ēva mājās agrāk bija dzīvojis galdnieks, labs sava aroda meistars. Dažus viņa darināto lietu fragmentus atradām šķūnītī. Starp tiem bija arī gultas, tādas pamatīgas ar kokgriezumiem galos, šķiet, varētu būt tapušas 20.gadsimta sākumā. Salīdzinoši labi saglabājušies bija tikai gultu gali, tomēr mana vīra acis tajos saskatīja ko vērtīgu un īpašu. Un, pieliekot mazliet iztēles un darba, gulta ieguva jaunu dzīvi. “Tētis taisīja,” saka meita, kad iekārtojas uz diendusu savā jaunajā, baltajā gultā. Viņa zina – tādu gultu nekur nevar nopirkt, tāda ir viena vienīgā un tikai viņai.
Kā notika gultas pārvērtības
Gultas pārvērtības izmaksāja ap 200 eiro – instrumenti (slīpētājs), jaunas gultas sānu malas, redeles, matracis un baltā krāsa.
- Vispirms vecās gultu malas tika notīrītas – tika noņemta vecā krāsa, izmantojot orbitālo slīpmašīnu.
- Tālāk malas nošpaktelēja ar parketa špakteli (tā ir cietāka), jo bija jāatjauno arī nelieli kokgriezuma fragenti (bumbiņas galos), tad atkal slīpēja, atkal špaktelēja un atkal slīpēja, lai malas būtu līdzenas.
- Paralēli pasūtījām pie galdnieka jaunas sānu malas, jo tās nebija labi saglabājušās. Sānu malu garumu noteicām, ņemot vērā izvēlētā gultas matrača izmērus.
- Gan sānu malas, gan atjaunotos vecās gultas galus krāsojām baltā krāsā (krāsojām četras reizes).
- Saskrūvējām kopā sānu malas ar galiem, ievieto jaunu redeli un matraci. Un gulta ir pārdzimusi!
Lai gan vienā brīdī, ņemoties ar slīpēšanu, vīrs sāka prātuļot, kādēļ gan atkal izvēlējies grūtāko un garāko ceļu, tā vietā, lai vienkārši nopirktu meitai gultu, kas tagad veikalos ir tik plašā izvēlē, gala rezultāts priecē gan mūs pašus, gan meitu. Un man jau šķiet, ka gultai ir tāda īpaša aura. Varbūt tā, kā jau visas atjaunotās lietas, izstaro pateicību par to, ka nav devusies nebūtībā, bet ieguvusi jaunu dzīvi. Iespēju būt kādām kas īpašs vēl vienu reizi.
1 komentārs
Ļoti skaista ideja un rezultāts!