Lai arī vidusskola mums jau kādus gadus kā aiz muguras, tomēr skolas gadus atceramies mēs visi. Varbūt tie nebija gluži tādi kā Amerikā deviņdesmitajos, bet varbūt sajūtās kaut kur diezgan līdzīgi… Lūkojām to noskaidrot.
Pēc 20. gs. trīsdesmito gadu bohēmiskās Rīgas mākslinieku dzīves iepazīšanas Anšlava Eglīša romānā “Homo Novus” ar grāmatu klubiņa dalībniecēm uz brīdi pārcēlāmies uz Veco Ņujorku.
Gaidot rudeni, kad uz kino ekrāniem nonāks viena no gaidītākajām “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” filmām – “Homo novus”, grāmatu klubiņā nolēmām iepazīties ar oriģinālu – Anšlava Eglīša tāda paša nosaukuma romānu.
Ja jau stāstā iepīta Malaizija un Ceilona (tagad Šrilanka), tad jau tas būs kaut kas eksotisks un vasarīgs – labs ievads vasarai. Tā nodomājām izvēloties maija lasāmvielu.
Mīlestība vai kaislība, pienākums vai aizraušanās,- izvēles, kuras, iespējams, dzīvē jāpieņem daudziem. Arī Ivana Turgeņeva varonim Dimitrijam, jaunam vīrietim, krievu muižniekam…
Aizraujošs, interesants romāns vēstulēs, ko, manuprāt, īpašu padara tas, ka tas ir dialogs starp vīrieti un sievieti. Liela nozīme ir tam, ka sievietes vārdā runā reāla sieviete, bet vīrieti pārstāv reāls vīrietis.
Noslēpumi un mīti? Tā viennozīmīgi ir intriga, kas mudināja grāmatu klubiņu martā nodoties islandieša Sjouna romāna “Skugabaldrs. Ēnu lapsa” lasīšanai.
Janas Egles stāstu varoņi ilgi dzīvo lasītāja prātā un sirdī,- teikts stātu krājuma “Gaismā” anotācijā. Viņa pieskaras un raksta par cilvēka dabu, par instinktiem un zemapziņas dzīlēm.
Te nu viņa stāvēja – Rīgas lidostā, ar vidēja lieluma pleca somu, it kā būtu ar starppilsētu autobusu atbraukusi no rajona centra uz galvaspilsētu. Viņa bija atlidojusi uz Latviju, pati nesaprotot, kāpēc to darīja, jo nekādu lielo prieku atrašanās te neradīja.
Es erotiskajai literatūrai pieķēros diezgan agrā jaunībā. Tāpēc zinu, ko no šāda žanra daiļdarba sagaidu, zinu, kas mani tracina un garlaiko, un kas darbu padara interesantu.