Vārda dienu svin: Miķelis, Mikus, Miks, Mihails

Vieta, kur meklēt palīdzību- Iespēju karte

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Ne jau vienmēr vajadzīga nauda, lai palīdzētu kādam, kurš palicis bez pajumtes vai ēdiena. Bieži vien nepieciešama tikai informācija, kur trūkstošās lietas vai pakalpojumus atrast. Tieši tādēļ Eiropas gada cīņai pret nabadzību ietvaros Latvijā izveidoja Resursu karti, ar kuras palīdzību ikviens var atrast vajadzīgo. Tiesa gan, kartes informatīvās bāzes papildināšana nesokas tik raiti kā gribētos.

Resursu, jeb kā vēl to dēvē – Iespēju karti, kopīgiem spēkiem īsteno Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls un Labklājības ministrija, kā arī pašvaldības. Visi iesaistītie jau atzinuši, ka šī karte ir taustāmākais ieguvums no visā Eiropas Savienībā izsludinātā gada cīņai pret nabadzību. Iespēju kartē vienuviet apkopota informācija ne vien par Rīgā, bet visā Latvijā pieejamo sociālo aprūpi – pajumti, pārtiku, apģērbu, par pabalstiem un veselības aprūpi, par rehabilitāciju, emocionālo un krīžu atbalstu, par iekļaušanos sabiedrībā, kā arī izglītošanās un apmācības iespējām. Iespēju kartes izveidi finansē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, bet savā mājas lapā – www.lm.gov.lv, to izvietojusi Labklājības ministrija. Jāpiebilst gan, ka ministrijas mājas lapā ik pa brīdim tehnisku iemeslu dēļ īslaicīgi liegta pieeja šai lapai. Ja nevarat to atvērt, pieejama cita vietne – www.iespejukarte.lv.

Liekas, kas var būt vienkāršāk kā ievadīt apkopotu informāciju par iespējām, kā katrā pašvaldībā saņemt konkrētu palīdzību? Izrādās – pašas pašvaldības tomēr nav bijušas tik atsaucīgas kā varētu būt. Pat ne puse no 109 Latvijas novadiem vēl nav iekļāvusies Iespēju kartes datubāzē.

Dace Paegle, LBF brīvprātīgā koordinatore: “Manuprāt, pašvaldību atsaucība varēja būt lielāka, jo šobrīd datus ievadījušas vien 42 pašvaldības. Iespēju karti no jūnija sākuma līdz šim brīdim apmeklējuši 4400 cilvēku. Attiecībā uz pašvaldībām jāsaka – lai šis projekts strādātu ar atdevi, tām jāsaprot, ka viņu darbs ir domāts cilvēkiem un, ka pašvaldībām pie viņiem arī jānāk. Turklāt aktīvākiem vajadzētu būt arī pašiem iedzīvotājiem, kaut vai uzdodot jautājumu pašvaldības vadītājam – kāpēc kaimiņiem šāda Iespēju karte ir pieejama, bet mums nav?”

Dace Paegles arī uzsver – šis ir apjomīgs projekts un prasa nopietnu darbu ne vien ar pašvaldībām, bet arī datu ievadītājiem. Turklāt valsts līmenī jādomā, kā šo karti popularizēt. “Ar brīvprātīgo spēkiem te ir par maz, lai nodrošinātu kvalitatīvu darbu un projekta ilgtspēju,” uzsver D.Paegle.

Tikmēr pašvaldību sociālajos dienestos norāda – Iespēju karte sevi attaisnojusi par visiem 100%.
Žanna Kulakova, Daugavpils Sociālās pārvaldes direktore: “Ir jāizmanto jebkura iespēja, lai cilvēkam darītu zināmu to, kur un kādu palīdzību viņš var saņemt vajadzības gadījumā. Arī mēs esam apkopojuši iinformāciju par mūsu pašvaldības piedāvājumu un nosūtījuši Labklājības ministrijai, lai iekļauj šajā Iespēju kartē. Taču jau piecus gadus pirms šīs kartes izveides, Daugavpilī bijām aptaujājuši iedzīvotājus, lai izprastu, kas viņiem pietrūkst. Izrādījās – informācijas. Tad nu jau divus gadus mūsu sociālā dienesta speciālisti regulāri izbrauc uz ciemiem, kur tiekas ar cilvēkiem, sniedzot tiem konsultācijas dažādos jautājumos. Līdzi ņemam arī informatīvos stendus. Interese ir tiešām milzīga, jo cilvēkiem trūkst zināšanu teju par visu. Tad nu dodam padomus un palīdzam kā atkarības problēmu risināšanā, tā, piemēram, palīdzam vecvecākiem saprast, kā palīdzēt mazbērniem, kuru vecāki ir bez darba un iztikas līdzekļiem.”
Žanna Kulakova arī uzsver – trūcīgākā sabiedrības daļa nelasa laikrakstus, kuros galvenokārt publicē informāciju par iespējām saņemt palīdzību. Tādēļ tieša tikšanās ar šiem ļaudīm, kā arī vienuviet apkopota informācija par visu nepieciešamo, ļauj daudz veiksmīgāk risināt sasāpējušas problēmas.

Tam piekrīt arī Liepājas sociālajā dienestā, kura vadītāja Iveta Pūķe uzskata – Iespēju karte noder ne tikai tiem, kuriem nepieciešama reāla palīdzība. “Šajā kartē apkopoto informāciju var izmantot jebkurš sabiedrības loceklis. Skolotājs var palūkoties, kur pieejamas kādas jaunas apmācību iespējas, izpētot piedāvājumu, viņš var palīdzēt arī kāda bērna vecākiem atrast tiem nepieciešmao informāciju par pabalstiem, apģērbu vai ko citu,” uzsver Iveta Pūķe.

Lai gan Liepāja jaunizveidotajai Iespēju kartei tā īsti vēl nav pievienojusies, pilsētā jau vairākus gadus darbojas pašu izveidota Sociālā karte. “Sadarbībā ar Diakonijas centru, Sarkanā krusta pārstāvniecību un citām nevalstiskajām organizācijām, Sociālo karti izveidoja Novadu fonds. Interneta vidē tajā apkopota vissvarīgākā informācija – par bezmaksas ēdināšanu, iespējām nomazgāties, naktsmītnēm, veselības aprūpi un daudz ko citu. Cilvēki to jau iepazinuši un aktīvi izmanto. Lai gan internets sniedz ļoti plašas iespējas jāsaprot, ka visi to tomēr nelieto. Tādēļ informāciju cenšamies izvietot visur, kur to varētu pamanīt cilvēks, kurš ikdienā datoru nelieto un avīzes nelasa,” atzīst I.Pūķe.

Iespēju kartes veidotāji cer, ka līdz gada beigām datubāzē pieejamā informācija tomēr aptvers visu Latvijas pašvaldību piedāvājumu un katrs iedzīvotājs spēs atrast tam nepieciešamo informāciju.

Uzziņa:
Kur atrast Iespēju kartes piedāvājumu:
• Ja dzīvo Rīgā un Tev nav datora ar interneta pieslēgumu, ieej Eiropas Savienības mājā Rīgā, Aspazijas bulvārī 28, tur ir bezmaksas internets;
• Ja dzīvo ārpus Rīgas un Tev nav datora ar interneta pieslēgumu, ieej savā bibliotēkā – tur arī ir bezmaksas internets – un sameklē sev nepieciešamo informāciju.

  • www.lm.gov.lv
  • www.iespejukarte.lv

 

Raksts publicēts sadarbībā ar ES Māja portālu www.esmaja.lv

 

Dalīties.

Atstāt Ziņu