Vārda dienu svin: Beāte, Beatrise

Bērna psiholoģiskās vajadzības pirmajā dzīves gadā

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Runājot par mazuļa vajadzībām, nereti tiek apspriesta zīdaiņa pareiza ēdināšana un aprūpe. Taču bērnam ir arī psiholoģiskās vajadzības, kas jo īpaši būtiskas ir viņa pirmajā dzīves gadā. Kā t/c „Domina” topošajām māmiņām organizētajā seminārā „Gaidību 4dienas” norādīja perinatālā psiholoģe un psihoterapeite Mirdza Liepiņa, bērns būtībā aug no divu veidu „barībām” – fizioloģiskās un emocionālās. Abas ir vienlīdz svarīgas un līdzvērtīgas, tādēļ speciāliste sniedz padomus, kā bērnam jau mazotnē radīt drošu un harmonisku vidi, lai viņš izaugtu drošs, atvērts un pārliecināts par sevi.

Veido ciešu saikni ar mazuli jau no pirmās dienas!
Mazulim esot vēl mammas vēderā, viņš iepazīst mammas ķermeņa skaņas – elpošanu un sirdspukstus. Šo „simfoniju” bērns pirmo iemācās no galvas jau agrā bērnībā, un turpmākajā viņa dzīvē tieši mamma būs vislielākais drošības avots – tā ir pirmā un visbūtiskākā mazuļa psiholoģiskā vajadzība.

Tādēļ uzreiz pēc dzemdībām svarīgi ir bērniņu uzlikt uz mammas ķermeņa, lai viņš sajūt sirdspukstus un ādas kontaktu – tas viņam radīs miera un drošības sajūtu, kas tikko dzimušam mazulim ir ļoti, ļoti nepieciešama. Tāpat mammai iespējami ātrāk ar zīdaini ir jārada acu kontakts. Atrodoties no viņa apmēram 30 cm attālumā, jāļauj bērnam lēnām sakoncentrēt skatienu un ieskatīties mammai acīs, kaut arī mazulim ar lielām pūlēm tas izdotos tikai uz pāris sekundēm. Ieraugot mammas seju un ieskatoties viņai acīs, bērnam smadzenēs uz mūžu saglabājas šī sajūta – visciešākais kontakts ar mammu. Zinātnieki psiholoģijā to sauc par imprintingu. Tā veidojas piesaistes attiecības starp māti un bērnu, kas vēlāk ir ļoti nozīmīgas visā turpmākajā dzīvē. Lai saprastu, cik šī pirmā kontakta veidošana ir būtiska, speciāliste min kādu atgadījumu.

Ir pieredzēts, ka, piemēram, vista izperē pīļu olas un pīlēni vistai seko kā savai mammai. Lai noskaidrotu šī fenomena iemeslus, zviedru psihologs Konrāds Lorencs mākslīgi izperinājis zosu olas un, izšķiļoties zoslēniem, katram no tiem pāris sekundes ieskatījies acīs. Kas notika? Zoslēni visur sekoja zinātniekam pa pēdām kā mammai – lūk, cik nozīmīgs ir pirmais kontakts ar zīdaini!

Runā ar mazuli, lai arī viņš vēl neprot atbildēt
Pirmajā dzīves gadā ir ļoti svarīgi ar mazuli bieži runāt, lai viņš dzirdētu savu vecāku, jo īpaši mammas balsi un saprastu, ka viņa ir tepat blakus un viss ir kārtībā. Mazulim pirmajā dzīves gadā ir jājūtas tā, it kā pasaule grieztos tikai ap viņu – viņam vienmēr jābūt uzmanības centrā ar mammu kaut kur tuvumā. Tas viņu nomierina, sniedz drošības sajūtu, kas savukārt ļauj viņam labi attīstīties, iepazīt arvien jaunas lietas sev apkārt. Taču bērnam ir jādod laiks adaptēties šajā pasaulē, tādēļ pirmajās dzīves nedēļās viņu nevajadzētu apgrūtināt ar biežiem ciemiņu apmeklējumiem – tās ir svešas balsis un pieskārieni. Visam jānotiek pakāpeniski – vispirms viņam jāpierod pie tuvākajiem ģimenes locekļiem, un tad būs laiks iepazīt arī ģimenes draugus, vecāku kolēģus u.tml.

Veido mazulim „ligzdiņu”
Pārvedot zīdaini mājās, nevajag viņu uzreiz likt lielā gultā. Mammas vēderā viņam viss bija cieši klāt, tādēļ lielā gulta var būt pārāk liels kontrasts, kas rada diskomfortu. Tā vietā labāk viņu guldīt mazās gultiņās un radīt bērnam „ligzdiņu”, piemēram, ietīt sedziņā.

Nežēlo glāstus!
Jo mazulis aug lielāks, jo svarīgāki viņam ir vecāku pieskārieni. Bērns nezina, kas viņš ir un kāds viņš ir, tāpēc mammai nevajag žēlot glāstus un pieskārienus, piemēram, paglaudīt bērna vaidziņus un galvu, paspaidīt kāju pirkstiņus, vienlaikus ar viņu runājoties. Bērnam ir vajadzīgi šie pieskārieni un mammas balss, jo šādā veidā viņam tiek pateikts, kas viņš ir, kāds viņš ir un kā viņš jūtas. No pieskārieniem mazulis iemācās sajust savu ķermeni, un, ja katru reizi viņu aptausta no galvas līdz kājām, mazulis pats sajūt, ka, piemēram, te viņam ir kājiņa, bet te – rociņa. Visa šī kontaktēšanās bērnam ir ļoti svarīga informācija par viņa paša ķermeni. Pie reizes tā arī ir ļoti laba masāža, kas mazuli attīsta un dod drošības sajūtu – bērns arvien vairāk var sevi apzināties. Pretējā gadījumā, ja zīdainis nesaņem emocionālu kontaktu un pieskārienus, viņš attīstās ļoti slikti vai neattīstās nemaz un var pat iet bojā.

Atceries – zīdainis bez iemesla neraud
Bērnus pirmā gada laikā nevar izlutināt, un viņi vēl neprot manipulēt, tādēļ bez vajadzības nekad neraud. Raudāšana ir nevis untumaina iegriba, bet vajadzība. Ja, piemēram, mazulis ir pabarots, autiņi nomainīti, bet viņš tik un tā raud, tas nozīmē, ka bērnam trūkst uzmanības un viņš vēlas, lai kāds pie viņa pienāk, parunā vai paauklē. Tāpēc ir ļoti svarīgi jau agrā bērnībā mazulim veltīt pietiekami daudz uzmanības un mīlestības – bērni būs daudz mierīgāki, tik bieži neraudās un nebaidīsies no pasaules. Piemēram, poliklīnikās bieži var novērot, ka bērns bezbailīgi skraida apkārt un nebaidās no apkārt notiekošā. Tas tādēļ, ka viņš ir saņēmis pietiekami daudz uzmanības un mīlestības no saviem vecākiem.

Tieši tādēļ speciālistes Mirdzas Liepiņas galvenais ieteikums vecākiem ir izmantot laiku, kamēr mazajam ķiparam uz pasaules neeksistē un neinteresē nekas cits kā tikai vecāki, un mīlēt savus bērnus, jo tikai tā viņi būs pārliecināti par sevi un nebaidīsies no dzīves nestajiem izaicinājumiem.

Dalīties.

Atstāt Ziņu