Filmas Dārgie pīšļi pēcgarša

Nupat uz Latvijas kinoteātru ekrāniem ir nonākusi filma „Dārgie pīšļi” (Lovely Bones), kas 1970.gadu noskaņās stāsta par jaunu amerikāņu meiteni, kura traģiski iet bojā. Kad filma sākas ar vārdiem: „Mani sauc Sūzija, mani nogalināja, kad man bija 14.”, šķita, ka šī būs kārtējā filma, kas sirdi plosoši stāsta par to, kā šausmīgo zaudējumu piedzīvojusī ģimene ar to (ne)prot sadzīvot. Tomēr nē – vairākas „Oskara” balvas par „Gredzenu pavēlnieks” triloģiju ieguvušais kinorežisors Pīters Džeksons pēc rakstnieces Elisas Seboldas bestsellera motīviem radījis nedaudz citu sižeta līniju. <br />Jā, protams, filmā redzams tas, kā ar meitas aiziešanu tā vai savādāk sadzīvo mazās Sūzijas ģimene, tomēr šis ir stāsts tieši par pašu Sūziju – viņas dzīve uz zemes ir beigusies, tomēr viņa nespēj pieņemt to, ka ir jāaiziet, un turpina sekot līdzi savas ģimenes un arī slepkavas – jā, slepkavas! – gaitām, jo nespēj samierināties ar šī ļaundara nesodīšanu. Tomēr neļaujat sev sabīties no šī vārda „slepkava”, jo filmā asinis neredzēt! <br />Pēc filmas noskatīšanās prātu neatstāja doma par to, cik neaizsargāti patiesībā ir mūsu bērni šajā pasaulē. No galvas neiziet divi filmas tēli. Protams, mazā Sūzija, kuru atveido Sorša Ronana (Saoirse Ronan), jo tieši viņas acīm tiek stāstīts šis stāsts. Ja meitenes ģimene neizceļas ar īpaši spilgtiem tēliem, tad nevar nepieminēt Stenlija Tuči (Stanley Tucci) atveidoto Sūzijas slepkavu – labsirdīgu, jauku onkuli, kurš dzīvo kaimiņos meitenes ģimenei. Tieši šis miers, ar kādu šis vīrs gatavo savu plānu un lamatas Sūzijas notveršanai un vēlāk arī viņas māsai, ir tik stindzinošs un bailes iedvesošs. Šķiet, ne velti Stenlijs Tuči ir nominēts Oskaram kā labākais otrā plāna aktieris. Iespējams, tāpēc, ka šis viņam ir visai neierasts ampluā, tas tik ļoti pārsteidz un piesaista.<br />Kopumā stāsts ir ļoti emocionāls un skumjš, tomēr tas mijas ar idilliskām, sirreālām saulainām ainavām no aizsaules. Lai gan filmas beigās asaras novaldīt ir grūti un skumju sajūta neatstāj, tomēr gribas teikt, ka filma beidzas relatīvi laimīgi, jo mazā Sūzija (un vēl daudzas mazas meitenes, kas piedzīvojušas līdzīgu, varbūt pat traģiskāku nāvi) tomēr samierinās ar savu aiziešanu un savā ziņā atlaiž arī savus uz zemes palikušos ģimenes locekļus tālākai dzīvei.