tās taču arī nāk mēnesi! Labs nāk ar gaidīšanu, šeit šis teiciens iederas ļoti labi. Tiešās pirkšanas punkti ir pa visu Rīgu un Latviju, un – kas liedz veidot savu punktu savā apkaimē? Faktiski, tas ir tāds e-tirgus, atzīmē preci, ko vēlies un maksā pie saņemšanas.
Pateicoties tiešajai pirkšanai es atklāju griķu miltus, kas ir daudz vērtīgāki, turklāt bez glutēna, un pankūkas garšo tikpat labi. Starp citu, tiešajā pirkšanā tie maksā 3 reizes lētāk nekā lielveikalos! Mani sajūsmina lauku olas. Kad es saņēmu pirmo kastīti un to atvēru, tās bija tik skaistas un dabīgas. Katra savā izmērā un krāsā, bet visas milzīgas! Un kādas pankūkas no tām var cept, tik dzeltenas! Reiz pasūtīju gārsu salātiem un, kad mājās atvēru paciņu, tur bija arī gliemezīši un kukainīši. Tad gan mana pilsētnieces daba ņēma virsroku un tajā vakarā salāti sastāvēja tikai no tomātiem un gurķiem :). Neteikšu, ka tā bija vilšanās, faktiski jau – Māte Daba bija ienākusi manās mājās, gluži kā vienmēr to esmu vēlējusies!
Kopumā gribas teikt, ka šie cilvēki (gan kustības dalībnieki, gan ražotāji) un šī vide manī rada labas sajūtas. Man tiešā pirkšana nepavisam nav tikai produktu iegāde, tā ir pārliecība un vērtība. Mans ieguvums ir būt daļiņai no kustības, būt tuvāk dabai, cilvēkiem, kas ar mīlestību kopj zemi un rūpējas par lopiem. Tāda kā atgriešanās senlaikos nedaudz…
Foto – CC, Pete
6 komentāru
Kamēr cenas būs kā veikalos vai augstākas(parasti cena augstāka nekā veikalā),tikmēr nekas nesanāks ar to tirgošanos.Cilvēkiem(izņemot bagātos) nav pirktspējas.Es nesaprotu vienu lietu-ja zemnieks savu mantu nodod kombinātiem vai veikaliem,tad viņš uzskata,ka ir nopelnījis.Ja par to pašu cenu vai mazliet augstāku,pārdod pa tiešo,tad saka,ka ir zaudējis.Nu nolaid cenu mazliet zem veikala cenas un tev to mantu ar raušanu izraus.
Bioloģiskās pārtikas pašizmaksa vidēji ir 5 reizes lielāka. Pārdodot ar nelielu uzcenojumu, zemnieks apdāvina pilsētnieku!
nu Hari, katram sava prioritāte, ir atšķirība, vai vistas dzīvo būros visu savu dzīvi milzīgās ēkās vai tās skraida brīvi pa pagalmu. Vai ēd ĢMO graudus vai tomēr dabīgas izcelsmes barību.
aizej uz Eko veikaliem un paskaties kaadas tur cenas. Nesalidzini lielveikalus un Eko veialus.
Man jau šķiet, ka viss ir atkarīgs, ko mēs liekam svaru kausos un kas mums katram dzīvē ir svarīgs. Vienam svarīgi, ko likt vēderā, citam, ko uz tā uzģērbt vai kādā transportā to pārvietot no punkta A uz punktu B.
Šādu kustību veidošanās tikai vēl un vēlreiz liek novērtēt to, ka man ir lauki, uz kuriem aizbraukt atpūsties, pastrādāt un dabūt pašu audzētus augļus, dārzeņus, zaļumus utt.