Vārda dienu svin: Austris

Šīs nedēļas īpašie cilvēki – Dziesmu un deju svētku dalībnieki

Pinterest LinkedIn Tumblr +

isvairāk un īpašāk Dziesmu un deju svētkus noteikti izbauda paši dalībnieki. Viņi ilgu laiku tam ir gatavojušies un nu ir pienācis kulminācijas brīdis – svētku nedēļa. Tieši tāpēc, svētku sajūtu mēģinam “noķert” caur viņiem. Aicinājām uz sarunu divas dalībnieces – Dairu Lapsi, kura Dziesmu un deju svētkos piedalīsies pirmo reizi un Lieni Lulli, kurai šie būs jau piektie Dziesmu un deju svētki.


Daira Lapse un viņas koris “Ezerkrasts” no Balviem.
 


Liene Lulle un viņas kolektīvs TDA “Ogre”.
 

Kāds ir jūsu rīts svētku nedēļā vai laikā, kad tiem gatavojaties?

Daira: Tā kā svētku nedēļas rīti vēl tikai priekšā un, pagaidām man nav pieredzes, kādi tie ir, nemāku neko teikt. Gatavojamies Dziesmu un deju svētkiem ar visu nopietnību un atdevi, ir daudz mēģinājumu. Gatavošanās Dziesmu svētkiem notiek visai atbildīgi, jo gribam, lai mēs būtu svētkiem atbilstoši sagatavojušies.
Gatavojam ne tikai dziesmas, bet arī kravājam somas, lai būtu nodrošinājušies dzīvošanai Rīgā. Tas nav tik vienkārši, jo Rīgā pavadīsim piecas dienas, kas nav tik mazs laiks un tāpēc jau laicīgi pārdomājam ko ielikt ceļa somā. Ar nepacietību gaidu, kad svētki sāksies!

Liene: Rīts svētku nedēļā ir atkarīgs no tā cikos ir jābūt Daugavas stadionā uz mēģinājumiem. Mans pirmdienas rīts būs aizņemts ar nepieciešamo mantu salikšanu visai nedēļai, jo mūs kolektīvam svētku nedēļa sākas pirmdienas vakarā, kad kopīgi dodamies uz Rīgu, tāpēc, ka otrdien 8:00 mums jau jābūt Daugavas stadionā pilnā gatavībā sākt „strādāt”. Visticamāk, ka tiks gulēts ļoti maz vai nemaz, jo tie taču ir Dziesmusvētki. Vislielākās grūtības man, sagādā agrā celšanās no rītiem, kad brokastis ir ieliktas tik agri, ka vēl pat negribas ēst.

Kā jūsu ceļš ir jūs atvedis līdz dejošanai/dziedāšanai? Kāda ir jūsu pieredze?

Daira: Sāku dziedāt pavisam maza, piedalījos jauno dziedātāju konkursā ” Cālis” un kopš tā brīža dziedu visu laiku. Dziedāju dažādos koros un ansambļos gan skolā gan ārpus tās. Astoņus gadus mācījos mūzikas skolā, klavieru klasē, tāpēc ar mūziku esmu uz TU. Dziesmu svētkos vēl ne reizi neesmu piedalījusies, tāpēc svētku gaidas mani saviļņo vēl vairāk. Zinu, ka šī svētku nedēļa man būs ļoti īpaša un neparasta, viss man būs jauns un neparasts. No Dziesmu un deju svētkiem vēlos saņemt visu iespējamo, bet galvenais, vēlos sajust to īpašo kopības sajūtu, kas rodas, visiem kopā dziedot Mežaparkā.

Liene: Dejošana un dziedāšana izpauž manu būtību, jo kopš sevi atceros tā ir bijusi mana ikdiena. Esmu piedalījusies svētkos, gan kā dziedātāja, gan dejotāja. Šie man būs jau piektie dziesmu svētki, kuros piedalos un no tiem otrie pieaugušo dziesmu svētki. Mani pirmie Dziesmusvētki bija 2000. gadā, kad man bija 9 gadi. Šajos Dziesmusvētkos piedalījos, kā dejotāja un spilgtākās atmiņas ir par mēģinājumiem Spilvas lidostā. Nākamie Dziesmusvētki bija 2005. gadā, kur biju viena no lielā kopkora dalībniecēm. 2008. gadā bija mani pirmie pieaugušo Dziesmusvētki, kad ar skolas kori bijām izcīnījuši iespēju tur piedalīties. Savukārt 2010. gadā Jauniešu Dziesmusvētkos atkal iejutos dejotājas ādā, un apvienoju arī ar dziedāšanu.

Ko saistībā ar svētkiem, esat sev atklājušas un, ko šogad svētkos notikti gribat paveikt, piedzīvot?

Daira: Tā kā Dziesmu svētkos piedalīšos pirmo reiz, tas jau vien būs mans lielākais atklājums, jo esmu dzirdējusi tikai nostāstus par fantastiskajām sajūtām tajos piedaloties. Tieši tāpēc gribas izbaudīt visu ko Dziesmu svētki sniedz. Visvairāk šajās sajūtās gribas dalīties ar citiem, jo zinu, ka ne man vienai ir šī neaprakstāmā interese un sajūsma par Dziesmu un deju svētkiem. Tās ir neaprakstāmas sajūtas, esot kopā visiem Mežaparkā un atdodot visu, lai mums skanētu vienreizēji.

Liene: Saistībā ar Dziesmu un deju svētkiem, atklāju, ka, ja esi dalībnieks, tu vari justies gandarīts un īpašs, jo ļoti liela daļa iedzīvotāju šajos svētkos nepiedalās un nevar izbaudīt to burvību un svētku sajūtu. Šogad es vienkārši vēlos visu izbaudīt. Citus gadus esmu skrējusi no viena pasākuma uz otru, lai paspētu izdarīt to, kas man uzticēts. Šogad esmu izvēlējusies, būt tikai dejotāja un izbaudīt svētku burvību.

Kas jums ir Dziesmu un deju svētki?

Daira: Es šos svētkus gaidu kā nevienus citus, jo Dziesmu un deju svētki nenotiek katru gadu un tiem gatavojas ar lielu nopietnību. Ir jāpiedalās dažādās skatēs, lai pierādītu, ka koris ir spēcīgs, tāpēc ir jāiegulda liels darbs. Par visu ir jāsaka liels paldies mūsu skolotājai Anastasijai Ločmelei, jo viņa jebkurā laikā spēj mūs visus apvienot un sasaukt kopā, lai mēs varētu strādāt pie Dziesmu svētku repertuāra. Ar viņas uzņēmību un pacietību mums viss izdodas.

Liene: Dziesmusvētki man ir kaut kas īpašs, kaut kas ļoti vērtīgs, gan kā personībai, gan latvietei. Protams, šajā laikā ir dažādas sajūtas: sākumā ir saviļņojums, tam seko nogurums no mēģinājumiem, vēlme visus sev uzticētos pienākumus paveikt nevainojami, un beigās, protams, ir gandarījums un prieks, saprotot, ka viss darbs, kas ticis ieguldīts ir bijis tā vērts.

Kas jūs iedvesmo, gan ikdienā, gan dejošanā/ dziedāšanā?

Daira: Dzīvē mani iedvesmo mērķi, kurus pati sev izvirzu. Viens no maniem mērķiem bija piedalīties šajos svētkos, jo jau kopš bērnībās dziedu. Sāku dziedāt konkursā “Cālis” un kopš tās reizes nav bijis tāda brīža, kad nedziedu. Jau vairākus gadus dziedu korī “Ezerkrasts” un šogad mēs arī piedalāmies Dziesmu svētkos. Tātad, vienu no daudziem mērķiem esmu sasniegusi. Vislielākais mērķis ko esmu izvirzījusi ir studēt medicīnu un, lai to sasniegtu būs jāpieliek lielas pūles, bet es zinu, ka es to varu. Tieši pārliecības par sevi mani iedvesmo doties uz priekšu.

Liene: Man šķiet, ka es iedvesmoju pati sevi, jo gan dejošana, gan dziedāšana, ir mana sirdslieta, bez kā es nebūtu „es”. Savukārt ikdienā mani vislielākie iedvesmotāji ir līdzcilvēki, kuri mani saprot un atbalsta.


Meitenes tautastērpos, kuras vēl piedevām dzied un dejo ir ļoti sievišķīgas un tiek sauktas par īstām latvju daiļavām. Tāpēc gribam zināt, kā latviešu tautumeitas pabeigtu teikumu: Sievietes pasaule ir…

Daira: … kā dziesma, kas pārsteidz ar savu melodiju un ritmu. Tā mūs pārsteidz ar savu unikālo raksturu un izpildījumu, pirmkārt, tāpēc, ka katrs to iztulko savādāk, un, otrkārt, ne katram šī dziesma vai pasaule nozīmēs vienu un to pašu. Tāpat kā dziesma, arī sievietes pasaule atšķiras. Manuprāt, nekad nevarēs precīzi definēt sievietes pasauli, jo katrai no mums ir savas lietas, kas to veido.

Liene:…piepildīta, krāšņa un ļoti skaista. Ik sekunde ir piepildīta ar kādu notikumu, domu, pienākumu.

Jūsu vasaras viens no lielākajiem notikumiem noteikti ir šie svētki. Tomēr, bez kā vēl nav iedomājama jūsu vasara?

Daira: Mana vasara nav iedomājama bez laukiem, jo tur vasaru var izbaudīt pilnībā. Sākot ar dārzā augušām zemenēm un patīkamo siena smaržu. Vasaras pie vecvecākiem ir pašas īpašākās, jo tur es spēju daudz iemācīties. Vasarā visiem vajadzētu izbaudīt visu ko tā sniedz – silto sauli, patīkamās peldes, protams, neatņemamos vasaras darbus. Manuprāt, vasarā vajadzētu pabūt pie dabas un izbaudīt tās krāšņumu!

Liene: Mana vasara nav iedomājama, bez ģimenes un draugu kopābūšanas, Ogres upes peldēm un saldējuma. Vasarā ieteiktu nedoties tālos ceļojumos, bet gan apskatīt Latviju vai tuvākās kaimiņu zemes. Man pašai patīk Kuršu kāpas, Rojas pludmale un Rāznas ezera burvība.

Dalīties.

Atstāt Ziņu