Vārda dienu svin: Jēkabs, Žaklīna

STS – slimības, par kurām skaļi nerunā

Pinterest LinkedIn Tumblr +

eksuāli transmisīvās slimības (STS) ir infekcijas slimības, ko iegūst galvenokārt dzimumkontakta laikā ar inficētu partneri. Ar STS var inficēties vaginālā, orālā vai anālā seksa laikā, vai tikai saskaroties ar ķermeņa virsmām. Vairāk par šīm slimībām mums pastāstīja ārsts Artūrs Vāvere.

Kas ir STS slimību iemesli?
Kā jau nosaukumā minēts, STS jeb seksuāli transmisīvās slimības ir tās, ar kurām inficējas galvenokārt seksuālo kontaktu laikā. Šīs slimības var izraisīt mikrobi, vīrusi vai sēnītes. Atkarībā no ierosinātāja, infekcijas izraisītāja, slimībām ir piešķirti nosaukumi. Visbiežāk sastopāmās STS vīriešiem ir:
Sifiliss
Gonoreja
Hlamidioze
Trihomonoze
Mikoplazmoze

Ja vienam no partneriem ir kāda STS un ja seksa laikā partneri neizsargājas (nelieto prezervatīvus), pastāv liels risks inficēt otru partneri. Šīs slimības var pārmantot arī pāra bērni. Te daži piemēri: 

– Ja māte, piemēram, ir  slima ar sifilisu – bērniņš var piedzimt ar iedzimtu sifilisu.

– Ja mātei ir gonoreja vai hlamīdijas, dzemdību laikā var inficēt mazuli, kā rezultātā var rasties dažādas problēmas ar acīm, bet šajā gadījumā visiem jaundzimušajiem pilina acī speciālas zāles gonorejas profilaksei, jo gonoreja var izraisīt jaundzimušo aklumu.

– Ja pārī viens vai abi slimo ar kādu no STS, pastāv risks, ka bērns var inficēties arī pēc dzimšanas, piemēram, ja mazgā bērnu ar to pašu švammi, ar kuru pirms īsa brīža bija mazgājies inficētais, vai ja slauka bērnu ar dvieli, kurā slimais pirms brīža slaucījis savus dzimumorgānus.

Kā no tā pasargāties?
Lai izsargātos vai mazinātu risku inficēties ar STS, pamatu pamatā ir jāierobežo gadījuma seksuālo kontaktu skaits, seksuālo kontaktu laikā jācenšas izvēlēties tādus tuvības veidus, kas mazina risku inficēties, piemēram, dziļo petingu (abpusējā masturbācija). Un pats galvenais – dzimumakta laikā izmantot prezervatīvu!

Veidojoties jaunām, pastāvīgām attiecībām, pirms dzimumdzīves uzsākšanas, būtu ieteicams abiem profilakses nolūkos veikt pārbaudes uz STS un, ja abi ir veseli, tad varētu sākt seksuālās attiecības īpaši nesatraucoties un neizsargājoties no STS.

Ko darīt, ja nav izdevies izvairīties?
Ja bijis nedrošs dzimumkontakts – bez prezervatīva, ar nepazīstamu vai maz pazīstamu personu, ieteicams būtu pirmajās divās stundās veikt profilaktiskos pasākumus un vērsties pie ārsta. Ir speciāli šķidrumi, ar ko iespējams apstrādāt dzimumorgānus. Ņemot vērā, ka mikrobi uzreiz neiekļūst organismā, ja uzreiz – pirmajās 2 stundās, pēc kontakta ar inficēto personu, apstrādā dzimumorgānus, izskalo maksti, urīnkanālu, daļa mikrobu tiek iznīcināta. Tai pat laikā ārsts var iedot arī vienreizēju devu zāļu pret STS.

Noteikti būtu jāseko līdzi savai veselībai un, parādoties kādām līdz tam nebijušām sūdzībām (nieze dzimumorgānu rajonā, izdalījumi, čūlas u.c.), nekavējoties jāvēršas pie ārsta.
Sūdzības pie STS var parādīties pirmā mēneša laikā pēc inficēšanās. Ja mēnesi pēc kontakta nav radušās nekādas sūdzības, profilaktiski būtu ieteicams uztaisīt analīzes uz STS. Katrai slimībai ir inkubācijas periods. Visīsākais šis periods ir ganorejai, kur sūdzības var parādīties jau 3-5 dienas pēc dzimumakta. Garāks periods ir HIV infekcijai, vidēji 1-2 mēneši. Tāpēc nav nozīme veikt pārbaudi uzreiz nākošajā dienā pēc dzimumakta, jo tā uzrādīs, vai pirms šī dzimumkontakta esi bijis vesels, bet ne to, vai konkrētā dzimumakta laikā esi inficējies.

Situācijā, ja konkrēti zini, ka partnerim ir bijusi kāda STS, būtu uzreiz par to jāinformē ārsts, lai viņš var nozīmēt profilaktisko ārstēšanu, kamēr infekcija vēl atrodas inkubācijas periodā un nav vēl izpaudusies. Katrā ziņā, gudrāk un lētāk ir lieku reizi veikt pārbaudi uz STS nekā vēlāk ārstēt ielaistu dzimumceļu iekaisumu! Sievietēm tas var radīt problēmas, sākot ar menstruālā cikla izmaiņām, dzemdes kaklā var veidoties erozija, kas var veicināt arī vēža attīstību. Hroniska iekaisuma rezultātā var aizaugt arī olvadi.

Kādas sekas tas atstāj vīrieša veselībai?
Jebkurš iekaisums, ne tikai STS, lai arī sākotnēji var noritēt bez sūdzībām, laika gaitā radīs problēmas arī vīrietim. Pie hroniska, ilgstoša iekaisuma, pirmkārt, veidojas priekšdziedzera iekaisums – prostatīts. Biežākās sūdzības vai simptomi šādā gadījumā ir dzimumakta laikā paātrināta sēklas noplūde, priekšlaicīga ejakulācija. Erekcija kļūst nenoturīga un vājāka. Hroniski prostatas iekaisumi veicina prostatas adenomas veidošanos (palūdz savam vīrietim atbildēt uz ŠIEM >> pāris IPSS skalas jautājumiem, lai noskaidrotu, vai viņa prostata ir vesela). Hroniski iekaisumi var veicināt sēklas vadu aizaugšanu, kas var novest pie neauglības. Hroniski iekaisumi pasliktina arī spermas kvalitāti. Bez seksuāla rakstura problēmām, var rasties arī sūdzības, kas saistītas ar urināciju – strūklas pavājināšanās, bieža vēlme urinēt, nepieciešamība urinēt naktī, diskomforta sajūtas urinācijas laikā, vai pēc tās. Diskomforta sajūta var rasties arī sēklas noplūdes laikā, vai pēc tās.

Lielākajai daļai vīriešu, hroniski iekaisumi jau sāk veidoties 20-25 gadu vecumā un to izpausmes sāk parādīties tikai ap 30 gadiem. Tāpēc būtu nepieciešams pievērst lielāku uzmanību savai seksuālajai veselībai jau jaunībā! Tipiskākais variants, ko ārstiem nākas novērot praksē ir, kad vīrietim ap 30 gadiem sāk izpausties jaunībā iegūtās infekcijas un tas rada izbrīnu: „Jaunībā dzīvojos uz nebēdu un tad nebija nekādas sūdzības, bet tagad godīgi dzīvoju ar vienu partneri un iznirst visādas seksuāla rakstura problēmas!” 

Jebkurš iekaisums, īpaši hronisks, dzimumceļos arī sievietei radīs problēmas, sākot jau ar menstruālā cikla izmaiņām, dzemdes kaklā var veidoties erozija, kas var veicināt vēžā attīstību, un hroniska iekaisuma rezultātā var aizaugt arī olvadi utt.

Lai tā nebūtu – esiet uzmanīgi gan vīrieši, gan sievietes un atcerieties par regulārām pārbaudēm, tai skaitā, uz STS un citām agrīni diagnosticējamām saslimšanām!

Dalīties.

Atstāt Ziņu