Vārda dienu svin: Baiba, Barbara, Barba

‘Esmu noguris no kailām sievietēm’. Saruna ar Aleksandru Sokolovu

Pinterest LinkedIn Tumblr +

o – skaistas, gaumīgas, krāšņas līdz – šokējošas, ārkārtīgi atklātas, erotiskas, provokatīvas, pat pornogrāfiskas. Vērtētāju viņa bildēm ir daudz. Viņš – fotogrāfs ALEKSANDRS SOKOLOVS (31). Katram ir iespēja teikt – patīk vai nepatīk, bet tieši atklātība un drosme ir tas, kas pievelk komunikācijā ar Aleksandru un liek aplūkot viņa caur objektīvu fiksētos vērojumus.

Lai iepazītu Aleksandra daiļradi, var ieskatīties www.sokolovstudio.com, un neskatoties uz to, vai izvēlēsies to apmeklēt ik pa laikam, vai riebumā aizvērsi jau pēc īsa mirkļa, Aleksandrs turpinās būt tāds, kāds ir. Šķiet, no apzīmējuma „skandalozais fotogrāfs” viņš tik drīz neatbrīvosies un nepievēršot tam uzmanību, dzīvo savu pret plūsmas dzīvi. Vērtēt, cik viņa darbs ir māksliniecisks vai tikumisks ir lieki, ja viņš ar to spēj uzlabot sieviešu pašapziņu, pašsajūtu un iepriecināt sava darba cienītājus.

„Esmu diezgan impulsīvs, cenšos neko baigi neplānot. Ir mērķi, ko gribu sasniegt, bet liela daļa lietu notiek spontāni. Varbūt jau rīt aizbraukšu uz Jaunzēlandi un palikšu tur dzīvot,” Aleksandrs smejoties saka intervijas noslēgumā, un jau pēc pāris dienām Facebook ievieto ziņu, ka pēc nedēļas pamet savu fotogrāfa darbu uz mēnesi, iespējams vēl ilgāk.

Aleksandrs skatās acīs un jautā, kas man sevī patīk. Vai kāda no mums uzreiz spēj atbildēt? Bet nokritizēt sevi un savu augumu nevienai nav grūti. Varbūt kailfoto sesija ir nepieciešamais pavasara dopings?

Intervijā portālam SievietesPasaule.lv Aleksandrs stāsta par pieredzi erotikas žanrā un atklāj savus jaunos plānus. Viņš neslēpj, ka ir noguris no kailām sievietēm, taču apsola tik drīz fotogrāfa karjeru nepārtraukt.

Radošam cilvēkam neliela krīze piestāv

Runājot par aktuālākajām lietām tavā darbā, pastāsti kā tu nonāci līdz jaunākajam projektam, kuram meklēji ar tetovējumiem bagātīgi klātas sievietes?
Ir divas lietas, ar ko es nodarbojos. Darbs, ar ko pelnu naudu, ir privātas foto sesijas. Otra lieta ir mākslas projekti, kas man ir vajadzīgi, lai es varētu radoši izpausties un pievērst uzmanību savai daiļradei un sev. Tādēļ katru reizi cenšos izdomāt kaut ko neparastu. Man ir blociņš, kur pierakstu savas idejas. Jo man jebkurā jomā ideju ir daudz vairāk nekā tehniski varu realizēt. Sen jau gribēju pafočēt meitenes ar tetovējumiem, tad sapratu, ka tagad ir laiks, kad varu uztaisīt ātru projektu, un tas ir ātrs – jo visa māksla tur jau ir uzzīmēta, man tikai to vajag smuki nofiksēt. Tas aizņēma divas nedēļas, drīz to nopublicēšu. Ilgtermiņa darbs, kas tuvojas beigām, ir projekts Uz stikla, kas vēl ir aktuāls, jo man jānofotografē simts meitenes, pašlaik aptuveni gada garumā esmu nofotografējis astoņdesmit. (Par projektu vairāk uzzināt un bildes apskatīt var Aleksandra mājaslapā – aut.)

Tu esi minējis, ka dienā guli 5-6 stundas, jo liekas, ka nepietiek laika visu izdarīt. Tev dažreiz neliekas, ka tā intensitāte, kādā tu dzīvo, tā atpazīstamība un darba kvalitāte, ko savā vecumā esi sasniedzis, nav nemaz tik normāla un pašsaprotama?
Tā tas ir, es vispār slikti guļu un nevaru izgulēties. Tā man ir visu laiku. Es nevaru piekrist, ka esmu kaut ko sasniedzis, jo būt populāram Latvijā ir nenormāli viegli. Latvija ir kā neliels uzņēmums, kur visi visus zina.

Tomēr tā nav tikai popularitāte, tu esi spējis noturēt sava darba kvalitāti.
Man tā ir ikdiena, es tā dzīvoju un nevaru uztvert to kā sasniegumu. Es cenšos katru projektu taisīt pēc iespējas labāk un man savas fotogrāfijas patīk tikai nopublicēšanas dienā, pēc tam es sāku domāt, ko varētu izdarīt labāk. Un jau nākamajā dienā man bildes vairs nepatīk.

Kā tev patika piedalīšanās šovā „Gandrīz ideālas vakariņas”?
Zini, man šis šovs nebija tas pats, kas citiem dalībniekiem. Viņiem tas bija pirmo, varbūt vienīgo reizi, liels notikums dzīvē. Man apmēram reizi divās nedēļās ir kāda intervija TV vai citur. Man tas bija tikai kārtējais pasākums. Esmu pieradis, ka lielveikalos, pavadot pāris stundas, man kādi trīs cilvēki pienāk un jautā: „Aleksandr, no kurienes jums ir tādas idejas?” Tagad cilvēki prasa – „kā jūs Aleksandr, aizdomājāties likt lubrikantu saldējumā?” Bet cilvēki to ātri vien aizmirsīs.

Kā tu pats skaties uz to, ka tavam vārdam parasti piekabina piezīmi – skandalozais fotogrāfs?
Īstenībā jau vēl nav bijis neviens skandāls, kur es tiešām piedalītos. Un man pašam arī liekas diezgan nožēlojami, ka cilvēks ir populārs, ja viņš guļ ar to, vai regulāri tusē konkrētā klubā vai uzvelk krekliņu ar atkailinātām krūtīm utt. Tas ir tik nožēlojami, ka nav ar ko citu izcelties.

Bet vai tu piekrīti, ka tavs fotografēšanas stils un dažkārt izteikumi par intīmām lietām Latvijas mērogā ir skandalozi?
Man vienkārši nav aizspriedumu. Es nedomāju, ka tas ir skandalozi, drīzāk drosmīgi. Es varu runāt un darīt jebko, man nav nekādu ierobežojumu, izņemot valsts likumdošanu. (Smejas)

Nevaru piekrist, ka esmu
kaut ko sasniedzis, jo
būt populāram Latvijā
ir nenormāli viegli.

Tev nav aizspriedumu, bet vai tomēr ir kāds tabu, robeža, kurai tu savā darbības sfērā un dzīvē neesi gatavs pārkāpt?
Protams, viss, ka saistīts ar likuma pārkāpšanu. Nekad nefotografēšu nepilngadīgas personas, vai seksu ar līķiem, dzīvniekiem un reālu vardarbību. Vēl diez vai man gribēsies taisīt foto sesiju saviem vecākiem, viņi var necerēt uz pāru kailfoto. (Smejas).

Dzīvē man tabu ir alkohols, narkotikas un cigaretes. Es nekad neko no tā neesmu pagaršojis. Jau kopš bērnības esmu pret plūsmu, visu darīju ne tā kā citi. Kad tīņu gados mani klasesbiedri gribēja izmēģināt visu ko, es biju pret, un nedarīju tā kā viņi. Pēc tam jau man bija azarts saglabāt alkoholisko nevainību un man tas nav grūti. Nejūtu, ka man vajag tā atslābināties, nav motivācija gūt tādas emocijas.

Varbūt tava dzīve ir tik krāsaina, ka radošums un iedvesma nav jāmeklē apreibinošās vielās?
Ļoti iespējams, bet man šķiet, ka tie cilvēki ir laimīgāki par mani. Dažreiz liekas, ka dzīve man paiet garām, jo katru piektdienu visi baigi priecājas, tusē, viņiem ir kompānija, viņi dejo, dzer. Jā, nākamajā dienā viņiem viss sāp, bet es piektdienās eju agrāk gulēt, jo katru sestdienu man ar entuziastu grupu ir pārgājiens pa mežiem, pļavām. Vizuāli man šķiet, ka viņi ir laimīgāki. Uzskatu, ka tas ir normāli, ka es neesmu baigi laimīgs, jo jebkuram radošam cilvēkam neliela krīze vienmēr piestāv. Nevar taisīt nekādu mākslu, kad tev viss ir kārtībā.

Tava krīze bija, kad pēc šķiršanās ar draudzeni divas nedēļas neizgāji no studijas.
Jā, tas bija šausmīgi. Es cenšos to laiku aizmirst. Tas bija salīdzinoši nesen, pirms gada. Vienmēr biju pārliecināts, ka ļoti labi saprotu sievietes un viņas man ir kā atvērta grāmata. Kad draudzene mani pameta, secināju, ka es pilnīgi un absolūti nesaprotu sievietes, ka viņas ir nesalīdzināmi sarežģītākas nekā domāju iepriekš. Visas manas ilūzijas sabruka, biju akls kā mazs kaķēns.

Tagad es skatos reālistiski un vairs nesaku, ka baigi pazīstu sievietes. Un es neredzu, kādas sievietes ir sadzīvē. Man vispār šķiet, ka visi cilvēki ir tādi ļoti atvērti un seksuāli atklāti, jo tikai tādi pie manis nāk, citus es neredzu.

 

Tu apgalvo, ka sievietes pēc fotosesijas vienmēr aiziet ar paceltu pašapziņu, sajūsminātas par rezultātu. Bet vai atceries kādu vilšanos, neizdošanos?

Daudzas meitenes, kas ārēji vispār neizskatās seksuālas,
foto sesijās tā iekarst, ka pats mulstu no tā, ko viņas dara.

Reiz atnāca pāris uz pāru foto sesiju, acis spīd, gaida, kad es viņiem parādīšu visu Kamasutru un viņi iemācīsies jaunas pozas. Daudziem, kas nāk uz pāru fotosesiju, tā ir seksuāla izklaide un tie, kas nav gatavi mīlēties trijatā vai četratā, viņi izvēlas atnākt pie manis. Tā ir kā lomu spēle, viņi ir aktieri un es režisors. Saku, tagad tā, tagad šādi, viņi to dara un ir baigi priecīgi. Šis pāris maigi sakot, bija nesportiski cilvēki un viņiem fiziski grūti bija izpildīt tās lietas, ko no viņiem gribēju. Viņu cerības mazliet sabruka, jo iztēlojās, cik viss būs superīgi, bet tas beidzās sāpīgi.

Vai tavu klienšu vidū vairāk ir latviešu vai krievu tautības sievietes?
Nevaru to izskaidrot, bet krievu tautības ir apmēram desmit procenti, pārējās ir latvietes. Šķiet, krievi tikai vārdos ir tādi bravūrīgi un visu var. Īstenībā tā nav, krievu sievietes ir daudz aizspriedumainākas, nezinu ar ko tas saistīts. Tā liekas, ka karstasinīgākas un spilgtākas ir krievietes, bet tāda sakrāsota un skaļa krieviete gultā pēc tam ir baļķis.

Un klusās, ne tik košās latvietes ir drosmīgāk noskaņotas?
Precīzi. Varu teikt, ka daudzas meitenes, kas ārēji vispār neizskatās seksuālas, foto sesijās tā iekarst, ka pats mulstu no tā ko viņas dara, grib un prasa. Bet man ļoti patīk cilvēki, kam nav aizspriedumi un ir brīvi savā darbībā.

Kādas ir tavas klientes? Kas tev nāk prātā dzirdot vārdu savienojumu – Latvijas sievietes?
35 ir vidējais vecums, pārsvarā manas klientes ir vecumposmā no 30 līdz 40 gadiem.

Man grūti noraksturot sievieti, vai tieši Latvijas sievietes. Īsais, bet ļoti precīzais raksturojums ir – divas krūtis un vagīna. (Smejas) Bet raksturojot viņu dzīves situāciju – manas klientes pārsvarā ir sievietes, kam ir ilgtermiņa attiecības. Desmit gadi laulībā vai nesen izšķīrušās… Viņas nav ļoti priecīgas, viņām ir attiecību problēmas, vismaz divi bērni, un gandrīz visām ir kompleksi par savu figūru. Bet katra sieviete ir neapmierināta ar savu figūru. Es neesmu saticis tādu, kas teiktu: „Jā, man ir ideālas krūtis!” Nav tādas! Mākslīgas vai dabīgas – katra sieviete domā, ka savādāk būs kaut kā labāk. Apmēram katrai otrajai klientei ir uztaisītas krūtis, tas tagad ir ļoti izplatīti, jo pieejami un kvalitatīvi. Īpaši sievietei pēc bērnu piedzimšanas tas nepieciešams, ja viņa grib būt pašpārliecināta. Diezgan reti nāk sievietes ar pamanāmu sejas plastisko operāciju, un tās sievietes izskatās ļoti līdzīgas. Vienādi deguni, lūpas, vaigu kauli.

Gribu būt režisors!

Vai tavuprāt, ja būtu palicis Itālijā un šādi strādātu, sabiedrības attieksme būtu citādāka nekā šeit?
Domāju viennozīmīgi. Uzskatu, ka tas, ka tur nepaliku ir viena no manām lielākajām dzīves kļūdām. Tāpēc patriotisms ne vienmēr ir labi. Pusotru gadu dzīvoju Milānā (Aleksandrs ir beidzis Istituto Italiano di Fotografia –aut.) , tomēr tur esot, man pietrūka Latvijas debesis, koki… Nostaļģija var būt ļoti spēcīga un Latvija ir vienīgā valsts, kur jūtos, kā mājās. Tomēr, ja būtu palicis Itālijā, es jau būtu cita līmeņa cilvēks.

Kāds ir tas līmenis, kurā tu gribētu būt?
Gribētu būt Itālijā tāds pats kā šeit. Bet tas vairs nav reāli, jo es nevaru aizbraukt, sākt visu no nulles un veltīt tam vismaz desmit gadus.

Tev būtu tikai nedaudz pāri četrdesmit.
Šausmas, nē! Uzskatu, ka tas ir nožēlojami, ja cilvēkam ir četrdesmit un viņš ir fotogrāfs. Katram vecumam ir sava nodarbošanās. Piekrīti, ka stjuarte vai viesmīlis ap piecdesmit neizskatās labi? Tāpat fotogrāfs, kuram ir ap četrdesmit un viņš saka meitenei: „Un tagad pagriezies tā un tā”.

Ir taču daudzi talantīgi, pazīstami fotogrāfi, kas veiksmīgi darbojas šajā profesijā visu mūžu.
Varbūt tie cilvēki slikti mācījās skolā un neko citu viņi nemāk.

Varbūt tas ir viņu dzīvesveids un viņi to visu mūžu grib darīt?
…tāpēc, ka viņi slikti mācījās skolā.

Tev negribas četrdesmit gados darīt to, ko patlaban?
Man jau tagad ir psiholoģiski nekomfortabli, ka esmu fotogrāfs. Jau pārāk ilgi ar to nodarbojos, tas iegājis baigā rutīnā un man vairs nepatīk, tas ko es daru. Es gribu iet tālāk, es gribu būt režisors! Uzskatu, ka tā ir katra vizuālas jomas cilvēka normāla attīstība, tālākais solis – pārvietoties uz kino.

Ja tev nepatīk tas, ko dari, vai no tā necieš tava darba kvalitāte?
Varbūt tev taisnība, tāpēc es pašlaik aktīvi cenšos pāriet uz kino.

Es fotografēju kailas sievietes vairāk nekā
desmit gadus, cilvēka ķermenis man
vairs nav interesants objekts,

daudz vairāk man interesē
cilvēku dvēseles.

Varbūt tad sievietēm, kas vēlas pie tevis bildēties, ir jāpasteidzas, lai nenokavē?
Reālistiski domājot, tas nenotiks šogad vai nākamgad. Es ļoti ceru, ka pēc trīs gadiem es vairs nestrādāšu kā fotogrāfs. Es gribu būt režisors! Taisīt drāmas, psiholoģiskas filmas. Es fotografēju kailas sievietes vairāk nekā desmit gadus, cilvēka ķermenis man vairs nav interesants objekts, daudz vairāk man interesē cilvēku dvēseles.

Pieļauju, ka tev regulāri nākas saskarties ar stereotipiem par sevi. Un tu neesi slēpis, ka redzēt tik daudz kailas sievietes, ir bijis traucēklis tavā privātajā dzīvē uzturēt ilgstošas attiecības. Vai arī šie ir iemesli, kādēļ vēlies pārstāt fotografēt kailas sievietes?
Ir divi stereotipi, viens, ka esmu gejs un otrs, ka es guļu ar katru modeli. Es vispār uzskatu, ka attiecības nav svarīgākais dzīvē. Manā dzīvē svarīgākais ir mana radošā potenciāla realizēšana. Attiecības ir tāda dabīga lieta, kas ir visiem, gandrīz līdzīgi kā divas rokas.

Visiem jau nav attiecības, ir taču arī vientuļi cilvēki.
Tā ir viņu problēma. Ir dažādas iepazīšanās iespējas, mājas lapas, visiem ir iespēja atrast otro pusīti. Tā ir paša cilvēka izvēle vai slinkums. Man šobrīd ir attiecības, man ir ļoti forša draudzene. Parasti agrāk bija tā – iepriekšējās attiecības vēl nebija beigušās, bet man jau bija citas. Šoreiz ir citādāk, ar šo meiteni man ir svarīgi būt godīgam. Pašam pret sevi. Viņa ir pirmā draudzene, ar kuru man nav nekādu paralēlo attiecību. Esam kopā gandrīz gadu.

Ar katru savu draudzeni iepazīstos pie sevis studijā. Es neeju tusēt un man nav īsti citu veidu, kā iepazīties. Ļoti ērti, man pat nav jāpāmet mājas, lai satiktu sievietes. Mans dzelžainais princips ir negulēt ar sievieti foto sesijā. Erotiskas foto sesijas bieži izraisa sievietēm stipras seksuālas emocijas un tas ir normāli, ka viņas kļūst ļoti pieejamas un viegli dabūjamas. Pārgulēt ar meiteni, kas atnākusi pie manis fotografēties ir ļoti viegli, tāpēc tam nav nekādas vērtības. Zinu, ka no rīta viņa domās, kāpēc es tā izdarīju, biju tik lēta utml. Un es negribu, lai kādai manai modelei būtu negatīvas emocijas. Tāpēc manas attiecības vienmēr sākas diezgan pakāpeniski. Pēc tam ejam vakariņās vai uz kino, diezgan tradicionāli.

Vienīgais netipiskais ir tas, ka parasti vīrietis savu sievieti kailu ierauga attiecību gaitā vēlāk nevis pirms to uzsākšanas.
Jā, sākumā es redzu, ka meitene ir kaila un redzu viņu diezgan detalizēti. Nav brīnums, ja es redzēšu, kā meitene beigs manā klātbūtnē, un pēc tam mēs varam jutekliski sēdēt kafejnīcā, un es kautrēšos viņas rokai pieskarties, lai gan iepriekš būšu viņu redzējis ļoti atklāti.

Kāds bija iemesls, kāpēc tava tolaik topošā draudzene nāca fotografēties?
Viņa bija izšķīrusies ar savu puisi, tas ir viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ sievietes nāk fotografēties. Viena pēc attiecību izjukšanas izvēlas mainīt matu krāsu, citas grib taisīt kailfoto. Liela daļa no meitenēm, kas nāk pie manis, ir nelaimīgas savās attiecībās.

Varbūt meitene nāca ar domu ar tevi iepazīties?
Nezinu, bet es esmu pieradis neticēt sievietēm pilnībā.

Kā tu saprati, ka negribi, lai viņa ir ne tikai modele, bet tava draudzene?
Viņa ir skaistākā sieviete, ko esmu redzējis fotosesijās. Tāpēc man nācās papūlēties sadraudzēties. Viņa ir ļoti forša gan garīgi, gan fiziski. Tagad viņa pārdzīvo, ka atnāks kāda vēl foršāka un es sākšu ar viņu draudzēties, kas, protams, ir muļķības. Bet mēs nedzīvojam kopā, jo man nepatīk attiecību sadzīviskā puse. Viņa ir greizsirdīga uz manu darbu, tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ vēlos beigt fotogrāfa karjeru. Esmu mazliet saguris no kailām sievietēm, man tomēr gribas citas emocijas.

Vai tu jau esi sācis izmēģināt savus spēkus kino jomā?
Tagad rakstu scenāriju savai filmai. Tā ir puse no darba, jo no scenārija nenormāli daudz kas atkarīgs. Bet man ļoti patīk rakstīt visādus stāstus, man ir laba izdoma un esmu diezgan pārliecināts, ka man viss sanāks.

Ar ko tu būsi atšķirīgs no citiem scenāriju autoriem, režisoriem? Kāpēc tev varētu izdoties tas, kas citiem neizdodas?
Jā, tā ir problēma. Nav neviena pasaules mēroga slavena latvieša diemžēl. Latvija varbūt ir pārāk maziņa. Man grūti prognozēt, iespējams, es nebūšu citādāks, man pietiks, ja man būs tāds līmenis, kā, piemēram, Stīvenam Spīlbergam. Es neko vairāk negribēšu. (Smejas)

Jebkuru sievieti var nofotografēt skaisti

Tu esi teicis: „ Jo vairāk es fotografēju kailas sievietes, jo vairāk man interesē, kas notiek viņām galvā nevis zem svārkiem”. Kā tev liekas, kas viņām notiek galvā?
Nu visi ķermeņi jau ir daudz maz vienādi, man nav bijusi neviena kliente ar trīs krūtīm vai četrām kājām. Bet dvēseles ir ļoti dažādas. Tieši tās mani interesē. Citreiz man labāk patīk parunāt ar sievieti nekā viņu fočēt. Domāju, tas ir ļoti labi, ka tie ķermeni mani tik ļoti vairs nesaista, neinteresē. Varbūt tas ir iemesls, kāpēc klientiem ir viegli pie manis fotografēties, jo katrai sievietei ir laba intuīcija un viņa jūt, ka man nav vēlme nolikt fotoaparātu blakus un beigt viņai uz krūtīm. Tāpēc viņai ir viegli un viņa var darīt, ko vēlas.

Man labāk patīk strādāt ar klientēm,
kas nav skaistuma etalons.
Tādām sievietēm ir daudz vairāk
kompleksu, bet zinu, ka ar
pareizo gaismu un
pareizo pozu es jebkuru
sievieti varu nofotografēt
skaistu.

Sievietēm, kas vēlas kailfoto, tieši šī intīmā mulsuma dēļ bieži vien vieglāk ir vērsties pie sievietes fotogrāfes.
Man ir daudz klientes ar negatīvām atsauksmēm par sievieti -fotogrāfi, jo sieviete tomēr savādāk skatās uz sievieti. Tāpat es kā vīrietis negribu iet pie vīrieša masiera, lai arī tā ir parasta masāža. Tas nenozīmē, ka man būs seksuāla

interese par klienti, bet es viņai varu dot labākus padomus un norādes, varu kā vīrietis novērtēt, pateikt, kas man patīk,

kādi ir viņas plusi. Sieviete nekad nevarēs kā vīrietis novērtēt citu sievieti. Ja iemesls neiet pie vīrieša fotogrāfa ir drauga/vīra greizsirdība, tad vīrietis ir nepārliecināts par sevi. Tas, ka viņš baidās, ka cits vīrietis skatīsies uz viņu sievieti ir jocīgi. Vīrieši, kas domā: ”Es esmu visforšākais, mana sieva mani ļoti mīl, lai kādi tur apkārt nebūtu, es esmu viskrutākais,”- tādiem vīriešiem nav problēmu, ka viņu sievietes pie manis fotografējas. Uztraucas tie, kas ir aprobežoti vai ar kompleksiem. Tas ir stulbi un smieklīgi, ja esmu vīrietis tas uzreiz nenozīmē, ka to sievieti gribēšu dabūt.

Tuvojas Valentīndiena, cik ļoti tas iespaido tavu aizņemtību?
Darba ir daudz vairāk, jo sievietes vēlas uzdāvināt vīram savas bildes. Ar savām idejām gan viņas nāk diezgan reti, parasti vienkārši saka: „Aleksandr, es gribu skaistas bildes”. Es zinu daudz dažādu pozu, pats klientei stāstu un rādu, viņas nav profesionālas modeles, tāpēc, ja es parādu, tas ir daudz vieglāk.

Vai ir bijis tā, ka atnāk sieviete, bet tu nevēlies viņu bildēt?
Jā, ir bijušas vairākas reizes, kad es atsaku. Dažas domā, ka kaut ko iedzerot pirms foto sesijas, jutīsies brīvāk. Un ir daži cilvēki, kas jūtas tik brīvi, ka vairs brīvāk nevar. Tad es viņus nefotografēju. Es nevaru fotografēt, jo neuztver manas norādes.               

Runājot par izskatu, man labāk patīk strādāt ar klientēm, kas nav skaistuma etalons. Tādām sievietēm ir daudz vairāk kompleksu, bet zinu, ka ar pareizo gaismu un pareizo pozu es jebkuru sievieti varu nofotografēt skaistu. Būs tā, ka viņa skatīsies uz neapstrādātu bildi un neticēs, ka tā ir viņa. Ar vienkārši smuku sievieti nav tik interesanti, viņa to apzinās, zina, ka visi viņu tāpat grib. Tās, kurām izdodas ievērojami celt pašapziņu, ir manas foršākās klientes.

Kas no taviem mākslas projektiem tev līdz šim šķiet vislabāk izdevies, par ko visliekākais prieks?
Par anoreksijas projektu. Tas bija ļoti foršs ar to, ka pozitīvi ietekmēja meitenes- modeles tālāko dzīvi. Viņa izārstējās no anoreksijas tieši pateicoties šai foto sesijai. Bildes kļuva populāras, viņa izlasīja daudzos komentārus par to, cik traģiski izskatās, ka kaut kas ir jāmaina, un viņa saņēmās un mainīja savu dzīvesveidu. Tas bija vispopulārākais projekts . Man intervēja Krievu kanālā NTV-Mir,un pēc tam bija vairākas klientes no Krievijas.

Vai erotika ir galvenais, ko tu šobrīd bildē?
Es bildēju arī modes, mašīnas uc. Bet manas slavas dēļ visi no manis grib erotiku. Apmēram reizi nedēļā man ir pāra foto sesija. Bieži cilvēki saka, mums vajag viegli erotiskas bildes, lai gan visticamāk to saka, lai izklausītos pieklājīgāk. Parasti tas sākas ar viegli erotiskām bildēm, bet galu galā viss notiek. Kad cilvēki ilgi ir kopā, seksuālā dzīve kļūst vienveidīga, zūd kaisle, viss ir paredzams. Sekss kļūst par rutīnu, kā ēst un gulēt, cilvēki grib jaunas seksuālās emocijas. Foto sesija pie manis ir vieglākais no tādām seksuālām lietām, ko pāris var izdarīt. Citiem patīk pamīlēties publiskās vietās, bet citi to grib darīt manā klātbūtnē, gandrīz kā sekss trijatā, kur trešais aktīvi nepiedalās. Agrāk es kautrējos, mulsu un man bija neērti, tagad esmu pieradis pie tā.

Kas ir tavs vēstījums visiem, kam ir aizspriedumi pret kailfoto intimitātes un citu apsvērumu dēļ. Kas ir tavi argumenti, aizstāvot šo foto žanru?
Dievs taču radīja sievieti bez drēbēm, tad kāpēc viņai jāģērbjas. (Smaida). Bet nav tādu argumentu, ar ko kādu var nopietni ietekmēt. Ja sievietei nekad šāda foto sesija nav bijusi aktuāla, tad nevar viņu ņemt un pierunāt. Tā ir lieta, līdz kurai viņai pašai ir jātiek, un tad viņa nāk. Nebūs tā, ka pēc desmit minūšu sarunas ar mani kāda izlems par labu sesijai.

Sieviete sevi redz spogulī ikdienā, pierod pie sava ķermeņa un nevar paskatīties uz to no malas, un neitrāli ar jaunu skatījumu novērtēt. Lielākā daļa sieviešu redz savus mīnusus, bet neredz plusus…Te ir  tauciņi, krūtis pārāk zemu un te ir riepiņa, veidojas celulīts, bet nepamana tvirtus krūšu galiņus vai slaidas kājas vai foršu kakla izliekumu. Viņa skatās tikai uz saviem mīnusiem. Nosaukt piecus mīnusus vienmēr būs vieglāk nekā nosaukt piecus plusus. Lūk, foto sesija ir veids, kā ieraudzīt tos plusus ne tikai bildēs, bet arī es pateikšu. Jo man ir milzīga pieredze, un es uzreiz varu pamanīt un pateikt šos plusus un bildēs  noslēpt? mīnusus. Sievietes mērķis ir nevis dabūt bildes, bet kļūt mazliet laimīgākai un pārliecinātākai par sevi. Galvenā motivācija ir darīt to sevis dēļ.

Dalīties.

Atstāt Ziņu