Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

Uzbāzīgās urīnceļu infekcijas

Pinterest LinkedIn Tumblr +

ieža nepieciešamība doties uz labierīcībām un dedzināšana vai citas nepatīkamas sajūtas nokārtojoties ir izplatītākie simptomi, kas raksturo urīnceļu infekcijas. Ja var ticēt dažādu pētījumu rezultātiem un speciālistu aplēsēm, ikviena sieviete vismaz reizi dzīvē izslimo kādu no urīnceļu infekcijām. Bieži pie to rašanās vainoti tiek „viltīgie” laikapstākļi, kas raksturīgi pavasarim vai rudenim, tomēr, kā norāda urologs Armands Bāliņš, urīnceļu infekcijām ar aukstumu un apsaldēšanos tieša sakara nav.

Jābūt sardzē visu gadu, katru dienu, 24/7
Vispirms jāsāk ar to, ka urīnceļu infekcijas ir izteikta sieviešu saslimšana. „Tas izskaidrojms ar sievietes anatomisko uzbūvi. Proti, sievietēm urīnizvadkanāls ir īsāks nekā vīriešiem, kas nozīmē, ka starp urīnpūsli un ārpasauli ir ļoti īss ceļš, un nesterilā pasaule un sterilais urīnpūslis, ir ļoti tuvu. Tādējādi infekcijai ir vieglāk iekļūt organismā,” skaidro A.Bāliņš. Vīriešiem savukārt ir cita anatomiskā uzbūve un tur nekas tik viegli iekšā netiek. Viņiem biežāk sastopamas ir urīnceļu seksuāli transmisīvās infekcijas vai arī šīs, ja tā var teikt, tradicionālās urīnceļu infekcijas norit kā komplikācija citām, nopietnākām, uroloģiskām saslimšanām, piemēram, nierakmeņu slimībām vai labdabīgai prostatas hiperplāzijai.

Otra būtiska lieta, kas jāsaprot – urīnceļu infekcija, kā vēstī nosaukums, ir infekcija un to izraisa baktērijas. „Tās visu laiku ir tuvumā un cenšas iekļūt sievietes urīnizvadkanālā, un, ja vien mēs pūsli kaut kā traumējam vai radām nelabvēlīgu vidi, infekcijai ir vieglāk attīstīties,” skaidro A.Bāliņš. Viņš to salīdzina ar roku ādu: ja roku āda ir tīra, smuka, veselīgi iedegusi, nekas tur neveidojas virsū, bet, ja mēs to nemazgāsim, traumēsim, būs rētas, tad arī veidosies iekaisumi.

Aukstums palīdz infekcijai, bet to neizraisa
Iepriekš pieminēto nelabvēlīgo vidi urīnizvadkanālā pamatā var radīt divi apstākļi:

1. Nepietiekoša un nepareiza higiēna, kā arī nepietiekoši higiēnisks sekss.

2. Uzturā tiek lietots pārāk mazs šķidruma daudzums.
Proti, ja šķidrums netiek uzņemts, urīnpūslī neveidojas pietiekami daudz urīna un retāk ir jāiet uz tualeti. Tas savukārt nozīmē, ka baktērijām, kas visu laiku cenšas iekļūt urīnizvadkanālā, tiek dots laiks nonākt šajā kanālā un tur pat nostiprināties uz palikšanu. Kad tas jau noticis, baktērijas sāk vairoties un tikai tad sieviete sāk izjust šo mikroorganismu radītās problēmas.
Tādējādi, ja ikdienā daudz tiek dzerts, ir salīdzinoši bieži jāiet uz tualeti, risks, ka baktērijs iekļūs urīnizvadkanālā, ir mazāks.

Jautāsiet – bet kā tad ar aukstumu un apsaldēšanos!? Patiesi, bieži sarunvalodā dzirdam sakām, ka „apsaldēju urīnpūsli”, tomēr aukstums tiešā veidā nav urīnceļu infekciju izraisītājs. Tas drīzāk strādā kā to veidošanos pastiprinošs faktors. „Aukstums pasliktina asinsriti. Piemēram, ja sēžam ārā uz auksta akmens, urīnpūšļa asinsrite paliek sliktāka. Tas savukārt nozīmē, ka infekcijai ir vieglāk iekļūt urīnizvadsistēmā un savairoties, jo urīnpūslis tajā laikā nav pietiekami labi apasiņots un ir samazinātas tā aizsargreakcijas,” stāsta A.Bāliņš.

Mīlēties par daudz arī nav labi
Uroloģe Inese Celmiņa norāda, ka, runājot par urīnceļu infekcijām, jārunā arī par, tā saucamo, medusmēneša sindromu. Principā tas ir īpaši akūts cistīts, kura veidošanās bieži tiek saistīta ne tik daudz ar antihigiēnisku mīlēšanos, cik ar vienkārši ļoti aktīvu seksuālo dzīvi, jo viens no urīnceļu infekcijas veicinošiem apstākļiem var būt dzimumakts.

„Vienalga vai tās ir jaunas attiecības vai kāzas, kāzu ceļojums, dzimumdzīve šajā posmā ir ļoti intensīva un bieža. Un tad arī biežāk veidojas šie cistīti. Tāpat, sākoties jaunām attiecībām, var izveidoties tā saucamā disbakterioze, jo principā satiekas divas svešas mikrofloras, kurām ir jāsadzīvo,” paskaidro I.Celmiņa.

Neuzķeries uz āķa, ka otrajā dienā paliek labāk!
To, ka sākusies kāda no urīnceļu infekcijām, nepamanīt nav iespējams. Salīdzinoši biežāk var būt nepieciešams doties uz labierīcībām, tomēr izvadītā urīna daudzums katrā reizē var būt ļoti neliels. Tāpat tualetes apmeklējuma reizēs un arī starplaikos sievieti var pavadīt smeldzoša, niezoša, dažkārt arī dedzinoša sajūta. Nopietnākos gadījumos var parādīties arī paaugstināta temperatūra un izmainīties arī urīns. Tas var kļūt duļķains vai tajā var būt novērojama pat asiņu klātbūtne.

Katrā ziņā, ja novērota kāda no šīm pazīmēm, vajdzētu doties pie ārsta, kas vispirms nozīmēs uz analīzēm, lai noskaidrotu, vai aizdomas par urīnceļu infekciju apstiprināsies un lai noskaidrotu, kas ir tās izraisītājs, un atrastu piemērotāko ārstēšanas metodi.

„Bet, ko visbiežāk dara sievietes, viņas sāk pašārstēšanos ar kādām sev zināmām zālēm vai dabas preparātiem, guļ mājās un dzer tējas. Jā, tas var nomierināt infekciju un tā pat var šķist, ka pāriet, tomēr tas nenozīmē, ka infekcija nav saglabājusies un nesnauž,” saka A.Bāliņš. Tāpēc viņš tomēr ieteiktu doties pie ārsta, veikt analīzes un, ja nepieciešams, uzsākt antibakteriālu terapiju. „Katrā ziņā, ja tiek izrakstītas zāles, svarīgi tās dzert tik dienas, cik noteikts, nevis „uzķerties” uz tā, ka otrajā dienā paliek labāk un domāt, ka viss ir kārtībā. Tad ieturēt pauzi un obligāti veikt atkārtotas urīna analīzes,” iesaka ārsts.

Tas viss tikai tāpēc, ka, pilnībā neizārstētai, infekcijai ir tendence atkārtoties, ja tiks pieļautas tās pašas kļūdas, kas iepriekš.

Dalīties.

2 komentāru

  1. Būs ko mammai atbildēt, kad atkal pārmetīs, ka nēsāju par īsu svārkus, mugura plika, kurtka par īsu. Vinmēr skaita, ka pūsli apsaldēšu!

Atstāt Ziņu