Sirsnīgi Ziemassvētku dzejolīši un pantiņi

Vai pazīst kādu, kurš katru gadu pie eglītes uzstājas ar vienu un to pašu Ziemassvētku dzejolīti vai dziesmiņu? Varbūt tā esi tu? It kā jau ļoti paredzami, tomēr reizē arī ļoti mīļi un gaidīti, jo tā jau ir savdabīga svētku laika tradīcija. Tomēr, ja gribi savu repertuāru papildināt ar kādām jaunām dzejas rindām, tad šeit esam apkopojuši vairākus sirsnīgus un mīļus Ziemassvētku dzejolīšus.

Ar gaišām domām izej laukā,
Kad Ziemassvētki nama durvis vērs,
Varbūt no debess sudraba trauka
Kāds saujām laimes zvaigznes bērs.

***

Kļūsti kā bērns, ļauj, lai šonakt tavs prieks
Atmiņu kupenas bradā,
Uzticies brīnumam, trauslam kā sniegs
Vienu vakaru gadā!
Viss, kas tevī bij’ šaubīgs un salts,
Izkusis ticībā liegā,
Ziemsvētku putenī iesnigsi balts,
Iesnigsi sapnī kā sniegā!

***

Pirms iededz sveci egles zarā,
Dedz svētku liesmu sirdī savā,
Ar piedošanu, sapratni,
Ar mīlestības dzirksteli
Un tici – tas ir Tavā varā
Nest gaismu, kā to sveces dara….

/S. Vasiļevska/

***

Kad zemi apmirdz Ziemassvētku zvaigznes,
Lai mūsu sirdīs iemājo balts prieks,
Lai vēji visas bēdas projām aiznes
Un pats sev nejūties kā parādnieks.

Lai mūžam staro Ziemassvētku zvaigznes
Un zemei pāri baltu mieru lej,
Ar klusinātu dziesmu gaismu atnes
Un visās sirdīs mīlestību sēj.

/J.Tabūne/

***

šai baltā ceļā baltas domas sūtu
lai kur tu ietu un lai kur tu būtu
no zemes baltuma un debess zilas
no sniega trausluma
un mīlestības
šai baltā ceļā eņģeli tev sūtu
lai kur tu ietu un lai kur tu arī būtu
šai baltā ceļā – baltas domas sūtu
lai sargā tevi dzīves dienās grūtās
šai baltā ceļā – baltas baltas domas
tev eņģelis uz sava spārna zemē nones…

/I.Tora/

***

Tā gaisma, ko izstaro svece,
Tas gaišums, kas liesmiņā plīvo,
Izplēn, pazūd un gaist.
Bet gaisma, kas cilvēkā dzīvo
Un siltums, ko izstaro sirds –
Tas nezūd. Tas paliek.

/I.Egle/

***

Katrā brīnumsvecītē
Mazs brīnumiņš,
Ne čiku, ne grabu –
Sēž iekšā viņš.

Kad pāri eglītes pleciem
Sidraba vītnes vijas un jūk,
Ziņkārais brīnums
Laukā sprūk.

Sprakšķēdams, sprēgādams,
Kā sienāzis lēkādams,
Gaisu jaukdams un maisīdams,
Brīnumpiparus kaisīdams.

/V.Ļūdēns/

***

Eņģelīša vēstījums

Lēni lido baltas pārslas,
Visu zemi sniegi klāj
Un no tāliem padebešiem
Eņģelītis visiem māj – 
Tev un man, un tiem, kas vēlas
Šajā ziemas klusumā
Sadzidēt, ko eņģelītis
Pavēstīja tālumā:
Dāvā smaidu, labus vārdus
Visiem apkārt mīļuprāt – 
Lai ir sirdis prieka pilnas,
Kad ir svētku vakars klāt!

/I.Švaža/

***

Lai silta vasara,
Lai ziemā sniegs.
Lai darbs, lai draugi
Un pa reizei prieks.
Lai dvēsele var baltu domu dziju tīt,
Lai atnāk tas, ko gribas sagaidīt.

/Ā.Elksne/

***

Eņģelis esi tu pats!

Reizēm, kad gaidi brīnumu,
Izrādās – eņģelis esi tu pats,
Kad atver sirdi un prieku dod tālāk,
Tas ir visskaistākais skats – 
Gluži kā tumšās nakts debesīs
Kāda zvaigzne tik spoža kļūst
Un blakus tai tūlīt vēl un vēl
Iemirdzas citas, un tumsa sāk zust!

/I. Švaža/

Nekas neuzrunāja? 

IESKATIES ARĪ MŪSU,
SievietesPasaules un draugu,
MĪĻĀKO ZIEMASSVĒTKU DZEJOLĪŠU IZLASĒ >>

Te apkopota, teiksim tā,
Ziemassvētku dzejolīšu un pantiņu klasika.