Vārda dienu svin: Vera, Vaira, Vairis

Patiesība par Santa Klausu

Pinterest LinkedIn Tumblr +

anta Klausa īstā dzīvesvieta esot Lapzemē, Somijā, Korvatunturi kalnā. Burtiskā nozīmē tas ir Auss kalns, jo pie kalna atrodoties 3 lokatori, kas uztver visas pasaules cilvēku sapņus un vēlēšanās. Kalna slepenajā štābā rūķi šīs vēlēšanās savāc un nodod Santa Klausam, kurš šobrīd apmeties Rovaniemi pilsētā, netālu no polārā loka. Rovaniemi Tev ir iespēja satikt pašu Santa Klausu un saņemt no viņa Ziemassvētku mīlestības vēstījumu.

Santa Klausa izskata parametri esot atkarīgi no apstākļiem un attiecīgā skatpunkta. Piemēram, ja tā bārdas garums tiek mērīts ar elfa kāju, tad iznāk apmēram 3 elfa kāju garumā. Ja Santa vāc ogas vai runā ar bērniem, viņš ir augumā mazāks, ja skatās uz horizontu vai pāri egļu galotnēm, tad – garāks.

Kas patiesībā ir Santa Klauss, kur viņš dzīvo, kā izskatās?

Svētais Nikolass
Nelielu fonētisku pārvērtību rezultātā angļu vārdi „Santa Claus” ir radušies no „Saint Nicholas”, kas nozīmē ‘svētais Nikolass’. Leģendas aizsākums meklējams 4. gadsimtā, kad Patarā, kas ir mūsdienu Turcijas teritorijā, dzīvoja jauneklis Nikolass, kurš studēja teoloģiju, kļuva par mūku un visu savu mantoto bagātību tērēja, palīdzot nabagiem un bērniem. Viens no viņa labo darbu atstāstiem vēstī, ka maisiņš ar naudu laists caur skursteni un iekritis zeķēs, kas tajā brīdī tur bija iekārtas žāvēties.

Tā kā Nikolass mira 6. decembrī un tika pasludināts par svēto, šis datums kļuvis par Svētā Nikolasa jeb Nikolaja dienu, un, pieminot viņa labos darbus, Eiropā radās tradīcija 6. decembra priekšvakarā piekārt pie kamīna zeķes, lai no rīta atrastu tajās dāvaniņas. Pamazām, gadsimtiem ritot, šī tradīcija lielākajā daļā Eiropas valstu tika pārcelta uz Ziemassvētku – Kristus dzimšanas – laiku. Tiek uzskatīts, ka 19. gadsimtā tieši holandiešu ieceļotāji stāstu par Svēto Nikolaju („Sinter Klaas”) nogādājuši Amerikā.

Parādās ziemeļbrieži un Santa Klausa prototips
1821. gadā ASV tiek izdota anonīma autora bilžu grāmata „Bērnu draugs”, kurā kāds Santa Klauss ierodas no ziemeļiem ragavās ar lidojošiem ziemeļbriežiem. Uzmanība no Svētā Nikolaja tiek novērsta uz ideju par to, ka gada laikā padarītie labie darbi saņem atalgojumu. 1822. gadā tai seko Klementa Klārka Mūra grāmata „Svētā Nikolaja atnākšana”, kurā svētais Ziemassvētkos, ziemeļbriežu ragavās traucas pa debesīm un no milzīga dāvanu maisa caur skursteni nogādā bērniem dāvanas. Pēc tam jau neskaitāmos dzejoļos dažādi autori velta uzmanību Santa Klausa tēlam, un ilustratori veido tā izskata stereotipu: omulīgs, vecs vīrs ar garu, baltu bārdu sarkanā mētelī ar baltām uzšuvēm. Šo stereotipu nostiprina mākslinieks Hedons Sandbloms 1931. gadā, veidojot reklāmu kompānijai „Coca-Cola” un par prototipu izmantojot savu labu draugu – laipnu, pensionētu pārdevēju.

Lapzeme – Santa Klausa mājas
Tai pašā 19. gadsimtā Santa Klausa tēls aizceļo uz Eiropu un nostiprinās arī eiropiešu priekšstatos. Tā kā Ziemassvētku vecītis nāk no ziemeļiem, kur dzīvo ziemeļbrieži, 1927. gadā Somijas sabiedriskā radio bērnu raidījumā tiek paziņots, ka Santa Klauss dzīvo Lapzemē. 1985. gadā jau tiek izveidots oficiāls Santa Klausa birojs, uz kuru bērni var sūtīt vēstules. 1998. gadā izveidots Santas parks. Tajā ir Elfu skola, Santa Klausa kabinets, Ledus galerija, Santa Klausa pasts, Gadalaiku vilciens un pat Santa Klausa kundzes piparkūku ceptuve.

Aizbraucot uz Rovaniemi un samaksājot 30 eiro (pieaugušie) vai 25 eiro (bērni), jūs varat visu dienu pavadīt šai Santas izklaižu centrā: apciemot pasta rūķus un aizsūtīt draugiem apsveikumus ar unikālām polārloka markām, meža dzīlēs elfu pavadībā aplūkot dažādus zvēriņus, pagaršot ēdienus, gatavotus pēc īpašām Santa Klausa kundzes receptēm, pusdienot Lapzemes būdiņās vai pie īsta ugunskura.

Esi labs visu Ziemassvētku laiku
Lai gan gribētos ironizēt par to, ka Svētais Nikolajs, būdams mūks, noteikti nevarēja iedomāties, ka pārtaps par Santa Klausu, kuram ir pat sieva, Ziemassvētku būtība liek saprast ko citu – Santa Klauss patiesībā ir mūsu cilvēkmīlestība un labā griba dāvāt prieku un mīļumu līdzcilvēkiem. Un mēs to varam darīt visu Ziemassvētku laiku. Nīderlandē un Beļģijā, piemēram, ir saglabāta tradīcija apdāvināt bērnus, sākot ar 6. decembri, jo viņiem joprojām to dara Svētais Nikolass bīskapa tērpā. Savukārt Spānijā un Itālijā bērni saņem dāvanas visvēlāk – 6. janvārī, kas ir Zvaigznes diena (par godu 3 austrumu ķēniņiem, kas nesa dāvanas mazajam Jēzum).

Saziņa ar Santa Klausu
Santa Klauss var izskatīties dažādi un dzīvot jebkur. Tu vari sūtīt vēstuli viņam uz Somiju (Santa Claus, Arctic Circle, 96930, Rovaniemi, Finland) vai tepat uz Latviju (Ziemassvētku vecītim Ziemupē, Vērgales pagasts, Pāvilostas novads, Latvija, LV-3463). Vari sekot viņa biroja darbam internetā: http://www.santaclauslive.com. Aplūko arī Ziemupes fotogaleriju (http://www.ziemassvetkuvecitis.lv), kurā redzēsi, ka viņa tērps ir zilā, nevis sarkanā krāsā.

Katrs pats var būt Santa Klauss
Tad, kad Tu ziedo „Nepaej garām”, „Eņģeļi pār Latviju” vai jebkuras citas akcijas ietvaros, Tu kļūsti par Santa Klausu, jo līdzīgi Svētajam Nikolasam palīdzi tiem, kam klājas grūtāk nekā Tev. Sadzirdot, tāpat kā rūķi Auss kalnā, citu cilvēku vēlēšanās un palīdzot piepildīt tās, mēs paši kļūstam par patiesiem Ziemassvētku vecīšiem.
Manuprāt, visbūtiskākais ir vēlējums – lai neizgaist dāvināšanas prieks!

Dalīties.

Atstāt Ziņu