Vārda dienu svin: Evija, Raita, Jogita

Aiva Vīksna: kādus mērķus nospraudīsim, tā arī būs

Pinterest LinkedIn Tumblr +

iva Vīksna ir pieredzes bagāta Latvijas uzņēmēja, kas šajā nozarē darbojas teju ceturtdaļgadsimtu. Lai gan parasti Aivu asociē ar izdevniecību “Lietišķās informācijas dienests”, viņa ir bijusi iesaistīta ļoti daudzos biznesos. Savulaik nodibinājusi modes salonu, izdevusi kulinārijas žurnālu, izveidojusi metāla pārstrādes uzņēmumu. Pašlaik Aiva ir metusies jaunā izaicinājumā – luksusa klases katamarānu ražošanā. Uzņēmēja ir plaši pazīstama arī kā aktīva dalībniece dažādās jauno uzņēmēju atbalsta organizācijās. Aiva Vīksna aktīvi darbojas biedrībā “Latvijas biznesa eņģeļu tīkls”, kuras mērķis ir vienkopus pulcēt pieredzes bagātus uzņēmējus, kas gatavi privātos līdzekļus investēt jaunos un daudzsološos projektos.

Panākumu atslēga uzņēmējiem
Panākumu vienīgā atslēga esam mēs paši – kādus mērķus nospraudīsim, tā arī būs. Var diskutēt par veiksmes faktoriem, taču ļoti būtisks ir cilvēka raksturs un tas, ko viņš vēlas. Ja kāds vēlas kļūt par uzņēmēju, viņš to izdarīs. Ko tad, ja attur bailes un neziņa? Kuram tā nav! Atceros, bērnībā braucām uz Gaiziņkalnu slēpot. Stāvot pašā augstākajā punktā, bija bail braukt lejā. Bailes ir dabiskas. Tad jāizdomā, pa kuru trasi un kā tomēr nobraukt. Līdzīgi ir biznesā. Katra diena ir atšķirīga, spēles noteikumi mainās, pašlaik izjūtam ģeopolitisko notikumu ietekmi. Jā, mums visiem iekšēji ir kādas bailes, bet jāspēj izšķirties – vai iesim kā multenītē baidīties uz bēniņiem vai arī apdomāsim, kā situāciju risināt. Ja uzņēmums ir nodibināts, mēs atbildam ne tikai par sevi, bet arī par uzņēmuma darbiniekiem un viņu ģimenēm. Tāpēc biznesa sākšana nozīmē ļoti lielu atbildību. Tā nav parotaļāšanās smilšu kastē – pacepam pankūkas, izjaucam un aizejam. Ja mēs šo ceļu izvēlamies, tad skaidri un gaiši pasakām – tā ir mūsu atbildība. Būs šaubas, bet tādēļ mēs izglītojamies, pieņemam gudrākos darbiniekus, lai kopā veidotu spēcīgu komandu. Komanda ir atslēgas vārds jebkurā biznesā. Var lietot taktiku “skaldi un valdi”, bet cik ilgi? Otra svarīgākā prasme pēc komandas veidošanas ir prasme deleģēt.

Fakti par Aivas Vīksnas dzīvi:

Dzimusi:
1967. gada 8. novembrī

Izglītība:
Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte,

maģistra grāds

Darbības nozare:
uzņēmējdarbība

Šā brīža nodarbošanās:
izdevniecības “Lietišķās informācijas dienests”

biznesa attīstības vadītāja;
katamarānu ražošanas uzņēmuma “O YACHTS”
partnere

Dalība organizācijās:
biedrība “Līdere”, dibinātāja un valdes priekšsēdētaja;

Latvijas Darba devēju konfederācija, viceprezidente;
biedrība “Latvijas biznesa eņģeļu tīkls”, dibinātāja, biedre

Sarakstītās grāmatas:
“Savs bizness” (2007);

“Mani septiņi soļi biznesa uzsākšanā” (2009);
“Biezā maciņa noslēpumi: kāpēc vienmēr pietiek naudas?” (2010)

Atzinība un apbalvojumi:
Cicerona balva par dažādu kultūras projektu īstenošanu;

valsts apbalvojums “Atzinības krusts” par kultūras mecenātismu

Pirmā nopelnītā nauda:
par ārstniecības augu vākšanu

Iedvesmas avoti:
labi un interesanti žurnāli

Vaļasprieki:
fotografēšana

Nozīmīgākie karjeras pieturas punkti:
1991. gads – nodibina pirmo uzņēmumu

1996. gads – iesaistoties vairākās organizācijās,
kļūst sabiedriski aktīva, kā arī pievēršas labdarībai

2000. gadi – saraksta vairākas grāmatas par
uzņēmējdarbības sākšanu un līdera prasmēm

2015. gads – pievēršas katamarānu ražošanas biznesam

Jā, sākumā groži jātur īsākā pavadā, taču ar laiku tā kļūst garāka. Kontrolei vienmēr jāpaliek, taču to nevajag iedomāties kā sēdēšanu un elpošanu pakausī, jātiecas rast līdzsvaru starp kontroli un darbinieka brīvību. Mēdz teikt, ka labs vadītājs jūt ar trešo aci. Tā ir taisnība, intuīcija daudz ko pasaka priekšā. Treškārt, svarīga ir arī prasme fokusēties. Darbojos mentoru programmā, ko ir izgājuši vairāk nekā 500 dalībnieku. Tajā uzņēmēji, kas ir vairāk nekā piecus gadus biznesā, dalās pieredzē, konsultējot jaunos uzņēmējus. Daudzi atnāk ar spožām acīm un vairākām idejām. Tad ir svarīgi saprast, kuru no tām attīstīt. Ja mums, piemēram, ir 1000 eiro, drošāk var šķist tos ieguldīt vairākos groziņos. Tomēr, tūkstoti sadalot vairākās daļās, beigās čiks vien sanāks – līdz galam neko neiekustināsi, zaudēsi naudu un laiku. Labāk ir paņemt baltu lapu, vienā pusē uzrakstīt vēlmes, otrā pusē – kurās jomās esi stiprāks, vai jau ir izveidojusies komanda – un vairāk fokusēties uz spēcīgāko pušu attīstīšanu, mazāk uzmanības veltot papildlietām. Šajā brīdī pieskāros nākamajam punktam – plānošanai. Tā ir prasme ne tikai skaidri noteikt uzņēmuma vīziju un misiju, bet arī ikdienas plānus, kas iekļauj resursu – cilvēkresursu, materiālo un finanšu resursu – plānošanu un kontroli. Līderisms un spēja iedvesmot ir nozīmīga, īpaši sākot biznesu. Ja pašā sākumā jau sēdēsi kabinetā un tikai domāsi par to, kā miljoniem nākt, tad tie nenāks, jo ideja būs tikai tavā, nevis darbinieku galvā. Sākumā ir jāstrādā melnu muti, varbūt pat sešpadsmit stundas dienā. Man tā tagad ir ar katamarānu uzņēmumu un tāpat bija, sākot izdevniecības vadīšanu.

Domāju, ka par uzņēmējiem visbiežāk kļūst noteikta rakstura cilvēki, to apliecina arī pētījumi. Daudz ko nosaka gēni un, protams, izglītība, taču visa pamatā ir raksturs. Vecmammai mēs bijām četri mazbērni, visi kopā augām, tomēr es vienīgā kļuvu par uzņēmēju. Jau toreiz, spēlējot veikalu, pārdevēja biju es, spēlējot skolu, skolotāja biju es. Iespējams, tā notika, jo biju vecākā, taču gadu starpība nebija liela. Personību ietekmē arī vecāki, skola un apkārtējā vide. Palasot slavenu cilvēku biogrāfijas, varam uzzināt, ka skolas laikos daži nav gana mācījušies, tomēr ir bijuši līderi citā ziņā. Tālāk šos talantus var attīstīt. Varbūt tā ir taisnība, ka no visa lielā cilvēku skaita tikai maza saujiņa var būt uzņēmēji. Latvijā uzņēmēju ir par maz, taču, skatoties uz jauniešiem, bieži saredzu potenciālu. Ir tikai jautājums par vēlmēm – daudzi grib saulainu nākotni lielā kompānijā Ņujorkā, Vašingtonā vai Dubaijā, kur varēs tikai laiski raudzīties pa kabineta logiem. Protams, arī šāda nākotne ir iespējama, bet tikai dažiem. Biežāk tas tomēr ir smags darbs. Rozei ir skaisti ziedi, tomēr ir arī daudz ērkšķu.

Biznesā viss atkarīgs no mums pašiem, un tas nozīmē, ka pašiem būs arī jāstrādā. Neviens neatnesīs līgumiņu uz galda un neteiks: “Redz, cik jauki, tagad visu gadu varam neko nedarīt.” Tā dzīvē nenotiek.

Intuīcijas spēks biznesā
Biznesā, pieņemot lēmumus, ļoti svarīga ir intuīcija, un to nevar aprakstīt. Kaut vai piemērs ar alumīnija rūpnīcu – sajutu, ka tā ir jāpārdod. Protams, ne uzreiz, bet vairāki apstākļi uz to norādīja. Daudzi uzņēmēji intervijās un grāmatās ir teikuši, ka sajūt tādu kā klikšķi. Arī es intuitīvi jutu – ir, ir īstais laiks! Tas nāk ar gadiem un pieredzi. Tā ir spēja ar septītajām smadzenēm sajust partnera nodomus, spēja izvērtēt jaunus projektus. Protams, tā nav tikai intuīcija, bet arī loģika un aprēķini, tomēr tas kopā veido interesantu kokteili. Dažkārt skaitļi rāda ko jauku, tomēr jūtu, ka kaut kas  nav līdz galam kārtībā. Tajā brīdī grūti pat izskaidrot, kāpēc tā notiek.

Tikai pēc kāda laika var secināt, ka parādījušies citi apstākļi, ko tajā brīdī neredzējām, tomēr sajutām. Tā notiek ne tikai man, bet ļoti daudziem uzņēmējiem. Dažreiz atsakāmies no kādiem projektiem, jo acīmredzot tie nav domāti mums.

Labāk ir paņemt baltu lapu,
vienā pusē uzrakstīt vēlmes,
otrā pusē – kurās jomās esi stiprāks,
vai jau ir izveidojusies komanda –
un vairāk fokusēties uz
spēcīgāko pušu attīstīšanu,
mazāk uzmanības veltot papildlietām.

Iesaistoties biznesa attiecībās, man ir svarīgi, lai tas patiktu un būtu vēlme ar to nodarboties ilgāku laiku. Svarīgi, lai attiecības būtu godīgas un ētiskas, lai partneriem sakristu vērtību skala. Esmu atteikusies no biznesiem, kuros sadarbības partneriem bija atšķirīgs vērtību mērs. Nav jau vairs tas jaunības trakums, kad gribas strīdēties un pierādīt kaut ko sev un citiem par katru cenu. Cilvēkus nevar pārmācīt, raksturu nevar mainīt, un tas nav vajadzīgs. Man ir svarīgi, lai partneriem būtu viens virziens un mēs saprastos no pusvārda. Ja tā nav, ir mierīgi jāšķiras, jo ir citi biznesi, ko turpināt. Arī pieņemot darbā cilvēkus, man svarīgas vērtības ir godīgums, uzticamība un, protams, profesionālās prasmes. Nereti uzņēmuma vadītājs grib būt tas gudrais un visu zināt. Pārcilvēku nav, un arī ideālas pasaules nav, tāpēc prātīgāk ir veidot spēcīgu komandu, lai, visas daļas saliekot kopā, varēti izveidot to skaisto, sulīgo ābolu, kas būs patīkams klientam.

Parasti pēc gada vai trim uzņēmums stabilizējas, ir izveidots stiprs pamats, uz kura var būvēt nākamos stāvus. Var sākt vairāk deleģēt, paskatīties uz darbiem no malas. Uzņēmējam vienmēr ir jādomā, ko darīt, nevar mūžīgi baudīt atvaļinājumu vai sēdēt mājās un neko nedarīt. Mana aizraušanās ir fotografēšana, taču arī papildus tai vienmēr prasās kaut ko darīt, attīstīt kādas jaunas biznesa idejas. Protams, dažkārt ir jāmācās arī neko nedarīt. Bija periods, kad ļoti daudz lasīju grāmatas, bet pašlaik vairāk lasu žurnālus. Kādreiz pavērojiet, kas notiek, kad skudru pūznī iemet salmiņu – sākumā valda haoss, bet pēc minūtes vai varbūt pat mazāk atkal ir struktūra. Par to ir vērts padomāt.

Crazy, bet kāpēc ne?
Man patīk tikties ar cilvēkiem. Latvijā biedrība “Līdere” ieviesa mentoringa programmu – tā ir iespēja dalīties ar uzkrātajām zināšanām, neturēt sveci zem pūra, bet ļaut, lai labs padoms nes augļus. Populārās psiholoģijas grāmatās raksta, ka, visu laiku koncentrējoties uz kādas problēmas risināšanu, var nonākt strupceļā. Tā notiek, jo bloķējam smadzenes un zemapziņu, neļaujam tām atbrīvoties un strādāt. Tāpēc dažbrīd darbs jāatliek malā, un var gadīties, ka risinājums atnāk pats, cepot pankūkas vai vārot zupu. Man patīk lasīt grāmatas, īpaši tā sauktās biznesa pasakas, kur caur puķēm ir pateiktas skaistas dzīves gudrības. Bet svarīga ir arī īstā dzīves pieredze, kas nāk ar laiku. Uzņēmējiem dažreiz ir jābūt kā bērniem – brīviem, uz visu jāraugās atvērtām acīm. Nevajag likt klapītes “to nevaru, kā es izskatīšos, ko par mani padomās”. Patiesībā citiem cilvēkiem ir pilnīgi vienalga, ko un kā tu dari. Trakajiem pieder pasaule.

Dažreiz cilvēki domā, ka būs laimīgi, ja dzīvē viss būs beidzot iepazīts un sakārtots. Bet, manuprāt, tas ir garlaicīgi – ja viss ir kārtībā, vajag atkal ko jaunu. Tas dod jaunību, mirdz acis, un cilvēks ir laimīgs. Mēs visi gribam laimi, taču tai nav vienas definīcijas. Laime ir labs darbs, laime ir bērni, laime ir ģimene, laime ir uzņēmums. Laime ir šodiena, jauka vasaras diena. Laime ir ņemt un dot. Brīdī, kad to piedzīvojam, ļoti labi strādā galva un smadzenes. Statistika liecina, ka Latvijā daudzas jaunās māmiņas, kad piedzimst bērniņi, domā par biznesu. Pirmkārt, viņas ir laimīgas, otrkārt, viņas jūtas atpūtušās no darba, dzimst radošas idejas. Jauki, ka jau skolās sāk veidoties sapratne, ka zāli var izkrāsot arī zilu, nav obligāti jābūt zaļai. Mēs katrs pasauli varam skatīt citādi, daudz kas vienmēr būs kopīgs, tomēr veiksme ir atšķirties. Kas ir bizness? Spēja atšķirties, pārdot to, ko patiesi vajag, nevis sekot visiem. Man patīk darīt tā, kā nedara citi. Crazy, bet kāpēc ne?

Ieteikumi un novēlējumi veiksmīgai karjerai

Uzkrāj zināšanas!
Vidusskolā ir labi apgūt plašāku spektru, jo vēl nezinām, ko vēlamies, ir jāapgūst pamatlietas. Ķīmija ir jāsaprot kaut vai sadzīviskā līmenī. Cilvēkam jābūt erudītam – ja būsi ķīmijas doktors, būs labi, ja zināsi mazliet no fizikas, algebras un ģeometrijas, nebūs svešs Mocarts un Čaikovskis. Uzņēmējs ir cilvēks, kurā savienojas daudz dažādu zināšanu, – kā pavasara puķu buķetē, tajā ir gan narcises, gan tulpes, un viss kopā veido skaistumu.

Izzini nākotnes profesiju.
Ja raugies uz kādu profesiju un visi runā, ka tā ir pieprasīta, vēlams labi pārdomāt, vai tiešām to vēlies – strādāt astoņas stundas dienā un visu mūžu. Pašlaik dzīve strauji mainās, var mācīties, mainīt nodarbošanos, un tomēr paliek jautājums – ko īsti vēlies? Šajā ziņā ļoti veiksmīgas ir “ēnu dienas”, kad uzņēmumi aicina paskatīties uz savu darbinieku ikdienu. Piemēram, mans dēls “ēnu dienā” tikās ar programmētāju, novēroja viņa darbu. Tā ir lieliska pieredze.

Atrodi īsto motivāciju.
Ikvienu lietu sākot, svarīga ir motivācija. Cilvēks pats ir savas laimes kalējs, tas, kurš nosprauž mērķus saskaņā ar savu raksturu un vēlmēm. Ja nav īstas motivācijas, nekas nesanāks. Noteikti neiesaku veidot biznesu tādēļ, ka draugam vai draudzenei, kaimiņam ir, bet tev nav. Varbūt arī nevajag, jo ne visiem jābūt uzņēmējiem. Taču tiem, kas jūt uzņēmēja gēnu un raksturu, labāk netērēt spēkus citās nodarbēs.

Dari to, kas patīk.
Ir aplami domāt: “Tagad varēšu sēdēt darbā un neko nedarīt.” Tā būs gan sevis, gan darba devēja mocīšana, abas puses būs nelaimīgas. Uz darbu jānāk ar smaidu, tas jādara ar prieku, jo tā ir mūsu dzīve, kas ir tikai viena. Ja mokāmies, tad ir jautājums – kāpēc? Vienmēr jāizvēlas darīt to, kas patīk. Ja darbs sagādā mocības, tad jāmaina nozare, jāizglītojas vai jākļūst par uzņēmēju. Taču vissvarīgākais – katram pašam ir jāizlemj. Nav tādas vienotas veiksmes receptes, ko ģimenes ārsts varētu izrakstīt.

Saproti, ko īsti vēlies.
No tā ir atkarīgs, kāds būsi tu pats un kāda būs mūsu Latvija.

 

Pilnu sarunu ar Aivu Vīksni lasi Kārļa Sīmaņa grāmatā “Kā gūt panākumus Latvijā“, kas izdota izdevniecībā Whitebook.


Dalīties.

Atstāt Ziņu