‘Mēs ar vīru it kā esam divi, bet tajā pašā laikā, mēs esam divu bērnu vecāki, tikai mūsu bērni ir debesīs, viņi nav ar mums’, saka Annija.
Dieva ceļi ir neizdibināmi…un tomēr – kāpēc tā bija jānotiek? Vēl pirms mirkļa viņa bija šeit. Maza, trausla dvēselīte… Ar mums savās sāpēs dalās māmiņa, kas zaudējusi bērniņu. Viņa uzrakstījusi veltījumu savas meitiņas piemiņai
Diāna atzīst pati sev, ka Aleksandrs iekritis viņas sirdī, taču uzzina, ka viņš nav brīvs. „Man viņš jāizmet no prāta, tikai kādēļ tas ir tik grūti – nedomāt par viņu? Kaut varētu tā vienkārši…
Pārgājiena laikā gan Diāna, gan Aleksandrs sāk apzināties savas simpātijas viens pret otru, parādās pat greizsirdības dzirkstis. Vai viņi spēs viens otram atzīt savas jūtas?
“Aiz muguras man skanēja cikādes, saule sildīja manu muguru un Roberta lūpas kausēja manu ādu. Kaut spētu šo sajūtu iemūžināt!” Atvaļinājums Korfu atraisīja emocijas visiem, pat priekšniekam Ivo.