Vardarbībā cietušām sievietēm galā jātiek pašām

30 līdz 60 procenti pasaules sieviešu joprojām cieš no vardarbības ģimenē. 70% no nogalinātajām sievietēm noslepkavojuši viņu vīri vai partneri. Šādus datus sniedz Pasaules Veselības organizācija. Diemžēl izprast, kāda ir situācija mūsu valstī nav iespējams, jo Latvijā nav vienotas valsts statistikas par vardarbību ģimenē. Vienīgais, kas ir skaidrs – vardarbībā cietušām sievietēm valsts liek pašām risināt savas problēmas.

Aiz skaitļiem ir cilvēki
2008.gadā noslepkavots teju pustūkstotis sieviešu un bērnu. Aizvadītā gada pirmajā pusē – 242. Šie ir Iekšlietu ministrijas apkopotie skaitļi, kuri atspoguļo tikai traģiskāko vardarbības gala iznākumu – nāvi. Tikmēr neoficiāla statistika liecina, ka gada laikā smagi piekautas savās ģimenēs tiek arī vismaz 120 sievietes, bet vēl daudz lielāks un nekur nefiksēts ir skaitlis par vieglu miesas bojājumu nodarīšanu vai emocionālo vardarbību.

Viss iepriekšminētais ik dienu notiek mums līdzās – kaimiņu mājā vai dzīvoklī. Pat zinādami šādus stāstus, mēs reti kad izvēlamies palīdzēt upurim. No iesaistīšanās mūs attur kā bailes pašiem tikt pakļautiem varmākas uzbrukumam, tā vēlme izvairīties no nepatikšanām un – vienaldzība. Šķiet, tik ilgi, kamēr līdzcilvēki daudz aktīvāk neiesaistīsies vardarbībā cietušu upuru aizstāvēšanā, arī valsts varēs izlikties, ka šī nav tik nozīmīga problēma, lai tai meklētu ātru un efektīvu risinājumu.

Tomēr valsts gadījumā viss ir nedaudz savādāk. Tās darbību reglamentē valsts pamatlikums, jeb – Satversme, kuras 95.pantā teikts: “Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam.”

Taču, pat neraugoties uz šo pantu, Latvijā joprojām likumdošanā nav definēts, kas tad īsti ir vardarbība ģimenē. “Mēģinājām panākt šāda formulējuma ieviešanu Krimināllikumā. Neizdevās,” skumji atzīst biedrības “resursu centrs sievietēm “Marta” vadītāja Iluta Lāce. “Kad priekšlikumu skatīja Saeimā, deputāti nevarēja vienoties, kas tad īsti ir ģimene. Pēc viņu domām, tā ir tikai bioloģiskā ģimene – māte un tēvs.

Taču Latvijā tādu ir ļoti maz. Lielākoties ir vientuļās mātes, bērnus audzina vecvecāki vai aizbildņi. Šīs visas kategorijas būtu iekļaujamas jēdzienā “ģimene”. Taču deputāti tam nepiekrita,” norāda I.Lāce. Tomēr viņa cer, ka situāciju varētu mainīt jaunievēlētais parlaments, papildinot Krimināllikumu ar pantu, kurā noteikts, kas tad ir vardarbība ģimenē.

Ja tevi sit – glābies pati
Taču, kamēr likumdošana un palīdzības sistēma vardarbības upuriem nav sakārtota, sievietes joprojām tiek sistas un pazemotas. Kas viņām palīdz? Pārsvarā cenšas tikt galā pašus spēkiem. Tomēr, kad vadzis lūzis – rodas bailes, ka vīrs vai draugs sitot var arī nogalināt, apdraudēta bērnu dzīvība, sievietes sāk meklēt speciālistu palīdzību. Diemžēl atbalstu no valsts viņām nav cerību saņemt. Lai gan pērn Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā veikti grozījumi, kas no nākamā gada paredz valsts finansētu sociālās rehabilitācijas sniegšanu pilngadīgām, no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām personām, realitātē tā atkal paliks vien uz papīra uzlikta laba ideja.

Ineta Pikše, LM Sociālo pakalpojumu organizēšanas nodaļas vecākā referente: “Diemžēl jāatzīst, ka mūs vēlmes nesaskan ar iespējām. Kā labajos gados, tā tagad, pretstatā, piemēram, Lietuvai un Igaunijai, mums nav nekādu sociālo pakalpojumu vardarbības upuriem, kurus finansētu valsts. Minētie grozījumi paredzēja visai plašu šādu pakalpojumu klāstu, diemžēl krīze ieviesa savas korekcijas. Līdz brīdim, kad būs skaidrs nākamā gada budžets mēs vispār nevaram runāt ne par ko konkrētu šajā jautājumā. Mēs nezinām, ko izdosies īstenot, ja vispār izdosies.”

Šādā valsts bezspēcības vai vienaldzīgas attieksmes gaisotnē, vienīgie, kas tiešām piedāvā praktisku palīdzību sievietēm ir nevalstiskās organizācijas un pašvaldību sociālie dienesti. Viens no zināmākajiem – centrs “Marta”, kas darbojas jau kopš 2000.gada. Tā vadītāja uzsver – pašlaik pieejama jurista, psihologa, sociālā darbinieka konsultācija. “No 2005. līdz 2008.gadam bija arī patvērums, kurā sievietes varēja pārnakšņot situācijā, kad izdevies aizmukt no pāridarītāja. Diemžēl valsts finansiālu atbalstu tā uzturēšanai neatvēlēja un arī paši vairs nespējām to uzturēt. Tad nu palikām pie konsultācijām un vardarbībā cietušo sieviešu pārstāvēšanas tiesā, ” stāsta I.Lāce.

Centra klientu konsultante Sarmīte Zāte-Jurēvica piebilst – uz kaimiņu un visas Eiropas Savienības valstu fona, Latvija izskatās nožēlojami, jo nespēj pienācīgi atbalstīt vardarbības upurus. “Igaunijā pirms trim gadiem arī nebija nekā. Tagad tur ir valsts finansēts patversmju tīkls, kurā sieviete var pārnakšņot, saņemt visu nepieciešamo palīdzību. Lietuvā valsts finansē atsevišķu funkciju veikšanu šajā jomā. Pat Bulgārijā jau no 2005.gada likumā noteikts, kas ir vardarbība ģimenē. Pie mums? Ja sieviete ir piekauta, viņai nav, kur palikt, jo citu organizāciju patversmes ir pilnas. Vietu ātrāk izdodas atrast, ja sievietei līdzi ir arī bērni,” stāsta S.Zāte-Jurēvica.

UZZIŅAI: Patversmes, krīzes un atbalsta centri

RĪGA

Resursu centrs sievietēm “Marta”
Sociālā, psiholoģiskā palīdzība. Bezmaksas juridiskā palīdzība sievietēm,
kuras cieš no vardarbības ģimenē.
Brīvības 183/2 – 30, Rīga,
Tālrunis: +371 67378539, Fakss: +371 67378538
www.marta.lv, centrs@marta.lv
bezmaksas juridiskā palīdzība:
+ 371 67388184, + 371 28300115

Krīzes centrs “Skalbes”
Psiholoģiskā un juridiskā palīdzība vardarbības upuriem un vardarbības veicējiem,
izglītojoši apmācības kursi sievietēm.
krīzes uzticības telefons: +371 67222922 (00-24),
Kungu 34, Rīga, LV-1050, + 371 67222922,
www.skalbes.lv, skalbes@skalbes.lv

Centrs pret vardarbību “Dardedze”
Cieceres 3a, Rīga,
+ 371 67600685 g, +371 29556680
Psiholoģiskā un sociālā palīdzība (ambulatori un stacionāri) bērniem, kas cietuši no vardarbības
www.centrsdardedze.lv, dardedze@gmail.com

Ģimenes krīzes centrs „Mīlgrāvis”
Ezera iela 21, Rīga,
+ 371 26434764
+ 371 67012515

“Māras Centrs”
sociālās aprūpes un krīzes centrs mātēm un bērniem,
Cieceres 1, Rīga, LV-1002
+371 67609260

Sociālo pakalpojumu aģentūra “Ģimenes krīzes centrs”,
Elizabetes 75, 5. stāvs, Rīga,
+ 371 29244182, +371 67012352
www.krize.lv , gimenes@krize.lv

REĢIONI

Krīzes Grūtniecības Centrs
Baznīcas 2/2, Dubulti, Jūrmala, LV-2015
+371 67227033
palidziba@krizescentrs.lv, www.krizescentrs.lv

Allažu pagasta Bērnu un ģimenes atbalsta centrs
„Austrumi”, Allažu pagasts, Rīgas rajons,
+371 67148606 , + 371 26818926

Ogres novada sociālais dienests, Krīzes centrs „Laipas”
Suntažu 2, Ogre,
+371 65022924

Ģimenes atbalsta centrs „Lejasstrazdi”
„Namiņš”, Lejasstrazdi, Dobeles rajons,
+ 371 63781355

Īslīces pagasta padomes pašvaldības aģentūra „Īslīces sociālais dienests”
Īslīces pagasts, Bauskas rajons,
+371 63925017

Jelgavas sociālo lietu pārvalde
Pulkveža O. Kalpaka iela 9, Jelgava,
+371 63007525

Jaunsvirlaukas pagasta padomes sociālo pakalpojumu centrs
Kraujās, Jaunsvirlaukas pagasts, Jelgavas rajons
+371 63085782

Biedrība Lauku sievietes pret vardarbību
Ozolnieki, Jelgavas rajons,
+371 29211093

Vidzemes reģionālais atbalsta centrs „Dardedze”
Raiņa iela 9f, Valmiera, LV-4201,
+371 64220686 begin_of_the_skype_highlighting              +371 64220686      end_of_the_skype_highlighting

Daugavpils pilsētas domes ģimenes atbalsta centrs – patversme
Šaurā iela 26, Daugavpils,
+371 65442502

Daugavpils pilsētas izglītības pārvalde, psiholoģiskās palīdzības centrs
18.novembra iela 19, Daugavpils, LV-5401
+ 371 65421309

Talsu sieviešu un bērnu krīžu centrs
Saules iela 7, Talsi,
+ 371 63291147 , + 371 63291146 +371 26184232
www.krizucentrs.lv, info@krizucentrs.lv
Vaiņodes internātpamatskolas ģimenes atbalsta centrs „Dialogs”
Raiņa iela 60, Vaiņode, Liepājas rajons
371 63464460

Krīzes centrs ģimenēm ar bērniem „Paspārne”
Talsu ielā 39, Ventspils,
+ 371 63661515

Ventspils pilsētas sociālās aprūpes pārvalde
Raiņa ielā 10, Ventspils,
+371 63601253

Raksts publicēts sadarbībā ar Eiropas Savienības Māja portālu esmaja.lv