Vārda dienu svin: Daina, Dainis, Dainida

Brīnums. Paļāvība. Dabiska redzes atjaunošana.

Pinterest LinkedIn Tumblr +

ija Buša šobrīd ir vienīgā sertificētā dabiskas redzes atjaunošanas skolotāja Latvijā. Krasi mainījusi nodarbošanos – īsi pirms pensijas pametusi ierēdnes darbu, jo sajutusi, ka patiesais dzīves aicinājums ir būt tuvāk cilvēkiem un reāli palīdzēt. Lasījusi pasaulē populāras grāmatas par redzes atjaunošanu dabiskā ceļā, izglītojusies Amerikā un vēlas reiz sarakstīt par šo tēmu arī savu grāmatu.

Ar Viju tiekamies trīs reizes – intervijā, viņas vadītajā nodarbībā acu vingrināšanai un atslābināšanai, kā arī ievadlekcijā, kur ikviens interesents var uzzināt par šo pieeju sīkāk un saprast, vai viņam tā der vai neder. Visas tikšanās reizes Vija ir nemainīgi nosvērta, pārliecināta un iedveš patiesu paļāvību, kas ir arī viens no stūrakmeņiem, lai dabiska redzes atjaunošana nestu pozitīvus un, nebaidīšos teikt, pat brīnumainus rezultātus.

No ierēdnes par skolotāju
Pēc izglītības esmu inženiere – mežkope. Turklāt mežkope jau septītajā paaudzē. 20 gadus nostrādāju Valsts mežu sistēmā un 15 gadus –  dabas aizsardzība sistēmā. Laikā, kad piedalījos mūsu aizsargājamo dabas teritoriju sistēmas izveidē, strādāju aizrautīgi un uzskatīju, ka tas ir ļoti vērtīgs darbs. Tomēr gadiem ejot, jutu, ka vairs neiederos šajā sistēmā, mans viedoklis par daudz ko mainās un esmu sevi izsmēlusi,” stāsta Vija. Tad zemapziņā jutusi, ka šādā situācijā ir jāpamet darbs un turpmāk jādara kaut kas cits. Apkārtējie gan teikuši, ka īsi pirms pensijas pamest labu darbu ir neprāts, arī Vijai pašai nebija ne jausmas, ko darīt tālāk. „Aizejot no darba, bija daudz laika padomāt, un man parādījās tāda kā vīzija, ka es braukāju pa Latviju un stāstu cilvēkiem kaut ko tādu, no kā viņiem ir reāls labums. Bet joprojām nevarēju iedomāties, kas tas varētu būt. Mana jogas skolotāja, jauna meitene, reiz teica: Vija, Tev ir jāmāca cilvēkiem par redzes atjaunošanu. Viņa zināja, ka esmu to darījusi pati. Es viņu strupi noraidīju, bet kad viņa man to teica jau trešo reizi, aizdomājos.” Sākusi pētīt internetā pieejamo informāciju, Vija secināja, ka Latvijā un latviski par šo tēmu ir runāts ļoti maz. „Materiālu angliski ir daudz, sevišķi Amerikā. Izvēlējos vienu redzes centru un pasūtīju centra vadītāja Grega Marša grāmatu un sešus diskus, iztulkoju tos un sāku vadīt nodarbības. Tomēr trūka pārliecības, ka daru to pareizi, būtībā nebija arī dokumenta, ka esmu speciāliste. Sazinājos ar Maršu, un viņš ieteica aizbraukt uz Ameriku, uz mācībām redzes skolotājiem. Un tad notika tas, par ko iepriekš tikai biju lasījusi – ja tu kaut ko ļoti vēlies, tad visa pasaule nāk tev palīgā. Atradās nauda mācībām, ceļojumam un es aizbraucu uz Ameriku un ieguvu dabiskas redzes skolotāja sertifikātu. Tāds bija mans ceļš. Interesanti, ka brīdī, kad sāku internetā lasīt par šo tēmu, sajutu, ka manī ienāk fantastiska enerģija. Es biju sev nospraudusi mērķi, sajutu, ka pasaule tiešām palīdz un sapratu, ka esmu uz pareizā ceļa un daru to, ko man jau sen vajadzēja darīt.”

Jau bērnībā pateica, ka nekad nevalkās brilles
Var likties savādi, bet pati Vija nekad brilles nav valkājusi. „Kad biju pavisam maza meitene, sešus septiņus gadus veca, mana māsa sāka nēsāt brilles, es tās uzliku, sajutu, ka acis lauž, degunu spiež un pateicu, ka man nekad nebūs brilles. Toreiz neko nezināju par pozitīvu apgalvojumu jeb afirmāciju spēku, taču tagad saprotu, ka tas, ko sev pasakām, tiešām strādā,” viegli, bet pārliecinoši secina Vija un papildina, ”reiz man kāds vecs galdnieks ar ļoti labu redzi uzdāvināja Margaretas Korbetas „Rokasgrāmatu ātrai redzes uzlabošanai”, es par to nobrīnījos un šo dāvanu noliku plauktā. Bet, kad smagu psiholoģisku pārdzīvojumu rezultātā mana redze pasliktinājās, sapratu, ka neko izlasīt vairs nevaru, atcerējos par grāmatu un ar tās ieteikumu palīdzību atjaunoju sev redzi.” Liekas neticami, ka tas izdarāms ar vienas grāmatas palīdzību. „Ir, bet ar to iekšējo pārliecību, kas man bija jau no bērnības. Mans tēvs iedeva man pārliecību par to, ka cilvēks visu var izdarīt, ja viņš to patiesi vēlas. Tāpēc man dzīvē vienmēr ir veicies dažādās jomās – gan radošās, gan ar sportu saistītās, jo esmu dzīvojusi izslēdzot iespēju, ka man var neveikties.”

Tagad secinu, ka tas bija brīdinājums, ka neieklausos savā
sirds balsī un nepaļaujos uz intuīciju, ka man jādara kaut kas cits.
Kad ārsti pateica, ka dzirdi atjaunot nevar, sāku pievērsties
ezoterikai un pamazām to lasot, sapratu, ka cilvēks
ļoti daudz var sevi palīdzēt.

Vija ir pārliecināta, ka dzīve viņai vairākkārtīgi devusi zīmes par nodarbošanās maiņu, taču viņa tās nav ņēmusi vērā. Kā piemēru minot dzirdes zaudēšanu vienai ausij, „Tas notika pirms desmit gadiem, pie tam ļoti īpatnēji. Es biju pilnīgi vesels cilvēks un pēkšņi vienas nakts laikā pazaudēju dzirdi. Ārsts nevarēja pat diagnozi noteikt. Pamodos naktī no liela nelabuma, galvas sāpēm un reiboņiem, visa galva šalca, pie sevis teicu: šitā dzīvot nav iespējams. Ātrie mani uz slimnīcu neaizveda, bet, kad pēc nedēļas tur nokļuvu, ausu ārsts teica – ja būtu uzreiz atveduši, tad dzirdi būtu atguvusi. Tas bija lūzuma punkts. Tagad secinu, ka tas bija brīdinājums, ka neieklausos savā sirds balsī un nepaļaujos uz intuīciju, ka man jādara kaut kas cits. Kad ārsti pateica, ka dzirdi atjaunot nevar, sāku pievērsties ezoterikai un pamazām to lasot, sapratu, ka cilvēks ļoti daudz var sevi palīdzēt. Un man joprojām nav šaubu, ka dzirdi atgūšu.” Vija godīgi atzīst, ka viņasprāt, problēma ir dziļāk, citā līmenī, prāta kaktiņā. „Pagaidām  neprotu ar to tikt galā, bet turpināšu meklēt. Reizēm šķiet tā, ka man bija jāuzsāk šis ceļš – mācīšana. Jāpierāda, ka tiešām to no sirds daru, tad es pamazām varētu atgūt dzirdi – kā apbalvojumu tam, ka esmu aizgājusi pa pareizo ceļu.” Pēc dzirdes zaudēšanas viņa apmeklējusi dziednieku, kurš teicis – ja neko nemainīsiet savā dzīvē, pēc 8 gadiem nāks nākošais trieciens. Astoņi gadi tuvojās, Vija gribēju iet prom no darba, tomēr atlika šo lēmumu – vispirms paņēma atvaļinājumu, un… cieta smagā avārijā.

Nenoliedzot optikas un redzes korekcijas operācijas
Latviski par dabisku redzes atjaunošanu šobrīd pieejamas trīs grāmatas. Dabiskas redzes atjaunošanas metodes autors Viljams Beitss bija Ņujorkas acu ārsts, tādēļ likumsakarīgi šī metode Amerikā plaši izplatījās, tur ir daudz dabiskas redzes atjaunošanas centru. Vija noskaidrojusi, ka tādi ir arī Jaunzēlandē, Austrālijā, Kanādā, Indijā, bet relatīvi maz Eiropā. „Esmu atradusi informāciju par vienu centru Holandē un pāris – Spānijā, Vācijā, Beļģijā, Anglijā, Šveicē.  Latvijā ir viens personiskās izaugsmes centrs, kur krieviski māca Mirzakarīma Norbekova metodi (grāmatas „Muļķa pieredze jeb kā atgūt redzi un tikt vaļā no acenēm” autors). Par citiem man nav zināms.”

Optikas un lāzera operācijas ir populārs bizness visā pasaulē. Vaicāju Vijai, vai tāda nākotne prognozējama arī šai pieejai, ņemot vērā, cik populāras kļuvušas gan ezoteriskas metodes, gan ekoloģiski un bioloģiski produkti. Vija atzīst, ka līdz šim neesot saskārusies ar viedokli no mediķu puses, ka darītu viņiem kaitīgu darbu, lai gan esot gatava uzklausīt arī to. „Pie mums acu ārstiem netiek īpaši mācīts par alternatīvām metodēm, viņiem šī informācija nav un viņi godīgi strādā savu darbu. Optika un briļļu ražošana ir plaukstošs bizness, brilles vajadzīgas arvien vairāk cilvēkiem, jo smukākas, jo dārgākas. Tomēr domāju, ka šī kustība attīstīsies, jo ir arvien vairāk cilvēku, kas domā par to, kā sevi atveseļot un dalās informācijā ar citiem. Un saprot, ka ne tikai ķermeni, bet arī acis var atveseļot.”

Vija uzskata, ka lāzeroperācijas nav noliedzamas. „Lielākā daļa operāciju ir ar veiksmīgu rezultātu, un ja ir pārliecība un līdzekļi, lai to veiktu, tad kāpēc nē. Diemžēl man nākas uzzināt arī par neveiksmīgajiem rezultātiem. Iespējams, ka lāzertehnoloģija attīstīsies ar simtprocentīgu garantiju, un cilvēki to izmantos masveidā, jo tas taču tiešām ir ērti.” Viņa gan atgādina – pat, ja lāzeroperācija ir ļoti veiksmīga, nav izslēgts, ka nākotnē redze atkal pavājinās, pie tam tas ļoti iespējams tieši psiholoģisku iemeslu dēļ. „Interesanti, ka Beitss ir teicis, ka mēs daudz vairāk redzam ar prātu nekā acīm. Atkarībā no savas pašsajūtas un tā, ko vēlamies redzēt, mēs arī lietas saredzam atšķirīgi. Bet par to nav populāri runāt, tāpēc cilvēki bieži vien par to neaizdomājas.”

Mācības Amerikā
Savu dabiskas redzes skolotājas sertifikātu ar Grega Marša parakstu Vija saņēma 2012. gadā, kad mācībās nedēļu pavadīja ASV, kam sekoja videokonferences reizi nedēļā trīs mēnešu garumā. Noslēgumā tika rakstīts pārskata darbs, un Marša skolas audzēkņi joprojām reizi mēnesī sazinās videokonferencē, lai dalītos pieredzē un pārrunātu dažādus jautājumus. Vija šo skolu sauc par ļoti vērtīgu, turklāt esot vienīgā no Latvijas, kas tur mācījusies. „Gregs Maršs nav tipisks amerikānis, jo manā uztverē amerikāņi ir drusku naivi, plātīgi un pārliecināti, ka viņi ir vislabākie. Viņš ir smalkjūtīgs, solīds cilvēks ar augstu intelektu un ļoti labu humora izjutu.


Notika tas, par ko iepriekš tikai biju lasījusi – ja tu kaut
ko ļoti vēlies, tad visa pasaule nāk tev palīgā.

Atradās nauda mācībām, ceļojumam un es aizbraucu uz
Ameriku un ieguvu dabiskas redzes skolotāja sertifikātu.

Nodarbības bija ar ļoti praktisku ievirzi, ļaujot pašiem nonākt pie dažādiem secinājumiem. Tas, ko viņš iedeva, bija pamata bāze un informācija par daudziem vērtīgiem literatūras avotiem, kur joprojām aktīvi papildinu zināšanas. Atšķirībā no citiem, kas internetā popularizē šo pieeju, viņš lielu uzsvaru liek uz cilvēka prātu, lai spētu atslābināties, pieņemt, paļauties, vēlēties redzēt. Viņš saka, ja atkal pieķer sevi meklējam internetā jaunus vingrinājumus, tad labāk izjūti un izpildi jau ierastos, atslābinies un veido sevī pārliecību, ka tu to vari. Pārliecībai ir milzīga nozīme, un rezultāti iespējami tikai no sirds tiem ticot.”

Pašam Gregam bijusi ļoti vāja redze, stipra tuvredzība: -12 un -14 dioptrijas. Pēc izglītības viņš ir ķīmiķis, studiju gados uzzināja par Beitsa metodi, atguva redzi un kopš tā laika nu jau vairāk nekā 40 gadus māca cilvēkiem atgūt redzi. „Viņš dzīvo bez brillēm, ir mierīgs, smaidīgs, neko nedara steigā, uzklausa katru cilvēku, ir tolerants pret dažādiem viedokļiem. Prot jokot, kam ir liela nozīme, lai cilvēki atslābinātos.”

„Esmu sākusi jaunu dzīvi”
Vija atzīst, ka pagaidām mācot noietais ceļš nav garš. „Strādāju trešo gadu. Sākumā sapratu, ka mācu to, ko zinu, bet man nav pieredzes. Tai pat laikā, ja cilvēki man jautāja, es vienmēr zināju atbildi. Vienmēr pirms nodarbības palūdzos Visumam, lai palīdz zināt un atbildēt. Un es jutu to saikni, varēju atbildēt uz jautājumiem, par kuriem iepriekš pat nebiju dzirdējusi. Tagad man ir izveidojusies pieredze, sevišķi cilvēku garīgajā izpratnē. Kad cilvēks atnāk uz nodarbību, jau uzreiz varu pateikt, vai viņam šī pieeja veiksies viegli, vai sarežģītāk. Piemēram, sievietēm, kas ir izteiktas biznesa sievietes – gatavas cīņai, lai panāktu savu, ļoti perfektas, šāda pieeja būs mazāk efektīva, jo šī programma ir dziļi balstīta uz paļaušanos.”

 „Kad sāku pievērsties dabiskas redzes mācīšanai, lasīju par acs uzbūvi, dažādām acu slimībām un brīnījos, kā mani tas var interesēt. Agrāk likās, ka neko ar medicīnu saistītu savā dzīvē nevarētu darīt. Neticami, ka tā var cilvēks mainīties. Tagad vēlos papildus apgūt, kā strādāt ar bērniem, lai viņi atgūtu redzi. Tur vajadzīga pilnīgi cita pieeja, jo bērni nevar divas stundas sēdēt un klausīties, viņiem vajag rotaļas un „iztrakošanos”. Varētu nākotnē izveidot savu centru, savas telpas, kur darboties, pieņemt cilvēkus, konsultēt. Gribētu uzrakstīt rokasgrāmatu tiem, kas paši vēlas strādāt. Tie, kam ir spēcīgs raksturs un apņemšanās, var paši strādāt, bet jāzina, ko darīt.”

Vija neslēpj, ka šobrīd viņai apkārt ir citādāki cilvēki, cita sabiedrība – tie, kam interesē sevis izzināšana, kam piemīt ticība, ka paši var ar savu ķermeni un prātu strādāt, un sevi atveseļot. „Esmu ieguvusi plašu paziņu loku, un viņi mani fantastiski bagātina un uzlādē, ļoti zinoši, varam dalīties pieredzē. Esmu mainījusies kā cilvēks, un to mans vīrs var apliecināt. Viņš saka, ka biju jau kļuvusi par klasisko ierēdni, kas atbild ar garām, nesaprotamām frāzēm. Tā kā bērnībā esmu audzināta ar augstu pašapziņu, man nācies ilgi un pamatīgi strādāt pie tā, lai noliktu zemāk savu personisko svarīgumu. Lai spētu pieņemt jebkuru līdzcilvēku kā vienlīdzīgu, nevērtēt kā labāku vai sliktāku, bet vienkārši – citādāku. Pateicoties jogai un ļoti daudzām izlasītajām grāmatām, mani ir gandrīz neiespējami sadusmot, aizvainot, esmu ieguvusi mieru.”

Vija ir atklāta un pārliecināta: „Apzinos, ka neesmu taču vairs jauns cilvēks, bet ar šo redzes atjaunošanu esmu it kā sākusi jaunu dzīvi, un ir pārliecība – man viss vēl priekšā.”

Nevis mistika, bet darbs ar sevi
Pamatā dabiskas redzes atjaunošanas metode sastāv no dažādiem atslābināšanās un redzes asuma trenēšanas vingrinājumiem, relaksācijām un meditācijām. Pēc pieredzes Vija atzīst, ka ne visi spēj to pieņemt, jo tas ir tikpat vienkārši, cik sarežģīti. Cilvēka dabā ir būt slinkam, ne vienmēr pietiek motivācijas. „Gribu – varu – daru. Pašam jāgrib, jāapzinās, ka tas ir iespējams un jāstrādā ar sevi. Vismaz gadu katru dienu ir jāatrod laiks. Rezultāti atkarīgi  no tā, cik vāja redze un cik augsts mērķis. Pusotra stunda, sadalot šo laiku dienas garumā. Jāmaina skatīšanās paradumi. Aizbildinājumam, ka nav laika, Beitss ir teicis – jums ir tieši tikpat daudz laika skatīties nepareizi, cik jums ir laiks skatīties pareizi.”


Kad cilvēks atnāk uz nodarbību, jau uzreiz varu pateikt, vai viņam šī pieeja veiksies viegli, vai sarežģītāk. Piemēram, sievietēm, kas ir izteiktas biznesa sievietes – gatavas cīņai, lai panāktu savu, ļoti perfektas, šāda pieeja būs mazāk efektīva, jo šī programma ir dziļi balstīta uz paļaušanos.

Kad taujāju pēc iedvesmojošiem stāstiem, Vija atzīst, ka vairums, protams, nāk no Amerikas.

Ar aizrautību Vija piemin Meiru Šneideru, kurš uzrakstījis grāmatu „Self healing”. „Tas ir autobiogrāfisks stāsts par cilvēku, kas piedzima gandrīz akls, ar milzīgām redzes problēmām, pēc piecām veiktām operācijām nekas nemainījās un viņu oficiāli atzina par aklu. Viņš iemācījās Braila rakstu, taču viņš visu laiku dzīvoja ar sajūtu, ka redzi atgūs. 17 gadu vecumā Šneiders satika kādu puisi, kas izstāstīja par Beitsa metodi un sāka stundām ilgi taisīt palmingu (paņēmiens acu noguruma noņemšanai, kurā izmanto saberzētas kopā saliktas plaukstas – aut.). Tas ceļš bija apmēram četrus gadu ilgs, bet viņš atguva redzi no pilnīga akluma. Pie tam ārsti pārbaudot viņa acis saka, ka ar tādām acīm neesot iespējams redzēt. Tas pierāda, cik lielu lomu spēlē zemapziņa un prāts,” ar aizrautību stāsta Vija.

Bet viņa zina arī kādas latviešu meitenes pieredzi, kurai bija -7 dioptrijas, viņa nēsāja kontaktlēcas, no rīta taisīja palmingu, noņēma rokas un ļoti skaidri visu saredzēja. Viņa iedomājās, ka aizmirsusi izņemt lēcas, bet tad ieraudzīja tās blakus un saprata, ka tas patiesi bijis skaidras redzes uzplaiksnījums. Nezinu kā viņai iet tagad, jo viņa pabeidza kursus un vairāk nekādu ziņu nav devusi.” Nav šaubu, ka tas ir pietiekami, lai saprastu, ka tā ir dabiska, skaidra redze, jo palminga laikā nekas mākslīgs vai mistisks nenotiek, vienkārši acis ir ļoti veiksmīgi atslābinājušās.

Vijas mamma, kurai ir 90 gadu, apmēram gada laikā tika vaļā no lasāmām brillēm, graušanas sajūtas acīs, acu asarošanas  un no paraduma vienmēr ārā staigāt ar saulesbrillēm, pat pelēkā dienā. „Parādīju viņai vingrinājumus, un viņa ar milzīgu ticību un pārliecību darbojās. Ir cilvēki, kuri negrib, lai viņus piemin, jo nav vēl pilnībā atguvuši redzi,” stāsta Vija un atceras, kādu sievieti, kas atnākusi uz ievadlekciju ar brillēm, noklausījusies to un aizgājusi bez brillēm. „Protams, viņai nebija ļoti vāja redze, tomēr, jo cilvēks ir atvērtāks, bērnišķīgāks un dabiskāks, jo vieglāk izdodas tikt vaļā no brillēm. Jo lielāki sev uzliktie rāmji, ko drīkst un nedrīkst darīt, bažas par citu viedokli, jo grūtāk atvērties spējai saredzēt pasauli. Iztēle ir viens no veidiem, kā atjaunot redzi.

Ar ko sākt? Jāsaprot, ka tie ir gan fiziski vingrinājumi, gan negatīvo emociju atlaišana – darbs ar savu prātu un zemapziņu. Tas strādā tikai kompleksi.” Vija neaģitē pirkt aptieku vitamīnus, tomēr atzīst, ka pareizs, veselīgs uzturs, burkāni, mellenes, daudz ūdens nodrošinās arī iespēju atjaunot un saglabāt redzi. „Jāatceras, ka aknām ir tieša saistība ar redzi. Vispārēja organisma attīrīšana ir svarīga. Nesmēķēt, nelietot alkoholu un cukuru. Gādāt par miega kvalitāti. Un galvenais – ļauties pārliecībai, ka tas ir iespējams!”

Dalīties.

2 komentāru

  1. Lieliska, iedvesmojosha sieviete! Visiem iesaku shos kursus! Ja ir apnjeemiiba pildiit vingrinaajumus, tad rezultaati neizpaliek!!

  2. Man tas tiešām liekas kā brīnums..nesaku,ka neticu, ticu domu spēkam un tam,ka lielākoties visas likstas un slimības paši sev piesaucam un piedomājam, bet no lieliem mīnusiem tikt vaļļā no brillēm…tur man tiešām vajadzētu brīnumu.. 🙂

Atstāt Ziņu