Skaistums prasa upurus?

“Tas, ka uz sejas krēma bundžiņas kā ražotājs norādīts “Schwarzkopf”, vēl nekādi negarantē, ka būsi nopirkusi tiešām labu kosmētisku līdzekli. Viņi tur, vecajā Eiropā, trešajām valstīm un Austrumeiropai ražo citas kvalitātes preci. Nopietni.” Šādu divu draudzeņu sarunu nesen noklausījos vilcienā, braukdama mājup no darba. Abas sievietes diezgan skaļi diskutēja par to, ir vai nav atšķirība starp kosmētiku, ko var nopirkt tepat Latvijā un Vācijā, vai ceļojumu laikā – lidostās. Tad nu nolēmu noskaidrot, vai kas tāds tiešām iespējams.

Prasības vienotas, bet kvalitāte viena zīmola skaistumkopšanas līdzekļiem atšķirīga
Ar ko sākt šo izpēti? Nolēmu uzreiz vērsties pie Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), jo reti kura daiļā dzimuma pārstāve būtu gatava samierināties, ka kādai citai tiek labākas kvalitātes sejas krēms, matu laka vai smaržas? “Jā, par šādām parādībām, ka lielie koncerni dažādās rūpnīcās ražo dažādas kvalitātes produktu un šīs preces piedāvā atšķirīgos tirgos ir dzirdēts”, norāda Sanita Gertmane, PTAC Sabiedrisko attiecību speciāliste. Jau saspicēju ausis, ka nu tik dzirdēšu atmaskojošus stāstus par lielražotāju paņēmieniem, šmaucot savas pircējas, bet – nekā. “Lai gan tādas runas ir bijušas, mūsu rīcībā nav nekādu pētījumu vai pierādījumu, ka kvalitāte būtu atšķirīga. Turklāt no likumdošanas viedokļa, precei ir jābūt atbilstošai visām tai izvirzītajām prasībām – proti, tai jābūt drošai, tā nevar saturēt normatīvos aizliegtas vielas. Bet nekas un nekur nav minēts par to, ka viena ražotāja precēm jābūt identiskām, vai tās pārdotu Vācijā vai Latvijā,” piebilst S.Gertmane.

Protams, nekaitīguma prasību ievērošana ir ļoti svarīga. Taču – vai nesanāk tomēr tāda pircēju maldināšana, ja viens koncerns piedāvā savu preci dažādās valstīs, bet – atšķirīgā kvalitātē? Kāpēc nav tā, kā gadījumā ar “Statoil” uzpildes stacijām, kuras daudzi mani paziņas atzinuši par glābējām, atrodoties kādā citā valstī, jo – hotdogs kādu esam raduši ēst Latvijā ir pieejams arī Dānijā. Ja nu vienīgi – ar nedaudz savādāku cīsiņu!

Arī Eiropas Parlamenta (EP) Latvijas pārstāve Inese Vaidere uzskata – lielās kompānijas šķiro pircējus, piedāvājot kvalitatīvi atšķirīgus produktus. Inese Vaidere: “Lai arī man nav neapgāžamu pierādījumu, ka “vecās” Eiropas rūpnīcas mūsu tirgum ražotu citas kvalitātes preci, manas pašas pieredze rāda, ka kaut kas tomēr nav tā kā vajadzētu. Piemēram, Vācijā pirktā “Taft” matu laka, ko ražo “Schwarzkopf”, ir pilnīgi citādāka nekā šī paša nosaukuma pie mums nopērkamā. Latvijā pirkta matu laka smird un ķepē matus. Lai gan reti pērku sejas krēmus, tomēr nākas secināt – arī tie, Latvijā un, piemēram, citu valstu lidostās nopērkamie ir savādāki. Es domāju, ka Latvijā, iespējams, tirgo lielo koncernu preces, kurām jau ir beidzies vai drīz beigsies lietošanas termiņš. Tikai tā varu izskaidrot smaržas un kvalitātes atšķirības.”

Deputāte gan uzskata – bīstami to lietotājiem šie produkti nez vai ir. Arī tiešie kosmētikas un sadzīves ķīmijas uzraugi Latvijā – Veselības inspekcija atzīst – minētās preces tiek rūpīgi kontrolētas gan, vadoties no Ministru kabineta prasībām kosmētikas līdzekļiem (MK 20.04.2004. noteikumi Nr.354), gan ES Kosmētikas Direktīvas (76/768/EEK), kurā iekļauti saraksti ar kosmētikas līdzekļu sastāvā aizliegtām sastāvdaļām un sastāvdaļām, kuru lietošana kosmētikas līdzekļos ir ierobežota.

Tomēr – arī Veselības Inspekcija norāda – pateikt, vai Austrumeiropas tirgum ražo labākas vai sliktākas preces ir teju neiespējami.  Veselības Inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Raboviča uzsver – “Ministru kabineta noteikumos un Kosmētikas Direktīvā nav atrunāts, ka ražotājs nevarētu mainīt kosmētikas līdzekļu sastāvu. Piemēram, prasības veļas pulveriem nosaka virkne ES un Latvijas normatīvo aktu, kas reglamentē ķīmisko vielu un maisījumu izvietošanu tirgū. Normatīvie akti pieļauj novirzes mazgāšanas līdzekļu sastāvā, sakarā ar atšķirībām ūdens sastāvā (ūdens cietība) un kulturālām atšķirībām (izpratni par balto veļu) dažādās valstīs.”

Tā lūk. Inspekcijā arī norāda, ka kontrolējot iekšējo tirgu un kosmētikas preču sastāva atbilstību noteikumu normām, tās kompetencē neietilpst atšķirību noteikšana Latvijā un citās valstīs piedāvātajiem kosmētikas līdzekļiem ar identisku nosaukumu un ražotāju. Inspekcija šādu datu analīzi neveicot un secinājumus neizdarot.

Jāpiebilst, ka Eiropas Savienība kosmētikas nozari reglamentē jau kopš 1976.gada, kad tika pieņemta Kosmētikas direktīva, kurā noteikti kā kritēriji ķīmiskajām izejvielām, tā produktu ražošanai un iepakošanai.
Kad raksta sagatavošana jau tuvojās noslēgumam, savā e-pastā pēkšņi ieraudzīju atbildes vēstuli no koncerna “Henkel”, kas ražo manis pieminēto Taft matu laku. Uz manu jautājumu – vai tiešām iespējams, ka Austrumeiropas valstu tirgum ražo citas kvalitātes preci, atbildi sniedza Herdis Olmaru, “Henkel Balti” korporatīvo attiecību speciālists. “Mūsu kosmētikas līdzekļus, pēc vienas formulas, vienādā iesaiņojumā visam Eiropas tirgum centralizēti ražo trīs rūpnīcās. Tātad produkti top vienā no tām, turklāt tos ražo uz identiskām iekārtām, kas izslēdz atšķirīgu kvalitāti. Savādāku produkciju ar zemāku kvalitāti, kas būtu domāta Austrumeiropai, mēs neražojam,” uzsver H.Olmaru.

Uzziņai:
ES regulējumu kosmētikas un parfimērijas preču ražošanā nosaka:

• ES Kosmētikas direktīva;
• Vispārējā produktu drošības direktīva (General Product Safety Directive 2001/95/EC);

• Izveidota RAPEX steidzamo ziņu bāze, caur kuru ES dalībvalstis nekavējoties brīdina par atklātiem produktiem vai ražotājiem, kas bīstami cilvēka veselībai un/vai pārkāpj ES likumdošanu. Šadi produkti tiek nekavējoties izņemti no tirgus aprites;

• CosIng datu bāze, kas apvieno informāciju par aptuveni 15’000 ķīmisko vielu, ko izmanto ražošanā;
• Eiropas Parlamenta deputātu jautājumi un EK atbildes par aktualitātēm nozarē;
• Ar vispārēja produktu kaitīguma, piemēram, matu krāsas novērtēšanas stratēģiju var iepazīties;

• Īsteno stratēģija sauļošanās krēmiem – visiem ES tirgū pieejamajiem saules aizsargrēmos izmantotajiem UV filtriem jāiziet Zinātniskās patērētāju aizsardzības komitejas (Scientific Committee for Consumer Safety) pārbaude un jāsaņem Komisijas autorizāciju;
• Sadzīvē plašāk izmantotās ķīmiskās vielas regulē REACH programma;

Raksts publicēts sadarbībā ar Eiropas Savienības Māja portālu esmaja.lv