Vārda dienu svin: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Līgo! Līgo! Raibu raibie Jāņu bērni

Pinterest LinkedIn Tumblr +

ādi tik Jāņu bērni mēs nemēdzam būt! Citiem garšo ķimeņu siers, citi paši to pat sien, bet citi labāk ēd šašliku. Lai nu kādi mēs būtu, galvenais- ka visi atzīmējam Jāņus! Vēlies noskaidro, kurš no šiem Jāņu bērnu tipiem esi Tu? Nāc un aizpildi testu šeit: TESTS ‘Kāds Jāņu bērna tips esi Tu?’


Dabas bērns:
Viņš nespēj iedomāties pavadīt Jāņus uz pilsētas akmeņiem, tādēļ noteikti dosies līgot tur, kur jūtas tuvāk dabai. Tur, kur var iet mieloties ar mežzemenītēm, zāļu tējas lasīt, vainagu turpat pļavā sēžot novīt. Viņa līdzi ņemamais ekipējums ir minimāls, iespējams, viņš staigās pat basām kājām. Ja uz nakts pusi sāks salt pēdiņas, piesēdīs tuvāk ugunskuram vai sāks aktīvāk dejot, vai izvilks no somas omas adītās vilnas zeķes. Viņš noteikti sagaidīs saullēktu, lai skrietu kails rasā mazgāties.

 

 

 

Praktiskais latvietis:
„Jānodrošinās visiem gadījumiem!” – tāda ir viņa devīze. Noteikti piedomās pie tā, lai svētkos nepierūktu, ko ēst un dzert. Viņa Līgo vakara ekipējums ir visai iespaidīgs: ja nu līst, jāpaņem līdzi lietusmētelis un gumijas zābaki, kā arī sauss zeķu pāris, jāpadomā arī par aizsardzību pret visiem mošķiem un kukaiņiem, tādēļ somā līdzi pretodu sveces un aerosoli, protams, arī aptieciņa noderētu – ja nu kaut kas iekož tā stiprāk vai no rīta galva dulnāka, tad īsti laikā būs citramons!

 

 

Modernais līgotājs:
Viņš uzskata, ka visa tā māžošanās ar vainagiem un ugunskuriem nav vitāli nepieciešama. Jāņos var pasēdēt arī pie vīna glāzes un siera plates. Galvu var rotāt arī stilīga vasaras cepure vai dāmām-viens košs zieds aiz auss aizlikts. Viņš uzskata, ka nav šajā vakarā jāskan tikai Līgo dziesmām, tādēļ klausās mūziku, kas pašam labpatīk, jo galvenais Jāņos ir atpūta foršas kompānijas lokā. Par saviem papardes zieda meklēšanas piedzīvojumiem paziņos visiem ar tvītu vai blogu palīdzību.

 

 

 

Tradīciju cienītājs:
„Kas tie par Jāņiem, bez kārtīgas līgošanas!” – tāda ir viņa devīze. Viņš cītīgi gatavosies līgošanai, pārvēršot svinēšanas vietu teju Brīvdabas muzejā – vainagi, meijas ugunskurs, pūdelis, alus kausi, māla trauki, Jāņu siers utt. Vakarā viņš nekautrēsies skandēt Līgo dziesmas, ies rotaļās un dejās ap ugunskuru. Uzposīsies ne vien ar vainagu galvā, bet iespējams, pat izvilks no skapja savu tautastērpu.

 

 

 

 

Nebeidzamais romantiķis:
Tas gan jāatzīst – papardes zieda meklēšana viņam Jāņos prātā ir visvairāk. Kas gan var būt skaistāk – doties pastaigā ar kādu dejās nolūkotu Jāņa bērnu…ahh.. . Jāņtārpiņu gaismiņu apspīdētiem un kņudinošo sajūtu pakrūtē, bučoties margrietiņu pļavā vai siena šķūnī un sagaidīt papardīti uzziedam. Un, kas zina, pēc tam nākamgad uz Lieldienām jau, iespējams, pārējos līgotājus varēs raudzībās aicināt.

 

 

 

Jauktais tips:
Viņš tāpat kā latviešu „nacionālais ēdiens” – rasols, tāds sajaukts pa bišķim no tā un šitā. Iespējams, gribētos dziedāt Līgo dziesmas, skriet Jāņu rītā rasā kailam, bet ko tad pieaudzis cilvēks ies tā māžoties!? Ja nu alus vairāk padzerts, tad jau varbūt sadūšojas gan pāri ugunskuram pārlekt un Līgo! Līgo! skaļāk izbļaut.
Katrā ziņā savu „iekšējo Jāņu bērnu” pielāgos pats savam noskaņojumam vai kompānijai, ar ko kopā līgos.

 

 

Dalīties.

Atstāt Ziņu