Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Ja ģimenē gaidāms otrs bērns

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Protams, ir grūti uzminēt, kas tieši notiek mazajā galviņā, kad mamma gaida otru mazuli, tomēr diezgan droši ir tas, ka, ja bērnam vēl nav trīs gadi, viņam ir praktiski nereāli iztēloties, kā tas būs. Jo mazāks ir bērns, jo vairāk viņš dzīvo tagadnē, un jo mazāk viņš nojauš, ko nozīmē nākotne ar tās notikumiem. Bieži, ja ar bērnu par gaidāmo mazuli nerunā, viņš pat īsti nekādas ārējās pārmaiņas nepamana, jo pieņem pasauli ar tajā notiekošo tādu, kāda tā ir – ja reiz mamma kļūst „resnāka”, tad tā tas vienkārši ir un viss. Tas, ko mazais tiešām pamana, ir mammas dalītā uzmanība. Sākumā mazāk, bet, grūtniecībai pieaugot, arvien vairāk bērniņš sajūt, ka mamma savās domās vairs nav pilnībā tikai ar viņu, tur ir vēl kāds. Un nereti viņš uz to reaģē. Ja sākotnēji varbūt pietika ar vienu šūpļa dziesmu, tad tagad jādzied piecas, jo mazais sajūtot, ka mamma mazliet it kā „slīd” no viņa prom, cenšas to nepieļaut. Ja agrāk ar ēšanu nebija nekādu problēmu, tad, iespējams, pēkšņi bērņuks var spļaut visu pa gaisu vai vispār nevērt vaļā muti. Tad mammai nākas īpaši uz viņa ēdināšanu koncentrēties, neļaujoties domām par otru mazuli.

Jo labāk mamma spēj iztēloties, kā jūtas pirmais bērniņš, jo veiksmīgāk mazais arī situāciju pieņems. Ir svarīgi, lai mazuļa gaidīšanas laikā pirmā bērna dzīvē viss vēl ritētu ierastajā ritmā. Vecākiem būtu jācenšas saglabāt jau ierasto ēdienreižu un pastaigu laiku, kā arī gulētiešanas rituālu pat tad, ja sieviete ir vairāk sagurusi nekā parasti. Uzskats, ka jau grūtniecības sākumā vecākais bērns jāradina pie pārmaiņām, ir maldīgs. Drošības sajūtu vecāki viņam sniegs, ja dzīvē mainīsies pēc iespējas mazāk, līdz ar to pusgada laikā viņš būs nostiprinājis drošības sajūtu, kas palīdzēs veiksmīgāk tikt galā ar lielajām pārmaiņām pēc mazā bērniņa dzimšanas.

Jau šai laikā ir labi, ja tētim iespējams vairāk laika pavadīt divatā ar „lielo” bērnu. Tas dos māmiņai laiku un iespēju kontaktam ar vēl nedzimušo bērniņu, un ieliks labu pamatu uzticības pilnām attiecībām tētim ar vecāko bērnu, kas būs ieguvums laikā, kad piedzims mazais. Mīlestība, ko mazais saņem tagad, būs tas drošais pamats nākotnē. Ieteicams arī mammas grūtniecības laikā bērnu iepazīstināt ar kādu bēbīti vai pat vairākiem. Tas palīdzēs viņam mazliet „patrenēties”, ko nozīmē kontakts ar tik mazu bērnu, sajusties „lielam” un iegūt reālāku priekšstatu par to, kas viņu sagaida. Tai pat laikā vajadzētu censties apturēt sevī vēlmi uz pirmo bērnu skatīties kā uz pēkšņi „lielu” un gaidīt no viņa šādas reakcijas, piemēram, sakot: „Tu tagad esi liels, un tev ir jāsaprot…” Mazam bērnam daudz ko vēl saistībā ar otra bērniņa ienākšanu ģimenē saprast un iztēloties ir grūti, tāpēc negaidot no viņa to, mēs arī nepiedzīvosim vilšanos.

Lielākus bērnus vecāki gaidīšanas procesā var iesaistīt. Šis būtu laiks, kad kopīgi izpētīt grāmatas par grūtniecību un bēbīšiem, skaidrojot, kā tas viss notiek šobrīd, un kas vēl gaidāms nākotnē. Bērns, kurš ar interesi seko līdzi mammas grūtniecībai, arī kopīgi apmeklējot izmeklēšanu ar USG, jūtas daudz vairāk piederīgs šim lielajam notikumam, līdz ar to mazāk uztraucoties par savu jauno vietu un lomu.

Mamma var lūgt arī bērnu „uzmanīt” viņas ēšanas paradumus, skaidrojot, kas būtu veselīgs uzturs bērniņa gaidīšanas laikā. Bērni jūtas ļoti nozīmīgi, ja var pārraudzīt to, vai mamma no rīta, piemēram, izdzer glāzi burkānu sulas un vai pēcpusdienā atsakās no otras kafijas krūzes. Iepērkoties, vecāki var lūgt izvēlēties augļus bēbītim mammas puncī, kā arī drēbītes vēlākam laikam. Bērns, kurš drīkstējis izvēlēties mazulim sedziņu vai košu rāpulīti, bieži ir lepns, ka varējis veikt ko tik nozīmīgu un mammas grūtniecību spēj uztvert daudz pozitīvāk.

Tāpat palīdzēt var arī tas, ja mamma ļauj savu punci glāstīt un sajust mazuļa spērienus. Jo konkrētāk „lielais” bērns uztvers mazo, jo vieglāk viņam būs pieņemt tās pārmaiņas, ko viņš šobrīd sajūt savā ģimenē.

Tomēr, lai cik rūpīgi un iejūtīgi vecāki lielāko bērnu gatavojuši pārmaiņām, ir iespējams, ka vienalga neizbēgt no dažādām greizsirdības izpausmēm. Tipiskākās no tādām:

  • vecākais bērns pēc mazuļa piedzimšanas ignorē mammu un mazo;
  • viņš kļūst agresīvs pret mazuli;
  • viņš atgriežas atpakaļ pie uzvedības, kas bijusi viņam raksturīga agrākā attīstības periodā;
  • bērns kļūst agresīvs pats pret sevi, slimo, gūst dažādas traumas;
  • mēģina iegūt uzmanību ar negatīvu uzvedību.

Lai kādas būtu greizsirdības izpausmes, svarīgi vecākiem mēģināt saprast, kādu jūtu vadīts bērns tā izturas, un censties sniegt viņam pietiekami daudz pozitīvas uzmanības. Respektīvi, ja bērns saņems pietiekami daudz uzmanības un mammas mīļuma, kā arī kopā pavadīta laika, viņa negatīvās reakcijas samazināsies. Būtiski saprast, ka ar negatīvo uzvedību, kā arī slimošanu un līdzīgām izpausmēm, bērns iegūst to, pēc kā visvairāk ilgojas šai pārmaiņu pilnajā laikā – daudz savu vecāku uzmanības, rūpju un īpašas attieksmes. Varbūt te iespējams iesaistīt citus ģimenes locekļus, vecvecākus, draugus, kas mammai palīdzētu izbrīvēt laiku tieši attiecībām ar vecāko bērnu.

Dalīties.

Atstāt Ziņu