Vārda dienu svin: Elīna, Drosma, Drosmis

Sajūta it kā runātu ar sienu

Pinterest LinkedIn Tumblr +

No gana triviālām lietām – trauku nomazgāšanas – līdz pat gana nopietnām tēmām kā nauda, labāka darba meklējumi, izglītošanās, iziešana ārpus mājas mēdz būt  daudzu ģimeņu strīdu pamatā. Un, ak, cik bieži notiek tā, ka pie vienas un tās pašas sarunas pāris nonāk atkal un atkal. Un agrāk vai vēlāk viens vai otrs pārī sāk justies, kā cīnoties ar vējdzirnavām vai runājot kā ar sienu.

Izrunājamies, paiet nedēļa, mēnesis un viss ir pa vecam
Ar šādu sajūtu jau kādu laiku staigā arī  Rita (27): “Ikdienā mūsu attiecības ir ļoti labas, mēs labi satiekam, viņš palīdz ar mājas darbiem, viņš ir ļoti atsaucīgs un mīļš. Tomēr ir mūžsenās tēmas, par ko mums katram ir savi uzskati. Nu, piemēram, par mācīšanos, par darba meklējumiem, par to, kādi viņam vispār ir mērķi,” stāsta Rita, piebilstot, ka nesen bija kārtējā šāda domu apmaiņa.  Viņa nenoliedz, ka lielākoties šo sarunu iniciatore ir viņa, jo nespējot klusēt par lietām, kas neapmierina. “Esmu cilvēks, kas domā par nākotni un gribu, lai arī vīrietis par to domātu!”

Citāts: “Kad esam izrunājušies šķiet, ka esam uz viena viļņa, ka viņš saprot manus argumentus, tiem piekrīt un gatavojas rīkoties. Bet, paiet diena, nedēļa, mēnesis un viss ir pa vecam un nekas neliecina, ka šādas saruna vispār ir bijusi…”

Tad nu abi atkal runājuši. “Šoreiz par to, ka pēc pēdējās sarunas,  viņš tā arī neko nebija mainījis. Man rodas iespaids, ka viņš dzīvo ar domu: tā kā ir, tā ir labi! Kad mēs esam izrunājušies it kā šķiet, ka esam uz viena viļņa, ka viņš saprot manus argumentus, tiem piekrīt un gatavojas rīkoties. Bet, paiet diena, nedēļa, mēnesis un viss ir pa vecam un nekas neliecina, ka šādas saruna vispār nav bijusi…” saka Rita. Tā  nu abi atkal dzīvojot, taču Rita zinot, ka pēc kāda laika atkal būs tā pati saruna. “Kāpēc tā notiek, ka visa tā runāšana ir kā ar sienu? Kurš šajā situācijā ir vainīgais – es, ka sāku par to runāt, vai viņš it kā piekrītot, bet galu galā neko nemainot?” viņa jautā.

Nepareizi izvēlēta stratēģija
Kā  norāda uzrunātie psihoterapeiti – „Ģimenes  psihoterapeitu kopprakses” ģimenes psihoterapeits Gatis Bušs, psihoterapeite, TV raidījuma „Šeit un tagad” vadītāja Solvita Vektere, un psihoterapeite Aina Poiša, situācija ir sarežģīta, tomēr tā ir viena no pāru attiecību pamatproblēmām.

„Patiesībā pati sieviete savā vēstulē ir sniegusi atbild, ka laikam jau to vīrieti nevar izmainīt. Tā tiešām varētu būt. Jo vairāk viņa spiedīs, vairāk dzīs, jo mazāk kaut kas tur notiks,” pieļauj G.Bušs. Arī S.Vektere norāda uz sievietes nepareizi izvēlēto stratēģiju: „Ja vīrietim nemitīgi saka: kāpēc tu nedari? tev taču jādara! kas tu nemāki? – viņam iedarbojas pašaizsardzība.” Pēc viņas teiktā, vīrietim iedarbojas domāšana: ja es piekritīšu, tas nozīmēs, ka es atzīstu, ka sievai bija taisnība. „Nevajag aizmirst, ka vīra-sievas komunikācijā darbojas konkurence – cīņa par to, kurš būs galvenais,” uzsver S.Vektere.

Atbildes ir, bet tās nesakrīt ar iedomātajām
G.Bušs gan nedomā, ka šajā konkrētajā situācijā vīrs ir truls un nesaprot, ka kaut kas nav kārtībā. „Viņš vienkārši vēl nav atradis savu risinājumu konkrētajai situācijai. Pieļauju, ka šai sievietei būs grūti to saprast un pieņemt, bet, iespējams, ka šis vīrietis nav saņēmis pietiekamu atbalstu savām idejām. Jā, sieviete teiks, ka viņa visu sacījusi un darījusi, lai viņam būtu labāk un ka tā viņa vīru atbalsta, bet iespējams, viņam ir vajadzīgs kas cits,” saka G.Bušs. Šajā sakarā viņš norāda arī uz kādu citu bieži sastopamu problēmu – to, ka mēs iedomājamies savā galvā vēlamo atbildi un to arī gaidām. „Un ja vīra atbilde nav tāda, tad tā netiek uztverta kā atbilde,” nosaka G.Bušs.

Citāts: „Ja vīra atbilde nav tāda kā sieviete ir iedomājusies kā vēlamo, tad tā netiek uztverta kā atbilde.”

Arī S.Vektere norāda, ka šajā gadījumā sievietei nevajadzētu ieciklēties savos iedomātajās, it kā pareizajās atbildēs. Viņasprāt, pie risinājuma šajā situācijā var nonākt vien tad, ja sieviete pietiekami labi pārvalda psiholoģiju. „Viņai vīrā ir jārada motivācija, nevis sakot, ka tev tā jādara un viss, vai salīdzinot vīrieti ar kādu citu, piemēram, kaimiņu Pēteri. Tā viņš tiks iedzīts vēl lielākā bedrē. Motivācijai nevajadzētu būt arī naudai kā tādai, bet gan psiholoģiski emocionālai no sērijas, kā mainīsies dzīve, ja viņš pelnīs vairāk – varēs aizbraukt ceļojumā, beidzot būs platekrāna televizors, ko tik ļoti viņš ir gribējis. Vajag vairāk runāt par emocionālajiem ieguvumiem,” iesaka S.Vektere. Viņa uzsver, ka galvenais ir neforsēt to cilvēku, nevajag teikt, nu, ko tu muļķis, nesaproti? „Cilvēkiem attiecības vajag būt iejūtīgākiem,” saka S.Vektere un to arī novēl.

A.Poiša arī piekrīt, ka sievietei nevajag visu laiku skatīties kā vanagam uz cālīti, kā viņu pēc iespējas ātrāk novākt no trases. “Varbūt nevajag arī tik daudz koncentrēties uz darbu, uz naudu. Jā, viņ domā, ka tā vīru uzmundrina, iedrošina, taču viņš to uztver kā zīmi, ka viņa nav ar viņu apmierināta,” saka A.Poiša. Viņa pieļauj, ka sievietei vajadzētu runāt par savām emocijām, izjūtām, jāsaka, ka baidās par nākotni, ka viņai bail, ka visa atbildība gulstas uz viņu. “Tad tas vīrietis sajutīs, cik patiesībā ir nepieciešams šai sievietei un stimulācija darboties radīsies,” pieļauj A.Poiša.

A.Poišai vienmēr ir interesējis jautājums: “Kāpēc mēs izvēlamies cilvēkus, kurus pēc tam gribam mainīt?” Jāsaprot, ka cilvēku mēs nevaram mainīt, tāpēc nav ko censties. Cilvēks var mainīt tikai pats sevi. Savukārt uz to viņu var mudināt tikai pareizi izvēlēta otrās pusītes stratēģija, – tā A.Poiša. Diemžēl ar to stratēģijas izvēli ne vienmēr veicas!

Dalīties.

Atstāt Ziņu