Mēs katrs esam kā stāsts. Kad es biju pavisam mazs bērns,ļaudis mēdza sasēsties ap virtuves galdu un stāstīt savu stāstu viens otram. Mēs to vairs tik bieži nedarām.Sēdēšana ap galdu un stāstu stāstīšana nenozīmē tikai laika kavēkli. Šādā veidā tiek nodota tālāk dzīves gudrība.Tā ir manta,kas palīdz mums dzīvot tādu dzīvi,ko ir vērts atcerēties.Par spīti bijību iedvesošajai tehnoloģiju attīstībai,daudzi no mums tomēr nemaz tik labi nedzīo.Mums atkal ir jāmācās klausīties stāstus.
Stāsti.
Dalīties.
