Vārda dienu svin: Vanda, Veneranda, Venija

Svinēsim Latvijas dzimšanas dienu!

Pinterest LinkedIn Tumblr +

18. novembris ir nozīmīgs ikvienam latvietim. Kas ir šie svētki un kā radušies ir lieki stāstīt,  to zin visi. Bet kā tos labāk svinēt?

Doties uz publisku pasākumu
18.novembra svētku programma ir visai plašu, koncerti, parādes, dzeju lasījumi, atrakcijas, svētku gājieni, svinīgas uzrunas, atmiņu stāsti, dokumentālas filmas, bet visur ar īpašu uzsvaru uz patriotismu, nopietnību, svinīgumu, tā ka, ja ir ieplānots lustēties, kā to darāt dzimšanas dienā, tad publiskais pasākums tam nederēs.

Vairākās Latvijas pilsētās ir paredzēts arī uguņošana dienas noslēgumam, to rekomendēju, ja vien ir iespēja, ikvienam noskatīties. 

Šogad tiks turpināta arī tradīcija 21:00 visā Latvijā dziedāt Latvijas valsts himnu „Dievs svētī Latviju”.

Ja patīk iemūžināt visus notikumus fotogrāfijās, tad 18. novembra publiskie pasākumi ir lieliska iespēja izveidot albumu ar patriotisku noskaņu.

18.novembrī jau trešo gadu pēc kārtas tiks atklāts gaismas festivāls „Staro Rīga” (informācija par objektiem un vietām http://www.staro.lv/ )

Militārā parāde Rīgā 11.novembra krastmalā ik gadu aicina lielas ļaužu masas un tam par šķērsli nav pat sliktie laikapstākļi.

Ar visplašāko svētku programmu lepojas tieši galvaspilsēta – http://www.rdkd.lv/lv/events/view.php?event_id=12493

Ja Rīgā 18. novembrī nebūsi, bet ir vēlēšanās apmeklēt publisku pasākumu, tad  informācija par veltītajiem pasākumiem noteikti ir tava novada mājas lapā.

Mājās pie svētku galda
Ja neesat sajūsmā par garām pastaigām un visu dienu atrasties lielās cilvēku masās, tad varat baudīt svētkus arī mājās. Fonā ieslēgtais televizors ar svētku programmām izklaidēs un radīs patīkamu noskaņu.

Ikvienā dzimšanas dienā pieklājas kārtīgs svētku galds un piemērots noformējums. Lai audzinātu bērnus patriotiskā garā, lieciet viņiem veidot šo noformējumu, lai nodarbe nebūtu tik vienmuļa, darbošanos papildiniet ar stāstiem un dziesmām par Latviju.

Filmu skatīšanās būs gan laba iespēja mierīgi pavadīt brīvdienu, gan  pieminēt Latvijas 92. gadskārtu izvēloties attiecīgas tēmas filmas, kuras raksturo latviešu mīlestību pret savu zemi. („Vella kalpi”, „Melnā vēža spīlēs”, „Baiga vasara”, „Rīgas sargi”, „Rūdolfa mantojums” u.c.).

 

Daži interesanti fakti par Latviju

  • Rīga ir viena no retajām Eiropas pilsētām, kur ir saglabājies ļoti bagāts jūgendstila arhitektūras, mākslas un dizaina objektu klāsts. Rīga ir Eiropas mēroga jūgendstila metropole.
  • Rīga ir vienīgā pilsēta Eiropā, kurā ir piecas dažādas reliģiskās konfesijas ar saviem dievnamiem. Doma katedrāle un milzīgā Sv.Pētera baznīca ir luterāņu baznīcas, Sv.Jēkaba katedrāle ir Romas Katoļu baznīcas sēdeklis, savukārt skaistā Vecrīgas sinagoga ir vienīgais ebreju dievnams, kas palika pēc tā, ko nacistu Vācija 2. pasaules kara laikā nodarīja ebreju sabiedrībai.
  • Latvija ir vienīgā starp trim Baltijas valstīm, kurai ir savs ziemas cirks. Uzbūvēts pirms vairāk kā simts gadiem (1888.g.), cirka nams stāv kā stāvējis, un visā tā garajā mūžā aizvien te rādītas cirka izrādes.
  • Karostas tilts (Oskara Kalpaka tilts) Liepājā ir vienīgais darbojošs izgriežamais tilts Baltijā. Tilts projektēts pēc franču inženiera Aleksandra Gustava Eifela skices. Tas veidots no divām identiskām izgriežamām fermām, kuras tiek pagrieztas par 90 grādiem katra uz savu pusi.
  • Ventas rumba (Kuldīgā) ir platākais ūdenskritums Eiropā (249 m), dabisks ūdenskritums, ap kuru izveidojušās virkne leģendu un vēsturisku notikumu. Hercoga Jēkaba izgudroto zivju ķeramo ierīču dēļ uz rumbas Kuldīgu senatnē dēvēja par pilsētu, kur lašus ķer gaisā.
  • 1937. gadā Valsts Elektrotehniskā Fabrika (VEF) sāka ražot pasaulē pirmo miniatūro fotoaparātu VEF Minox. To izgudroja rīdzinieks Valters Caps.
  • Vēsturiski Latvija ir pazīstama ar nosaukumu Lettland.
  • Pirms ekonomiskās krīzes 2008, Latvija bija viena no visstraujāk augošajām ekonomikām Eiropā.
  • Vairāk nekā 30.000 dažādas latviešu tautas dziesmas ir radītas pēdējo tūkstošu gadu laikā.
  • Latvijas platība ir 64 589 km²
  • Pēc statistikas datiem 2010. gada jūnijā Latvijā bija 2 239 800 iedzīvotāji
  • Latvija vēstures gaitā ir bijusi baltu cilšu, baltijas somu (aizvēsturē), vikingu (Kurzeme ap 9.gs), Polijas – Lietuvas, Dānijas un Zviedrijas (16. – 18. gs), Krievijas, Vācijas un PSRS pakļautībā.
  • Latvijas karogs un tā krāsas hronikā pirmo reizi tiek minētas 1280. gadā, bet oficiāli par valsts karogu kļūst tikai 1917. gada maijā, bet krāsu toņi nebija tādi kā mēs to zinām šodien, tās tika izveidotas vēlāk.
  • 13. gadsimta sākumā Indriķa hronikā latviešu apdzīvotā teritorija tiek saukta par Latgali.
  • Viens no pirmajiem autoriem, kas aprakstīja Vidzemi, Kurzemi un Zemgali kā vienotu “latviešu nācijas” apdzīvotu teritoriju bija mācītājs Pauls Einhorns. 1649. gadā viņš publicēja pirmo pamatīgo latviešu vēstures grāmatu “Historia Lettica”
  • Latvijā pirmajā no Baltijas valstīm tika izveidota televīzija
  • Latvijas teritorijā reiz ir dzīvojuši mamuti

 

Dalīties.

Atstāt Ziņu