“Septiņas dienas bez” galvenās varones, piecas draudzenes – Eva, Kiki, Karolīna, Judīte un Estella nolēmušas veikt organisma attīrīšanas kūri septiņu dienu garumā un veselu nedēļu iztikt bez ēdiena.
Vai jūs zināt, cik brīnumains var būt sievietes smaids? Kāds maģisks spēks tam piemīt? Kā tas iedvesmo, aizrauj un liek darīt neierastas lietas?
Ļenas Eltangas romāna „Akmens kļavas” reklāma apgalvo, ka darba „sižets ir virtuoza detektīvmīkla” un „tā ir grāmata prāta mežģis, kuras varoņi maina maskas”. Vai tā ir?
Tovakar, kad beidzu lasīt “Tarakānus” aiz loga zibeņoja. Piegāju pie loga un man šķita, ka redzu pa ielu aizsoļojam Hariju Holu – skarbu, brutālu, arogantu, bet tajā pašā laikā tik sasodīti ievainojamu, vientuļu un iekšējo velnu mocītu.
Grāmatu blogs sienakaudze.lv iesaka divus romantiskus dāmu romānus, kuri varētu būt piemēroti šai vasarai un atvaļinājuma baudīšanai.
Pagājušā gada rudenī pie latviešu lieteratūras debesīm atkal spoži uzspīdēja Noras Ikstenas vārds, kad tika izdots viņas jaunākais romāns“Mātes piens”.
Šī vēstule ir rakstīta pirms vairākiem gadu desmitiem – laikā, kad krietni vīri pelnīja naudu, sievas rīkoja smalkas viesības un laulības šķiršana bija tabu.
Grāmatu klubiņa lasāmgabalu sarakstā nonāca aizraujošais Paskāla Mersjē romāns “Nakts vilciens uz Lisabonu”.
Grāmatā ar cinisku humoru pasniegtas tēmas, kuras aktuālas arī mūsdienās – patriotisms, medicīna, cilvēka daba, institūcijas, sabiedrība un dzīve kopumā.
Noras Ikstenas grāmata “Mātes piens” ir no tām, pēc kuras izlasīšanas tūlīt nav iespējams pateikt, ko tieši par to domā. Grāmata ir skaudra savā būtībā un…