Vārda dienu svin: Ignats, Virgīnija

Manas domas par Avataru

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Pirms filmas noskatīšanās Avatara sižetu nezināju, nebiju redzējusi ne fragmentu no filmas, kas skatīšanos padarīja daudz aizraujošāku. Vienīgais, ko biju dzirdējusi no atsauksmēm- ļoti laba filma.

Filmas sākums nebija cerīgs, jāsaka godīgi. Taču pamazām, pamazām…un tā ierāva sevī mani visu.
Blakus sēdošo draugu vairāk uzrunāja fantastiskie skati filmā, mani – pats stāsts. Cik patiesi var parādīt to, kā būtu “pareizi” jādzīvo mums visem. Sajusties daļai no visas plašās pasaules, no dabas! Protams, filmā neiztikt, bez mīlasstāsta (kas bija patiesi skaists), bez labo un slikto cīņas (kur beigās uzvar labais), taču mana atziņa pēc filmas noskatīšanās bija – šādas filmas vajadzētu vairāk!

Dalīties.

26 komentāru

  1. Annija Goldberga on

    Liene, pilnīgi piekrītu, man arī patika šīs filmas stāsts un ideja, kaut daudzi to sauc par naivu, manuprāt, tieši tā ir jādzīvo.. Tomēr mani aizrāva arī specefekti, nenoliedzami labākā 2009/2010 filma!

  2. Anita Š. on

    Filma jau tika izslavēta ļoti, tādēļ, kolīdz bija brīvs brīdis devos ar dēlu uz kino. 7 gadus vecais puika bija sajūsmā par specefektiem, arī mani tie aizrāva, bet tas arī bija viss ko šai filmā redzēt, viss pārējais tik ierasts – mīlas stāsts, labā cīņa pret ļauno, labais protams uzvar un mīlnieki dzīvo kopā laimīgi. Filma ir jāredz kino 3D versijā iespaidīgo specefektu dēļ.

  3. Hortenzija on

    Es redzēju parasto versiju, nevis 3D un daudzās vietās varēja redzēt, ka domāts kadrs vairāk priekš 3D nevis parastās filmas skatītājiem… Man arī likās kaut kā pārāk daudz fantastikas. No šā gada filmām varbūt tā arī ir labākā, bet katrā ziņā pērnā gada Graustu miljonārs bija galvas tiesu pārāks.

  4. uz 3D nav vērts, knapi nosēdēju tās stundas. nu filma tā, interesanta, bet lai ietu 3 reizes uz kino to skatīties (kā man daži zināmi cilvēki)- nezinu.

  5. No visām malām un kaktiem tik dzirdēju: "cik kolosāla filma, kas par sižetu, kas par skatiem u.t.t.",tad saņēmos un noskatījos to izslavēto Avatāru. Ja nebūtu sacelta tik liela ažiotāža par šo filmu, tad es nebūtu tik smagi vīlusies. Klasisks sižets un viegli paredzams, kas un kā notiks tālāk. Šī tēma jau ir izspēlēta 1001 reizi. Par filmu man gribas teikt tā pat kā A.Slakteis: "Nasing Spešal"!

  6. Uz filmu aizgāju vel pirms ažiotāžas sacelšanas. Par filmu zināju tikai no plakāta un treilera kinoteātrī. Tā kā neesmu no miljoniem iespaidoto skatītāju, kas gāja skatīties tik tāpēc, ka vajag. Bet tik un tā varu teikt, ka filma bija fantastiska.

  7. Nu nezinu,sižets tiešām paredzams,īpaši beigas,nemaz negribējās skatīties,tikai skati acij tīkami,tas gan:)

  8. Specefektu dēļ tiešām laba,. .., bet tas palika otrajā plānā, jo, lai gan sižets virzījās paredzami, pats filmas vēstījums kārtējo reizi lika aizdomāties. Radītais kontrasts starp cilvēka pasauli, tajā valdošajiem principiem un Avatara dzīves pamtavērtībām, saikni ar dabu bija fantastisks, pat perfekts:) Patiešām iesaku noskatītites!

  9. Mani knīpuči abi diezgan ilgi man blakus gulēja ( līdz pusotram gadam noteikti), pirmkārt man tā bij vieglāk, otrkārt bērni daudz labāk tā gulēja, mazais (2 ar pus gadi) vēl tagad ik pa laikam mēdz atnākt uz lielo gultu ar visu savu sedziņu un spilvenu padusē.

  10. annija.lv on

    es kā reiz vakar konstatēju, ka mans mazais aizmiegot blakus man, noguļ visu nakti nemostoties, bet guļot savā gultiņā mostas reizes trīs un traki raud naktī. nolēmu, ka vēl nav laiks viņam pa nakti gulēt savā gultiņā. dienā pusdienslaiku gan savā guļ. <br>lai jau čuc pie manis, kamēr nejūtas tik droši viens guļot, manu privāto dzīvi tas netraucē 🙂

  11. Sveiki!<br><br>Par spīti neizpratnei draugu un radu vidū, abi mazuļi vēl aizvien aizmieg man blakus (5 un 3 gadi) un es it nemaz nejūtos par to vainīga. Mazākais bērniņš bija ļoti raudulīgs, lielākais uz mazo tādēļ-greizsirdīgs, tādēļ pēc mazā piedzimšanas valdīja īsta ellīte priekš manis, biju neizgulējusies, mazuļi uzvilkti, domāju, kam viņiem un man paildus stresu, arī intuīcija teica, ka jāļauj viņiem sajust drošību, esot miedziņā man blakus. Guļam gan katrs zem savas segas, tomēr vēl aizvien kopā. Arī vīrs tagad atzīst, ka, guļot viens, daudz labāk izguļas un tas jau nebūt nenozīmē, ka starp mums nekas nenotiek:)nebaidieties no mazuļa ņemšanas blakus, ilgtermiņā tas būs ieguvums! Kad paaugsies, pats gribēs savu teritoriju..

  12. Es atkal zinu virkni gadījumu, kur vīra un sievas starpā ir saļodzījušās attiecības tikai dēļ tā, ka bērns ir sācis gulēt kopā ar vecākiem vai tikai mammu. Jo kad jau bērns ir pieradināts, ir tikai saprotams, ka viņš tik viegli neļausies pārmaiņām un nesāks pēkšņi gulēt atsevišķi.

  13. Laikam jau šis ir tas gadījums, kad cik cilvēku, tik viedokļu! Noteikti ir gadījumi, kad bērni, pateicoties šai tuvībai, izaugs par labākiem, drošākiem un mīļākiem cilvēkiem, bet noteikti izaugs arī memmīši!

  14. Mums meita (1,4 g.) arī guļ blakus,tuvākajā laikā plānots sākt radināt pie savas gultiņas 🙂 Nez,mūsu attiecības tas neietekmē,un kad gan vēl varēs tā mīļi gulēt kopā,ja ne tad,kad bērns vēl maziņš? 🙂

  15. Tētis dzīvo šķirti no viņiem. Protams, cepuri nost vientuļā māte, tik daudz viena pati izdarījusi utt., bet man jau liekas, ka tādā veidā tas nabaga pusītis vēlāk kā pieaudzis vīrietis iedzīvosies pamatīgās seksuālās problēmās!

  16. Es domāju, ja barošanas laikā mazais aizmieg pie mammas pupa, tad lai guļ, bet kā regulāru praksi ieviest to gan nevajadzētu.

  17. Njā, tas gan ir krietni par traku līdz 8 (!) gadu vecumam gulēt pie mammas! Pēc pāris gadiem jau meitenes interesēs, ja interesēs šajā gadījumā…

  18. nezinu no kurienes šādi viedokļi par memmīšiem, lai gan – zinu. padomju laiku paliekas. nu kāds sakars ar seksualitāti ir guļot MAMMAI blakus??? :)) ja bērnam ir kaut kāda vajadzība, acīmredzot ir bijusi kaut kāda trauma, kāpēc mazais nevar nogulēt viens. <br>mans puika bizo apkārt pliks pa māju regulāri, viņam tā patīk. Normāli? kas ir noteicis, kas ir normāli, kas nav. es uzskatu, ka jo mazāk aizliegsi bērnam, jo laimīgāks un pašpārliecinātāks viņš izaugs. man ir pretēja pieredze un zinu cik traumējošu iespaidu tas ir atstājis uz manu dzīvi. Bet kā jau te iepriekš teica – cik cilvēku, tik viedokļU :)) <br><br>es ticu, ka mēs esam rūpīgi izvēlējušies savus vecākus pirms nācām pasaulē, lai izietu cauri konkrētai pietredzei, ko tieši mūsu vecāki mums spēj dot. šeit uz zemes atrodoties, mēs šakam dalīt labā un sliktā, bet būtībā, visa pieredze ir laba 🙂 <br>un – kas vainas memmītim? nevar sadot pa žokli? :)))

  19. Mans jau kopš dzimšanas guļ savā istabā savā gultiņā. Guļ ļoti labi un man nekad nav bijis grūti pie viņa pa nakti iet. Fiziski viņa gultiņa ir 2 m attālumā no manis un līdz viņam ir pāris soļi. Gandrīz kā mūsu istabā. Sākās viss ar to, ka mums ir ļoti maza guļamistaba un viņa gultiņai nebūtu bijis vietas. Tagad ir tā, ka bērnam ir 7 mēneši un ja sanāk nakšņot ārpus mājas, kur viņam jāguļ kopā ar mums vienā istābā, tad ļoti slikti guļ. Cita vieta viņu neietekmē, bet mūsu trokšņošana, ienākot istabā, dzēšot gaismu utml. viņam traucē, tāpēc mēs nevaram iedomāties, ka viņš gulēt mūsu istabā. No rītiem paņemu pie sevis gultā, jo bariju pati un tad kādas 2h viņš ir ar mani, bet arī to īpaši neatbalstu, jo man būtu bail, ka pati iemiegu, bet bēbis klusām aizlien līdz gultas malai.. Tad man nekāda miega vienkārši nebūtu. Nav labi ne vienam, ne otram.

Atstāt Ziņu