Ik pa brītiņam savā dzīvē vai klientu stāstos, vai draudzeņu vārdos es pamanu neiespējamo attiecību pēdas.
Vai tev kādreiz ir nācies mocīties ar neatbildētu jautājumu: „Kāpēc viņš pazuda uz nedēļu, neko nepasakot? Kas notika?” Vai var būt gadījies ilgoties pēc cilvēka, kurš jau sen ir precējies ar kādu citu un dzīvo aiz trejdeviņām jūrām? Vai arī tu jūti, ka cilvēks tev blakus varētu būt labāks, viņam ir potenciāls tādam būt, bet dzīves ikdiena liek tev smagi nopūsties, noslaucīt asaru, domājot par to?
Mēs bieži esam ar cilvēkiem, kuriem neesam svarīgas, ar cilvēkiem, kuri mūs nemīl. Mēs esam ar viņiem reālās attiecībās vai arī savās domās, savās fantāzijās un ilgās. Mēs esam neiespējamās attiecībās. Parasti pienāk mirklis, kad mēs to sajūtam ar muguras smadzenēm vai arī ar skaidru prātu, bet bieži vien tālāk par saprašanu netiekam.
Neiespējamo attiecību maģija pievelk, ilgu migla aizklāj skatienu un mēs atkal esam slazdā. Neiespējamās attiecības nedod piepildījumu. Mēs iegūstam devu adrenalīna – Viņš ir piezvanījis! Pēc mēneša! Viņš tūlīt būs klāt!!! Tu steidz sakārtot māju, sevi, sapucēt pie reizes arī kaķi, jo vēlies būt kopā ar viņu. Tad ierodas viņš, pavada ar tevi burvīgu vakaru un atkal pazūd uz mēnesi. Vakars bija labs, tu nesaproti, kas notika, kāpēc nav turpinājuma, bet paiet laiciņš un atkal zvans un atkal viss atgriežas.
Neiespējamās attiecības indē mūsu pašvērtējumu, lēni, bet pamatīgi. Neiespējamās attiecības liek mums gremdēties pagātnes sajūtās vai arī neiespējamās nākotnes saldajos brīžos.
Citāts: “Rodas jautājums, ja neiespējamās attiecības ir tas, kas mūs pakāpeniski sagrauj – kāpēc mēs tik ļoti bieži esam neiespējamo vīriešu vai sieviešu apskāvienos? Atbilde ir vienkārša. Tas ir droši.”
Pusaudžu gados gan puiši, gan meitenes mēdz samīlēties slavenībās. Tās nav izdomātas jūtas. Tās ir reālas. Tā ir kaislīga smeldze, kas piepilda visas domas, visu laiku, visas sienas ar mīlestības objekta bildēm. Šī mīla praktiski nekad nevainagojas ar attiecībām – divu cilvēku kopā būšanu.
Vai mūsu bijušie draugi un draudzenes, vīri un sievas… Pagājuši 10 gadi, bet mēs slepus vakaros raudam, pārdzīvojam un nevaram ļauties šodienas dāsnajiem piedāvājumiem. Mēs nevaram pārdzīvot. „Kā es varu aizmirst? Es patiesi mīlēju šo cilvēku! Ja mēs būtu kopā, tad viss būtu savādāk!”.
Neiespējamās attiecības ir mūsu personības mājas ķirmis. Mazs, nepamanāms, bet ārkārtīgi postošs ilgtermiņā. Pāris dienās ķirmja darbs nav vērtējams, ķirmja ceļi ir gados. Rodas jautājums, ja neiespējamās attiecības ir tas, kas mūs pakāpeniski sagrauj – kāpēc mēs tik ļoti bieži esam neiespējamo vīriešu vai sieviešu apskāvienos?
Atbilde ir vienkārša. Tas ir droši. Droši ir mīlēt bijušo. Droši ir mīlēt nekad nebijušo. Droši ir mīlēt Alenu Delonu, droši ir mīlēt, cilvēku kuram esi vienaldzīga, droši ir mīlēt cilvēku, kurš ir alkoholiķis, droši ir mīlēt, to, kurš neatbilst tavām prasībām, droši ir mīlēt to, kurš bēg no attiecībām. Tas ir ļoti droši, jo nekas nemainīsies. Nekad.
Cilvēkus visvairāk biedē pārmaiņas. Cilvēkiem nepatīk neērtas situācijas. Cilvēkiem nepatīk sadzīvot ar neideālām lietām. Reālās attiecības prasa no mums būt mainīgām, fleksiblām, sekot līdzi savām un partnera sajūtām, meklēt sabalansētību. Tas ir ārkārtīgi radošs, bet arī pārmaiņu pilns process. Tas nozīmē pateikt, ko vēlies – un iespējams saņemt noraidījumu, tas nozīmē cīnīties par sevi, tas nozīmē saprast otru, tas nozīmē ticēt, ka tavas vēlmes ir tik pat vērtas kā kāda cita vēlmes. Tas nozīmē ik pa brīdim kļūdīties, vilties, dusmoties, atklāt savas vājās puses un neizlikties, ka nepamani otra trūkumus. Bet tikai reālās attiecības dod piepildījumu, prieku un laimi. Brīvību, ja vēlaties.
Citāts: “Cilvēkus visvairāk biedē pārmaiņas. Cilvēkiem nepatīk neērtas situācijas. Cilvēkiem nepatīk sadzīvot ar neideālām lietām. Taču reālās attiecības prasa no mums būt mainīgām, fleksiblām, sekot līdzi savām un partnera sajūtām, meklēt sabalansētību.”
Brīžiem grūti mainīt vecos ieradumus un gribās dzīvot pa vecam. Taču katrs un katra no mums ir pelnījusi dzīvot, kā vēlās, baudīt dzīvi, smaidīt, ļauties dzīves ritējumam un pārvaldīt to. Nav jāsāk ar milzīgām pārmaiņām, ja tās tevi neiepriecina un dzen izmisumā. Droši var sākt ar maziem sīkumiem. Nekas tik labi nepalīdz sasniegt mērķus kā nesteidzīga, pastāvīga un neatlaidīga kustība tiem pretī.
3 reāli veidi kā mazināt neiespējamo attiecību ietekmi un uzlabot savu pašvērtējumu:
Vismaz reizi dienā apzināti izbaudīt īso vārdiņu „jā” un „nē” spēku. Ļoti precīzi pateikt no visas sirds kādai noteiktai lietai vai darbam „jā” un darīt to, un tik pat strikti pateikt „nē” un nedarīt. Piemēram, es patiesi vēlos šodien izkustēties, dejot un nevēlos ēst bulciņas. Tāpēc es šodien iešu vakarā uz dejām un atteikšos no visiem kārdinošiem piedāvājumiem apēst kādu gardu plātsmaizīti. Es baudu savu lēmumu, es par to nešaubos. Rīt būs cita diena, varbūt rīt man būs „jā” – smalkmaizītēm, bet to lemšu rīt.
Vismaz vienu reizi nedēļā satikties ar atbalstošu cilvēku. Vienalga vai tā ir draudzene, vai omīte, vai kāds sens paziņa. Ļauj sev izbaudīt saskarsmi ar cilvēku, kurš tevi saprot un atbalsta.
Vismaz reizi mēnesī apgūsti kaut ko jaunu: izmēģini jaunu recepti zupas vārīšanai, iemācies, kā veidot rotas, izlasi jaunu grāmatu, izveido jaunu matu sakārtojumu. Esi radoša un tava apkārtējā pasaule brīnumainā veidā piedāvās tev jaunus risinājumus, jaunas iespējas un jaunus priekus.
