Vārda dienu svin: Guntra, Ginters, Marianna

Vita izveidojusi autoskolu tikai sievietēm

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Atverot durvis un ieejot dāmu autoskolas ‘Glorija’ telpās, gandrīz piemirstu, ka atrodos vietā, kur cilvēki apgūst satiksmes noteikumus. Telpas ir mājīgi iekārtotas, kā omulīgs dzīvoklis. Mani sagaida smaidošā Vita Danberga, autoskolas ‘Glorija’ vadītāja. ‘Glorija’ ir autoskola sievietēm, kurā arī visas instruktores ir daiļā dzimuma pārstāves.

Kā jums radās doma izveidot autoskolu sievietēm?
Ideja radās jau tad, kad es vēl tikai mācījos. Ar gadiem šī doma tikai nostiprinājās, īpaši, kad es strādāju autoskolā ‘’Mustangs’’. Es redzēju, ka ar puišiem tā lieta mazliet savādāk iet – ar sievietēm citādāk. Radās sajūta, ka puiši visu jau zina, it kā būtu jau piedzimuši ar zināšanām, bet gala beigās ar to eksāmenu ir kā ir. (smejas)

Sievietes atkal ir savādākas. Viņas tā klusi un mierīgi nostājas maliņā. Kad veidojām šo autoskolu, ilgi domājām, vai šī ideja ir derīga un, vai veidojot autoskolu sievietēm, mēs neatgrūžam pusi auditorijas nost, bet izskatās, ka mums tā lieta ir aizgājusi. Šī doma tiek uztverta pozitīvi un tas nozīmē, ka viss ir aizgājis tā kā domāts.

Ar ko jūs nodarbojāties iepriekš?
Es nodarbojos ar ļoti daudzām lietām. Sākumā es ilgu laiku strādāju vēstures muzejā, kā arī daudzus gadus par restauratori. Man arī kvalifikācija bija laba un augsta. Bet tā dzīvē sanāca, ka bija jāpelna nauda meitenēm, kuras auga un pārgāju rakstīt pie datora dažādus juridiskus dokumentus LMT. Juridiskas izglītības man nav, es vairāk biju kā izpildītājs un tā lieta mani mazliet tā kā tracināja, jo dzīvē tomēr pašai labāk patīk domāt un darīt, bet tur manī īpaši neklausījās. Tāpēc nebija man šajā darbā tādas patikas strādāt.

Nebija bail pēkšņi mainīt profesiju?
Kā jau minēju, tad darbs LMT man ne sevišķi patika. Notika štatu samazināšana, pēc kuras saņēmu lielu kompensāciju, un pēc tam darbs tur beidzās. Bet es pa vakariem biju vairākus gadus mācījusi ‘’Mustangā’’, ar pasniegšanu man arī labāk veicās un tieši tur es arī sapratu, ka man patīk to darīt. Par mani jau smējās un teica, ka man patīkot mācīt, kur vajag un, kur varbūt arī nevajag. (smejas) Bet šoreiz ir tā veiksmīgi satrāpījies, ka darbs patīk un tā izskatās, ka daudz maz arī izdodas. Daudzi brauc projām un pašlaik šeit tās iespējas nav tik plašas, un visiem ir zināms, ka, vai nu izvēlēties un braukt projām vai mēģināt un kaut ko darīt šeit, un tad nu mēs ar meitām tā izdomājām un sākām attīstīt savu biznesu.

Jums apkārt ir ļoti daudz citu autoskolu. Vai nejūtat konkurenci?
Konkurence ir. Latvijā vispār ir daudz autoskolu. Bet šī ir vieta, kur apkārt apgrozās daudz cilvēki kuriem nav šīs autovadītāja apliecības un šeit galapunkti ir arī daudziem transporta līdzekļiem. Tāpēc var teikt, ka te auditorija ir pati lielākā.

Kāpēc ir vajadzīga atsevišķa autoskola tieši sievietēm?
Tāpēc, ka sievietes mazliet savādāk mācās. Gan noteikumus, gan arī braukšanu. Sievietes parasti ir nedrošākas. Vīrieši un daudzi 18 gadīgi puiši citās autoskolās bieži skaļi uzvedās, neuzmanīgi klausās, bet sievietes nāk ar tādu kā bijību. Ne jau visām ir sapnis no bērnības būt par autosportisti vai traukties nenormālā ātrumā. Mēs strādājam tā nopietni, lēnām un pamatīgi. Mēs iedrošinām sievietes. Mums arī instruktores ir sievietes, kuras nav agresīvas.
Daudz meitenes nāk, kas ir mācījušās pie instruktoriem vīriešiem, un nav apmierinātas, jo instruktoram mašīna liekas ļoti būtiska un aizsargājama vai arī audzēknis kaut ko ne tā izdara un tad ir jākliedz. Sievietei tā attieksme ir savādāka gan pret pašām, gan pret otru cilvēku. Un gala rezultāts ir patīkamāks. Man viena pazīstama instruktore, reiz teica, ka sieviete iemācīs gan vīrietim, gan sievietei braukt. Vai vīrietis iemācīs sievieti braukt – tas nav zināms. Tas, ka vīrieši vīriešus iemāca braukt, tas nav liels pārsteigums. Bet, ka vīrietis var sievieti iemācīt, nu tur visādi var gadīties. Un tad ir ļoti bieži dzirdēts izteiciens, ka sievieti pie stūres vislabāk sapratīs sieviete. Sievietei domāšana, acs uzbūve, redzēšana un arī attieksme pret dzīvi ir savādāka. Man liekas, ka mūsu autoskola ir ar lielāku atbalstu un uzmanību.

Jums ir strikti noteikts, ka šeit drīkst mācīties tikai sievietes?
Nav tā, jo nāk arī vīrieši. Mēs droši vien pārkāptu cilvēktiesības, ja teiktu, ka šeit var mācīties tikai sievietes. Ir tā, ka MĒS esam sievietes, un ir vīrieši, kas izvēlas mūsu autoskolu. Ir vīrieši, kas atnāk līdzi savām draudzenēm vai māsām. Nav daudz, bet ja viņi ir, tad nāk tādi nopietnāki. Citreiz nāk tik klusi un bijīgi, ka dažreiz neērti jautāt, kāpēc viņi nāk tieši pie mums.

Kāda jums pašai ir bijusi pieredze ar instruktoriem?
Man bija vīrietis instruktors, un es ar to vīrieti galīgi nesapratos, varbūt tāpēc man radās doma radīt šo autoskolu sievietēm. (smejas) Es domāju, es labāk būtu sapratusies ar sievieti. Es nezinu kā, bet būtu savādāk.

Kāds ir jūsu autoskolas moto?
Sievieti pie stūres vislabāk sapratīs sieviete!

Ar kādu mašīnu pati braucat?
Es braucu ar diezgan pavecu ‘’mazdiņu’’. Tā nav jauna vai fiksa, bet kaut kā ir ļoti mīļa. Es neesmu no tām sievietēm, kas no bērnības ir domājusi pie stūres sēdēt. Es apguvu tiesības tikai tāpēc, ka man to vajadzēja. Man vajadzēja izvēlēties, vai nest smagus maisiņus un stiept divus bērnus pie rokas, vai arī saņemties un iegūt šīs tiesības. Un tāpēc es saprotu tās sievietes, kurām ir tāda pati situācija. Gluži bērnības zilais sapnis tas nav tur atrasties, bet es braucu jau padsmit gadus un man patīk braukt. Jo vairāk braucu, jo vairāk patīk.

Kā jums ir ar satiksmes noteikumiem – jūs tos ievērojat?
Es cenšos. Jo es domāju arī par to – ja nu kāds no maniem audzēkņiem mani pie stūres redz…. Un es arī nevarētu ar pārliecību stāstīt, ka ir jāievēro satiksmes noteikumi, ja es pati tos pārkāptu.

Vai jūs piekrītat, ka auto raksturo cilvēku?
Jā, es domāju, ka tomēr auto raksturo cilvēku. Ar BMW tomēr brauc tādi cilvēki, kādi nu brauc. (smejas) Man reiz bija tādi psiholoģijas kursi, kur dalīja cilvēkus pa tipiem, un tie dominējošie brauc ar BMW. Es esmu pavērojusi. Man nav nekas pret BMW, bet cilvēki, kuri izvēlas BMW ir pēc dabas dominējoši. Bet es nesaku neko sliktu par šiem cilvēkiem.

Ko jūsu mašīna stāstītu par jums?
Mana mašīna ir vairāk praktiskā pielietojumā. Tā kā es ļoti daudz strādāju, tad tā man ir kā līdzeklis, kas man palīdz. Tas varbūt šobrīd nav tas līdzeklis, par ko es sapņoju, un ar kuru es izklaidējos, jo darba ir ļoti daudz šajā jomā. Man dzīvē tā darba ir bijis diezgan daudz un tas, kā jau teicu, ir mans līdzeklis un mans palīgs.

Jūs neesat savu mašīnu kaut kā īpaši izgreznojusi ar sievišķīgām lietiņām?
(smejas) Nē. Es savā dzīvē kaut kā cenšos no liekām lietām atbrīvoties. Vairāk laika es pavadu šeit ofisā un, tāpēc es vairāk domāju, kā papildināt ofisu nevis mašīnu. Jā, es zinu, ka ir sievietes, kurām mašīnā visa dzīve notiek, – ka viņām tur ir kosmētika, visas rotas, bet ja godīgi, man tā nav. Es vispār pati ar rotaslietām sevišķi neaizraujos. Tā kā man ir daudz darba, tad mašīnai pievēršu mazāku vērību.

Ko ģimene saka par jūsu biznesu?
Man ir divas meitas. Ar vīru mēs nedzīvojam kopā. Uzņēmuma īpašniece ir mana meita. Bet lielākoties darbojos es, jo meita mācās Ekonomikas augstskolā. Viņa mūsu uzņēmumā vairāk darbojas finanšu jomā, bet es atbildu par visu rīcību,  personālvadību, bet teorētiski viņa ir vadītāja. Kad tas viss sākās, es biju bezdarbniece, viņa to atvēra. Es nedomāju, ka bez viņas palīdzības šajos konkurences apstākļos, šeit būtu palikusi. Man liekas, ka bez viņas morālā atbalsta, nebūtu drosme to visu turpināt.

Cik ilgi jau pastāv šī autoskola?
Uzņēmums ir dibināts pagājušā gada martā. Tad sanāk, ka uzņēmums pastāv jau vairāk kā gadu.

Kāpēc izlēmāt autoskolai dot nosaukumu Glorija?
Nosaukumu ir ļoti grūti izvēlēties, jo daudzi jau ir pielietoti. Šeit strādājot mēs gribējām tādu nosaukumu, kas būtu tikpat labi skanīgs gan latviski, gan krieviski. Mēs esam ticīgi cilvēki, ejam baznīcā, un Glorija tulkojumā nozīmē slava. Ļoti interesanti, ko šo vārdu dzirdot, neviens nepalika vienaldzīgs – kādam tas patika, kādam tas nepatika. Ir cilvēki, kam tas šķita vecmodīgs. Bet vārds tapa ilgu pārdomu rezultātā. Mēs  vēl pastāvējām un padomājām – vajag vai nevajag. Bet tagad pie tā jau ir pierasts.

Kāda vecuma sievietes apmeklē šo autoskolu?
Ir dažāda vecuma sievietes. Bet ja salīdzina ar citām autoskolām, ir mazliet vecākas. Kad strādāju ‘’Mustangā’’, tad bija ļoti daudz jauniešu, kas nāca 18 gados iegūt tiesības. Šeit tādu ir mazāk.

Dalīties.

Atstāt Ziņu