Šķidruma uzņemšana rudenī

Vasarā mēs nu nekādi nevaram iztikt bez ūdens. Tas sniedz veldzējumu un lieliski remdē slāpes. Karstā laikā cilvēks pats par sevi uzņem vairāk šķidruma, lai nodrošinātu organisma darbspējas. Bet vai domājat, ka rudenī šķidrums mums nav tik pat svarīgs?

Dr.Andis Brēmanis par šķidruma uzņemšanu rudenī

Aptuveni 2-2,5l šķidruma dienā
Karstās vasaras dienas aizgājušas. Tas bija pats par sevi saprotams, ka tveicīgā laikā šķidruma uzņemšana ir ļoti svarīga, lai izvairītos no „karstuma dūriena” un nodrošinātu optimālas organisma darbaspējas. Iestājoties rudenim, tādi ekstremāli apstākļi karstuma ziņā vairs nav aktuāli, tai pat laikā ikdienišķā vielmaiņa un šķidruma aprite organismā norisinās neatkarīgi no gadalaika. Protams, apjomi ir salīdzinoši mazāki. Ja karstā laikā diennakts šķidruma nepieciešamība var sasniegt trīs ar pusi litrus un pat vairāk, tad mērenākos laika apstākļos minimāli nepieciešamais ir 2.0–2.5 litri šķidruma dienā. Cik liela daļa no pieminētā apjoma ir jāizdzer tieši kā šķidrums, lielā mērā atkarīgs no ēdienkartes sastāva.

Vajadzīgā šķidruma daudzums atkarīgs no tā ko ēdam
Ja dienas laikā tiek notiesāts trīskilogramīgs arbūzs, tad iespējams, ka glāze tējas vai krūze kafijas būs pietiekoši. Tomēr visbiežāk tiek pieņemts, ka ar pārtikas produktiem mēs uzņemam apmēram vienu litru šķidruma, 200–300 mililitri ūdens atbrīvojas dažādās ķīmiskās reakcijās pašā organismā, tātad ar dažādiem šķidrumiem mums būtu jāizdzer 1.0–1.5 litri. Tas ir kādas 5–6 glāzes, kuras var būt vienkārši ūdens, dažādas tējas, arī sulas, saprātīgās devās noderēs arī kafija, pat kāda glāze limonādes. Iespējams, ka rudens periodā, kad laiks ir slapjš un drēgns, vairāk prasīsies tieši silti dzērieni.

Tējas
Tālredzīgāki cilvēki būs nodrošinājušies ar pašlasītām zāļu tējām, citiem galvenais šķidruma avots būs klasiskā melnā vai zaļā tēja, arī kafija. Tomēr jāatceras, ka gan melnā, gan zaļā tēja un kafija ir kofeīnu saturoši dzērieni, kura pārdozēšana var izsaukt pārlieku uzbudinājumu, sirdsklauves, miega traucējumus.

Lieliska alternatīva šādās situācijās ir jau iepriekš pieminētās zāļu tējas un Āfrikā augošā sarkanā tēja. Sarkanā tēja (rooibostee), atšķirībā no klasiskās zaļās un melnās tējas, kofeīnu nesatur, tai pat laikā ir bagāta ar antioksidantiem, kas nodrošina organisma aizsardzību pret brīvo radikāļu postošo iedarbību, līdz ar to mazinot gan audzēju, gan sirds asinsvadu slimību risku, gan palēninot nenovēršamos novecošanās procesus organismā.

Rudenī un ziemā biežāk nekā citos gadalaikos mums uzbrūk visādi vīrusi un baciļi, kas izsauc dažādas augšējo elpošanas ceļu saaukstēšanās slimības. Šādās situācijās kā viens no galvenajiem ārstēšanās pamatprincipiem minams pastiprināta šķidruma lietošana. Te nu atkal īsti laikā būs dažādas zāļu tējas, papildinātas ar medu vai upeņu ievārījumu.

Tātad, ikvienā sezonā, gan strādājot, gan sportojot, arī slimojot – neaizmirsti padzerties!