Decembra sākumā internetu pāršalca, iespējams, emocionālākais šīs svētku sezonas video vēstījums – vācu farmācijas zīmola DocMorris Ziemassvētku īsfilmai līdzīgā reklāma “Take care”. Cilvēki ar to dalījās, cilvēki par to sajūsminājās, daļa pat notrausa pa kādai aizkustinājuma asarai.
Izrādās, pie šī video tapšanas roku pielikuši arī latviešu mākslinieki. Izmantojām iespēju un aicinājām uz sarunu!
Ja neesi vēl redzējusi šo video – lūk, tas ir!
Take Care from Sune Sorensen on Vimeo.
Kāda ir vecā vīra māja, kā izskatās viņa dzīvoklis, viņa guļamistaba, virtuve, vannas istaba, kāds izskatās pagalms un kāds ir šķūņa interjers un iekārtojums,– tas viss ir latviešu kino mākslinieces Lauras Dišleres, viņas asistentes Anetes Eglītes un pārējās projekta mākslinieku komadas veikums. “Tiku pieaicināta kā reklāmas māksliniece jeb production designer, kas atbild par filmas vizuālo noformējumu. Mana atbildība bija radīt vidi – no skices līdz ekrānam,” par savu lomu projektā stāsta L. Dišlere.
Jautāta, vai ir kas interesants atkājams par klipa filmēšanas procesu un tā aizkulisēm, Laura uzskaita vien dažas lietas: 1 kg smaga svaru bumba, sniegs plus 10 grādos (filmēšana notika novembrī – red. piez.), virtuve viesistabā, guļamistaba bērnistabā. “Kino, reklāmas jo izteiktāk, ir melu pasaule – skatītājs pat nenojauš, cik daudz no tā, ko viņš uztver kā ticamu, patiesībā ir tālu no tā,” atzīst Laura.
Jautāta, vai vīzija par to, kā visam vajadzētu izskatīties, nāca viegli, viņa atbild apstiprinoši, tomēr piebilst, ka “pamatnoskaņu jau iedod režisors”. Tam seko reālo vietu atlase un pielāgošana šai pamatnoskaņai. Šajā gadījumā visa norise notiek Igaunijā, precīzāk, Tallinā un tās tuvumā. Arī lielākā daļa darbojošos personu ir no Igaunijas, tikai galvenajā lomā iejūtas vīrs no Anglijas.
Lielākais projekta izacinājums Laurasprāt esot bijis laiks. “Reklāmu filmēšanā pārsvarā ir tā: ārkārtīgi gari un ilgstoši spriež, bet darīšanai ir maz laika.” Neraugoties uz to, rezultāts izdevies lielisks. Tiesa, lai cik skaista un atbilstoša vide arī nebūtu radīta, visa pamatā tomēr ir stāsta ideja, pārliecināta Laura. Šajā gadījumā “ieguldīt sevi tajā, kas pašam šķiet patiešām svarīgs”. Ne mazāk svarīgs viņasprāt ir arī aktierdarbs. “Karls – Sema varoņa atveidotājs, nemaz nav profesionāls aktieris. Manuprāt, tieši viņš ir kautkas pretējs iepriekš minētajam – viņš visā šajā melu pasaulē ieraudzīja kaut ko tik īstu un sev nozīmīgu,” atceras Laura, paužot pārliecību, ka tieši tas arī norezonējis ar skatītāju.
Laura (otrā no labās puses) ar komandu. Spēlfilma ”Mīlulis”/2020
Viņai pašai, atskatoties uz aizejošo gadu, ir tādas duālas sajūtas: no vienas puses, gads ir bijis fiziski ļoti steidzīgs, rosīgs un aktīvs, no otras puses, garīgi – lēnprātīgs, apdomīgs un, savā ziņā, pat aizdomīgs. “Šī pašreizējā sastingusī pasaule mani ļoti ietekmē. Diemžēl, jūtu, cik atkarīga esmu no apkārt notiekošā, un tas mani nemaz neiepriecina. Jāatzīst, dzīvesprieka šobrīd ir mazāk, kā parasti. Runā, ka vajag pieņemt, kā ir. Man to izdarīt grūti…” atzīst Laura, tieši tāpēc citiem novēl nezaudēt dzīvesprieku un rūpēties par sevi.