Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

Vīram aiz muguras cita apskāvienos

Pinterest LinkedIn Tumblr +

“Sirds straujāk sitās, kad jutu viņu esot līdzās, domas vienkārši nebija iespējams savākt vienuviet un tad nāca apskaidrība – sasodīts, es tak viņā esmu iemīlējusies, bet cik nopietna ir šī mīlestība, vai vērts dēļ tās taisīt savā dzīvē apvērsumu, pamest vīru, vienoties par bērniem, kur kā un pie kā viņi dzīvos, kad brauks ciemos, kādi būs uzturlīdzekļi un kur vispār dzīvot tagad un galvenais kādā veidā un ar ko”, Inga (29) smagi nopūtās beidzot savu atzīšanos un šaubas. Viņa vēl aizvien ir kopā ar vīru, lai gan attiecības ir aukstas, viņa nolēma neizšķirties – bērnu dēļ, ziedojot, varbūt, vienīgo iespēju būt patiesi laimīgai, viņa nolēma saglabāt ģimeni, atstājot nesen piedzīvoto ārpuslaulības sakaru dziļi noslēptu savā sirdī kā visskaistāko noslēpumu.

Ir tik ierasts, ka tie krāpēji ir vīrieši, cik nav dzirdēts “es viņu pieķēru ar citu”, bet kā ir ar sievietēm, cik bieži viņām paslīd kāja un kā tas beidzas, kas tam ir par iemeslu, lai sieviete nolemtu padoties kaislei cita apskāvienos?
Savā prātā spriežu, ka mēs – sievietes krāpjam tik pat bieži kā vīrieši, tikai ir viena liela starpība – sieviete labāk prot noslēpt to, ka dodas kreisajos soļos, dabas dotā viltība ir neiztrūkstošs palīgs šādai rīcībai, toties ir kāda problēma, kas retāk pārņem vīriešus, proti, sirdsapziņas mokas un patiesa spēja iemīlēt to citu ar visām no tām izrietošajām sekām.

Jutos nemīlēta un …iemīlējos citā
“Viss bija zudis, romantika, kopīga laika pavadīšana, sarunas, pat seks bija nebaudāms – viss bija iegājis lielā rutīnā – darbs, mājas, bērni, darbs … . Centos, Dievs ir mans liecinieks, centos glābt kaut ko, sapucējos un gaidīju viņu mājās ar gardām vakariņām, sarīkoju romantisku atmosfēru, vienmēr centos būt smaidīga, radoša, lai arī pašu darbi gāza nost no pārguruma, runāju ar vīru, ka mums ir attiecībās problēma, viņš to nesaskatīja, darīju visu iespējamo, lai šīs attiecība reanimētu, nekas neizdevās, jutos nemīlēta un pat nedaudz nelaimīga dēļ tā. Tad, pat īsti neapjaušot kā, es iemīlējos citā, mēs pa retam tiekamies, es turu sevi pieklājības robežās, bet tas ir tik sasodīti grūti, arī viņš nav vienaldzīgs pret mani, bet nevēlas jaukt manu ģimeni, ak, kaut es spētu pateikt, ka nav jau vair ko jaukt, viss sen ir izjucis, nepietiek dūšas, vai varbūt vecāku ieaudzinātā lieta, ka ģimene jāsaglabā par katru cenu ir īstais iemesls kāpēc nespēju spert izšķirošo soli savas laimes virzienā”. Tā par savu saldo grēku runā Agita (32) un te skaidri redzams piemērs, ka attiecības ieiet rutīnā, nav vairs nekā kā vien pieradums un pelēka vienaldzība, kuru izmaina jauna iepazīšanās un tad sākas šaubas, šķirties – nešķirties, mīlēt – nemīlēt, jo pēkšņi piedzīvotā uzmanība uzjundī sen kārotās jūtas, kuras likās kaut kur dziļi apraktas un mūžam vairs neuzmodināmas, mīlestības skurbulī sieviete pat var pieļaut aplamas kļūdas, kuras pamana vīrs un tad ir 2 varianti – vai nu vīrs “atmodīsies” un pēkšņi sāks rūpēties par sievu, kas var izrādīties efektīvs attiecību glābšanas veids vai sacels pamatīgu greizsirdības traci, tas var beigties vai nu ar šķiršanos vai tieši pretēji sieviete saprot, ka viņu laulātais draugs tomēr mīl un saglabāt ģimeni.

Nācās klausīties, cik viegla būtu viņa dzīve bez manis
Cits stāsts: “Dators, darbs, ēdiens un nekas vairāk un tā pastāvīgi, ja spēlē neveicās krita depresijā, es tais brīžos biju vainīga pilnīga pie visa un nācās klausīties, cik viegla būtu viņa dzīve bez manis un bērniem. Pēc kārtējās tādas reizes man bija iespēja piedalīties interesantā pasākumā kur satiku vīrieti, kurš man zināms bija jau sen, pavadījām kopā visu to dienu, jo ar viņu bija interesanti sarunāties. Tikāmies arī vēlāk pēc šīs izklaides, viņa klātbūtnē sajutos kā sieviete, varēju runāt par visu, viņš ir gudrs, interesants, aktīva dzīves stila piekritējs, izrādījās mums daudz kopīgu interešu, pamazām attiecības kļuva ciešākas, līdz nolēmu ar bērniem iet prom no dzīvesbiedra. Neesmu pārliecināta, ka ar manu slepeno mīlestību izveidosies kopīga nākotne, bet šādi turpināt – dzīvot ar cilvēku, kuram mana dzīve interesē tik tad, kad sirdapziņa pēc kārtējās depresijas atmostas, nespēju, gribu just, ka mani mīl.”
Kārtējo reizi nākas atzīt, ka pārmērīga datorspēļu spēlēšana ir kaitīga ģimenes veselībai, līdzīgi kā alkohols tas iznīcina attiecības, padarot nelaimīgu sievieti, kura, lai nezaudētu savu dvēseli meklē citu iespēju būt mīlētai.
Nez kāpēc, man gribas attaisnot augstāk minētos sieviešu stāstus, vai tad mums nav tiesības būt laimīgām un ja esam kļūdījušās dzīvesbiedra izvēlē, tad ir visas iespējas to mainīt, lai reiz tomēr sajustu to, ko nozīmē būt lutinātai, mīlētai, aprupētai, cienītai, vienīgi, ja ir bērni, tas var visu sarežģīt, tāpēc svarīgi padomāt par atvasītēm, nedrīkst likt viņiem ciest, tapēc, ja šķiries, tad neceļot naidu un nevienu neapvainojot.

Man vajag viņus abus!

Kā sacīt jāsaka, tad, kas par daudz, tas par skādi, iedomājos, ja vīrietis, katru rītu pasniedz gultā kafiju, diena atsūta teju ik pa 10 minutēm sms ar mīlestības apliecinājumiem, vakarā sagaida ar vakariņām un ziediem, dzīve kā pasakā – skaisti, teiksiet, bet vai ko tādu sieviete novērtē ilgstoši vai tomēr pēc saldās dzīves sagribas kādu asumiņu ar? “Man ir vislabākais vīrs pasaulē, viņš mīl mani, es pat teiktu, dievina, man tiek viss ko vēlos, viņam intereses un hobiji ir tieši tie paši kas man, esmu nogurusi no viņa, gribu aizvien biežāk laiku pavadīt viena un arī šo vēlmi viņš pieņem. Reiz šādā pastaigā satiku puisi, kurš fotogrāfēja ziedus, bija jautrs noskaņojums un palūdzu, lai mani nofotografē, tā vārds pa vārdam un ar laiku kļuvām par mīļakajiem, viņš bija pretstats manam vīram – ātrs, nevaldāms, neparedzams, no dzīvesbiedra škirties netaisos un arī šo puisi pagaidām vaļā nelaidīšu, man vajag viņus abus” Tatjana(28) ar smaidu uz lūpām izstāstīja savu grēku. Maniem principiem tas ir par daudz, grūti aprast ar domu, ka kāds no rīta sekso ar vienu, vakara ar otru un tā turpināt mēnešiem ilgi, varbūt pat gadiem, bet ja neviens no tā necieš un visi ir laimīgi, tad kāpec gan ne.

Mīļākais vajadzīgs, lai pilnveidotos seksā
Inese (26) mani pārsteidza apgalvojot, ka ikvienai sievietei vajadzīgs mīļākais, jo tikai tā ir iespējams darīt pa īstam laimīgu savu vīru, savu apgalvojumu pamatojot ar to, ka tadā veidā tiek vairāk novērtētas vīra labās īpašības un tikai ārlaulības sakaros var apgūt lieliskas seksa iemaņas ar ko iepriecināt vīru. Nu, nu, man šķiet pārlieku novecojuši uzskati, ka rodas vēlme nosodoši pakratīt ar pirkstu, bet tieši šo pašu apgalvo arī Zane (23). “Saproti, attiecībās galvenais nav kā gudri cilvēki uzskata, iekšējā būtība, bet gan seks, tikai tas ir kas tās satur kopā, par dvēseli un filozofiskām lietām var parunāt ar draugiem, un lai gultā varētu būt laba un vīrietis negribētu doties no tevis prom ir pastāvīgi šai jomā jāizglītojas un vislabāk ko jaunu vari apgūt, ja atrodas labs skolotājs”. Kāda ir tā sajūta dzīvot dubultu dzīvi, gan Inese, gan Zane iesaka par to neraizēties un neļauties pašpārmetumos, jo viss kas tiek darīts ir tikai un savai laimei un priekam.

Tā ir kā narkotika!
Šo jautājumu uzdevu arī Natālijai (25): “Nezinu, jo man noteikti nav dubultās dzīves, jā, es mīlu citu, ne to ar kuru man kopējs bērns un dzīvojam vienā dzīvoklī, bet pavisam citu vīrieti, ar savu slepeno mīlu tiekos reti, bieži sarunājamies caur skype. Tu jautāji, kapēc neskaitās man dubultā dzīve, tāpēc, ka ar dzīvesbiedru visa mīlestība sen pazudusi, viņš ir labs cilvēks, tēvs, draugs, bet tas arī viss, mēs jau turpat pusgadu dzīvojam kā kaimiņi, izklaidējamies atsevišķi, reti kopā vispār tiekamies, kopā neguļam”. Arī Natālija nešķiras ar dzīvesbiedru, jo bērni dikti mīl tēti un viņa negrib mazos sāpināt, bet teica, ja slepenais mīļotais piedāvātu savu sirdi un roku, apsolītu kļūt bērniem par labu draugu, viņa šķirtos un atdotu savu sirdi viņam.
Renāte (37): “Tas ir neizturami smagi, pastāvīgas bailes, ka tik tevi kāds neierauga, ka tik vīrs neuzzin, bet savādāk dzīvot nespēju man ir vajadzīgs gan vīrs, gan mīļākais, tā ir tāda atkarība, kā narkotika”, toties Ina saka, ka tas “uzdzenot asini”, viņai patīk izjust risku un ja viņu pieķers, tad neko negrasas nožēlot vai attaisnoties, ar sekām rēķinoties.

Pavisam nesen dzirdēju joku, ka lai krāptu laulāto, sievietei vajag iemeslu, vīrietim iespēju. Apkopojot visu dzirdēto, secinu, ka kā jau visos jokos, arī šajā ir daļa patiesības, sieviete nekrāps vīrieti, ja jutīs mīlestību, netiks kontrolēta, būs ievērota un atzīta, par viņu uztrauksies, interesēsies, atbalstīs, ļaus izklaidēties vienai, tad sievietei pat prātā  neienāks raudzīties uz citiem. Vīrietim der atcerēties vienu svarīgu lietu, ka mīlestību veido divi cilvēki un ka par to  jārūpējas arī pēc kāzām vai kopdzīves uzsākšanas, to nez kāpēc daudzi aizmirst, bet ja netīšām par to atceras, bieži vien ir par vēlu. Zanes un Ineses gadījuma visticamāk, meitenes pāragri ir iebraukušas laulības ostā kārtīgi neizbaudījušas to ko  vēlētos, tādēļ sevi attaisno aiz labdares maskas.

Dalīties.

Atstāt Ziņu