dele dziesma “Hello” spēj visu: nomierināt raudošu bērnu, pārtraukt strīdus par rasismu, ļauj sazvanīt Lionel Richie. Dziesmas video parodija arī iemāca, ko darīt ar nepatīkamiem zvaniem – vienkārši jāaizcērt telefona vāciņš. Jā, vispirms gan jāaiziet uz antikvariāta veikalu un jānopērk atvāžams telefons.
Debijas nedēļā Adele jaunais albums “25” visā pasaulē izpārdots 5,7 miljonos eksemplāru – pietiekami, lai iekļūtu Ginesa rekordu grāmatā, jo līdz šim nekas tamlīdzīgs nav izdevies nevienam albumam. Nedēļas laikā “25” viegli iekārtojās šogad pirktākā albuma tronī. Nepilnas stundas laikā tika izpārdotas visas biļetes uz 35 no 37 Adele Eiropas tūres koncertiem 2016.gada pavasarī.
Kas ir par pamatu fenomenam vārdā Adele, kura jau otru reizi kā viesulis ielaužas mūzikas pasaulē, visos iedomājamos topos un, protams, fanu pūļu sirdīs?
Drama queen
Iepriekšējo albumu, bestselleru “21” Adele dēvē par šķiršanās albumu. Pirms mēneša, piesakot tobrīd vēl gaidāmo jauno albumu “25”, dziedātāja to raksturoja kā ierakstu par salabšanu ar sevi. Pēc šī citāta fani bažījās – vai tas nozīmē, ka Adele jaunajā albumā nav smeldzīgu, sirdi plosošu stāstu par šķiršanos, nedalītu mīlestību un vientulību? Tā būtu katastrofa! Pāris dienas pēc šīs panikas viļņa iznāca albuma pirmais singls “Hello”, un pasaule varēja atviegloti uzelpot.
Dziesma, protams, bija precīzi tik dramatiska, cik tas ir iespējams. Kā rakstīja sajūsmināti komentētāji, tā lika vēlēties uzzvanīt cilvēkam, ar kuru pirms gadiem 7 nejauši saskatījies sabiedriskajā transportā. Dziesmas mūzikas video pārspēja YouTube vienas diennakts skatījumu skaita rekordu. Mēneša laikā “Hello” skatījumu skaits jau bija pāri 500 miljoniem.
Adele arī pati atzīst, ka ir drama queen. Viņai sagādājot baudu skumt par lietām un attiecībām, kuras viņa ir sagrāvusi baiļu vai garlaicības mākta – arī šādas grēksūdzes tēzes var atrast Adele esejā par “25”. Nebūtu pārspīlējums teikt, ka viņa atnāca, ieraudzīja vakantu dramatiskās mūzikas leģendas vietu un bez īpašas konkurences veiksmīgi tajā nostiprinājās.
| Adele atzīst, ka ir drama queen. Viņai sagādājot baudu skumt par lietām un attiecībām, kuras viņa ir sagrāvusi baiļu vai garlaicības mākta. |
The Independent mūzikas kritiķis Andī Gil (Andy Gill) raksta, ka jaunajā ierakstā nemaz tika daudz jaunā nav – Adele palaidusies pašplaģiāta varā un atkal piedāvā “drūmās klavieru balādes”. Paviršs novērojums. Kaut gan Adele apburošais vokāls un klavieres joprojām ir viņas albuma balsts, tomēr jaunās dziesmas vairs nav depresīvas, drīzāk nostalģiskas un melanholiskas. Ironiskā kārtā kā albuma labāko dziesmu Gils izceļ “Send My Love (To Your New Lover)”, to pašu, ko sarakstīja zviedru hītu cepējs Makss Mārtins (Max Martin) un kas ir albuma izteikti izskaitļotākā radio dziesma.
Adele balss ir tik laba, ka dziesmas “When We Were Young” kulminācijas notī to pat pieklusināja. Gudrs gājiens. Dzīvajā izpildījumā viņas sniegums skan pat labāk nekā ierakstā. Turklāt tā ir reizē izdabāšana amerikāņu mūzikas tirgum, kas pieprasa pareizumu un gludumu skanējumā. Dziedātāja Anasteiša (Anastacia) par savu pārāk spalgo balsi ir samaksājusi ar to, ka ir iecienīta visā pasaulē, izņemot dzimtos štatus.
Adele ir unikāla kaut vai ar to, ka retais mūsdienās iedrošinās tik ļoti atkailināties emocionāli, atklāt savus pārdzīvojumus un mīlestības rētu savainoto sirdi. Vairākumam mūziķu šodien labāk patīk atkailināt kaut ko krietni fiziskāku.
Perfekcioniste
“25” tapa divarpus gadus – neredzēta greznība mūsdienās. Studija, radošās sesijas ar dziesmu autoriem ir dārgs prieks, un ierakstu kompānijai ir jābūt vairāk nekā pārliecinātai, ka tas atmaksāsies. Vairākkārt centieni sarakstīt dziesmas “25” beidzās bez rezultāta. Precīzāk rezultāts bija – Adele saprata, ka vēl nav gatava.
Sesija ar grupas “OneRepublic” solistu, ļoti talantīgu dziesmu autoru Raienu Tederu (Ryan Tedder), kurš ir sarakstījis tādas izcilas dziesmas kā “Bleeding Love” (Leona Lewis) un “Halo” (Beyonce), kalpoja par pagrieziena punktu – Adele ļoti bargajam pašcenzūras sietam beidzot izkļuva vismaz viena dziesma, “Remedy”, kas ir atrodama albumā.
Arī producents un dziesmu autors Gregs Kurstins (Greg Kurstin), kurš rakstījis dziesmas Kailijai Minogai, Pink, Elijai Goldingai un daudziem citiem, atzīst, ka Adele perfekcionisms noveda viņu tuvu nervu sabrukumam. Viņi kopīgi sarakstīja dziesmu “Hello”. Dziesmas pantiņš tapa ātri, taču, lai sakomponētu tam atbilstošu piedziedājumu, kas patiktu Adele, prasīja sešus mēnešus.
Kurstin var būt laimīgs, jo viņa dziesma iekļuva “25”. Sadarbībā ar daudziem producentiem tapušās dziesmas Adele aukstasinīgi norakstīja. To pietiktu vairākiem albumiem, taču, taujāta par šo ierakstu likteni, Adele ir strikta – tos neizdos, jo tie “ir slikti”. Kāds piemērs sliktai dziesmai? Austrāliešu dziedātājas Sia sarakstītās “Alive” un “Bird Set Free”. Sia tās abas iekļāva savā 29.janvārī gaidāmajā albumā “This Is Acting”.
Adele diskogrāfija:
 |
 |
 |
Baiļu nomākta
Intervijās Adele atzīst, ka viņai allaž ir sajūta, ka viņas fenomenālās slavas stāsts kādā brīdī izrādīsies slēptās kameras joks, un kāds viņu nosūtīs atpakaļ uz Totenhemu – viņas dzimto vietu, rajonu Londonas ziemeļos, kurā dzīvo aptuveni tikpat cilvēku kā Daugavpilī un kura robežu iezīmē upe Lee. Tā pati, kurai ir veltīta “25” dziesma “River Lee”. “Pirms albuma iznākšanas es baidījos, ka neviens vairs negribēs klausīties manu ierakstu. Pa šiem gadiem pasaule varēja aiziet tālu.”
Atklāsmes par bailēm tomēr ir neliela koķetēšana ar publiku. Straumēšanas un mūzikas zagšanas gadsimtā iepriekšējais albums “21” četros gados sasniedza bezprecedenta 31 miljonu eksemplāru pārdošanas datus. “21” bija pasaulē pirktākais albums 42 nedēļas. Tuvākajam sekotājam (multenes “Frozen” skaņu celiņam) izdevies līderību saglabāt tikai 11 nedēļas. Albuma hīts “Someone Like You” bija tik populārs, ka mūzikas instrumentu veikali Londonā bija spiesti ieviest aizliegumu klientiem iemēģināt sintezatorus, spēlējot šīs dziesmas meldiņu. Adele ieguva šķiet visas eksistējošās mūzikas balvas.
| Atklāsmes par bailēm tomēr ir neliela koķetēšana ar publiku. Iespējams (..) apzināta stratēģija, lai kļūtu “tuvāka tautai”. |
Varbūt Adele šaubu dēmoni izauga aiz tā, ka viņas debijas albums “19”, kaut gan guva milzīgus panākumus viņas dzimtajā Lielbritānijā, ne uzreiz iepatikās lielākajiem mūzikas patērētājam – ASV tirgum. Pirktāko albumu topā tas nonāca tikai 2012.gadā, pēc albuma “21” panākumiem, kad klausītāji bija tik ļoti izslāpuši vēl pēc Adele, ka uzgāja šo tobrīd jau četrus gadus veco albumu.
“25” šogad bija pircēju visvairāk gaidītais notikums mūzikas pasaulē. Gan jau arī Adele pašai bija skaidrs, ka tas izraisīs milzu ažiotāžu. Iespējams rakāšanās bailēs un šaubās ir apzināta stratēģija, lai kļūtu “tuvāka tautai”.
Spēles ar vecumu
“Kad man bija 7 gadi, es gribēju būt 8 gadus veca. Kad man bija 8, es gribēju, lai būtu 12.” Arī “Hello” rinda “Hello from the other side” neesot vis par aizkapa dzīvi, bet par to, ka Adele tagad jūtas pieaugusi.
Ir grūti neievērot, ka viņa patiešām – dabiski vai apzināti – sevi vecina, pietēlo, ka ir vecāka. Piemēram, ar lēmumu neizvietot “25” Spotify un citos straumēšanas servisos. To pašu savulaik izdarīja arī Teilore Svifta (Tylor Swift) ar albumu “1989”, taču Teilores argumentācija bija jauneklīgi progresīva un dumpinieciska: mūziķiem pienākas vairāk naudas no straumēšanas. Adele savu lēmumu pamatoja izcili vecmodīgi – viņai esot tīkamāki kompaktdiski un kasetes, lai ar straumēšanu nodarbojas jaunie. “Es pazīstu deviņgadīgus bērnus, kuri nezina, kas ir fuc*king CD,” viņa ar smagu sirdi stāstīja intervijā mūzikas žurnālam Rolling Stone. Reti kura Adele intervija tiešajā ēterā iztiek bez f-vārda un viņas homēriskiem, nebūt ne lēdijas smiekliem. Būt par māti ir fuc*ing grūti, viņa fuc*ing gaida Frenka fuc*ing Oušena albumu, viņas iecienītās grupas koncertos nespēlē savus fuc*ing lielākos hītus.
| Adele mērķtiecīgi veido viedas, smagiem pavērsieniem pilnu dzīvi nodzīvojušas sievietes tēlu, lai būtu līdzīgāka pirktspējīgākai mūzikas cienītāju daļai. |
Adele ir tikai par gadu vecāka (27 gadi) nekā Svifta, tādēļ ļoti pārliecinoši tas neizklausījās. Toties pēc mūzikas industrijas ekspertu domām lēmums nestraumēties viennozīmīgi sekmēja vēl kāda rekorda pārspēšanu. Debijas nedēļā “25” ASV izpārdots 3,38 miljonos eksemplāru. Iepriekš rekords piederēja puišu grupai N*Sync. Tālajā 2000.gadā uzstādītais 2,4 miljonu rekords mūsdienās izskatījās nesasniedzams, jo albumu pārdošanas datiem ir tendence katru gadu sarukt.
Stāstot par jauno albumu, Adele nepalaiž garām iespēju atkal pastāstīt par to, ka dziesmu “Send My Love (To Your New Lover)” sākotnēji bija iecerēts nosaukt “We Ain’t Kids Anymore”, taču nosaukums pēdējā brīdī esot mainīts, citādi pašu albumu varētu pārdēvēt par “Old”, smejot stāsta Adele.
Katrā jokā gan ir daļa joka. Adele mērķtiecīgi veido viedas, smagiem pavērsieniem pilnu dzīvi nodzīvojušas sievietes tēlu, lai būtu līdzīgāka pirktspējīgākai mūzikas cienītāju daļai. Adele jūtas kā civilizācijas padomniece. Dziesmās viņa dod padomus, kā tikt pāri šķiršanās sāpēm, bailēm no nākotnes. Viņa to dara delikāti, neradot iespaidu, ka viņa ielaužas klausītāja apziņā un pārmaina viņa uzskatus pēc sava prāta. Savā ziņā Adele māca, kā dzīvot tālāk.
Absolūti skaidrs, ka vairākums no miljoniem Adele disku pircēju ir vecuma kategorijā virs vai stipri virs 30 gadiem. Tas arī izskaidro centienus izklausīties pēc savas auditorijas vienaudzes. Kā piedabūt savā fanu pulkā 40-gadniekus Adele zina ne jau no psiholoģijas grāmatām – viņas dzīvesbiedram un dēla Andželo tēvam, baņķierim Simonam Koneckī ir 41 gads.
