Vārda dienu svin: Ignats, Virgīnija

Neparastās draudzības

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Tāds īsts draugs parasti ir tikai viens, ļoti laimīgiem cilvēkiem tie ir vairāki, bet standartā tik viens tas īstais, vienīgais, kam uzticēt vislielākos noslēpumus un neparastākos sapņus, kura dēļ būtu gatavs uz visu, pat celties nakts vidū, šķērsot jūras, lai tik būtu draugam blakus, kad viņam tas nepieciešams visvairāk, neatkarīgi tie būtu prieki vai bēdas. Arī man ir šādi draugi, laikam esmu no tiem retajiem, kam tādi ir divi, tie īstie un vienīgie. Vai zinājāt, ka draudzībai nav šķērslis ne vecums, ne dzimums, ne sabiedriskais stāvoklis? Piedāvāju dažus skaistus stāstus no sava paziņu loka par draudzībām, kurām daudzi ilgu laiku nespēja noticēt, kas balstās uz tīrām, nesavtīgām un skaistām attiecībām.

 

Viņām  ir 26 gadus starpība
Ar Vinetu iepazinos vienā ar literatūru saistītā pasākumā,  apmainījāmies pāris pieklājīgām dežūrfrāzēm, tad pienāca skaista jauna meitene, apskāva kundzi un aizrautīgi stāstīja par kādu jaunu vīrieti, tad samulsa, ieraugot mani, es jau grasījos atvadīties, kad Vineta man priekšā stādīja savu labāko draudzeni Aiju. Skatījos uz abām sievietēm ar pamatīgu pārsteigumu, no malas varētu domāt, ka tā ir  māte ar meitu, bet ne jau draudzenes. Vēlāk, jau pie kafijas tases pārrunājot darījumu, tā starpcitu, apvaicājos par šo draudzību.

„Mēs ar Aiju esam pazīstamas jau dikti sen, viņai bija tik 5 gadi, kad pirmo reiz satikāmies. Dzīvojam kaimiņos, es vienmēr draudzīgi ar viņu aprunājos, paspēlējos, pašai bērnu vēl tolaik nebija, tad kad man piedzima meita, Aija nāca ciemos, bija kolosāla auklīte Rūtiņai. Pamazām mūsu sarunas kļuva nopietnākas, Aijai patīk latviešu literatūra, arī man tā ir nopietna aizraušanās, bieži varējām stundām ilgi runāt par jaunumiem latviešu daiļradē, arī par puišiem, modi, sportu un citām lietām.  Apkārtējie uz mūsu draudzību skatās normāli, varbūt tāpēc, ka sabiedrība kurā mēs dzīvojam ir saprotošāka – tomēr cilvēki, kas saistīti ar mākslu, literatūru, viņi ir savādāki, mazāk atkarīgi no sabiedrības steriotipiem un lielāki brīvdomātāji.”

 

Vai vīrietis un sieviete var būt tikai draugi?
Var, to es zinu pilnīgi noteikti! Arī man ir draugs vīrietis, bet par to vēlāk, šoreiz lai savu stāstu stāsta Rita un Andris.

Viņi kopā ir teju visos svētkos, izklaidēs, pasākumos. Abi  spēj iejusties ikvienā kompanijā. „No jums sanāktu labs pāris”, es reiz pasmējos , kad ar viņiem tikos slidotavā. „Tu ko,  lai nu kas,bet mīlnieki mēs nevarētu būt, ar tik līdzīgiem raksturiem, mēs visticimāk tādā gadījumā viens otru nobeigtu”, caur smiekliem paziņoja Andris. „Anita, redzi, lai mīlētu vīrieti ir jābūt kādam īpašam klikšķim, bet ja tāda nav un cilvēks ir vienkārši kolosāls ar kuru patīkami pavadīt laiku, tad kāpēc lai nedraudzētos, nepārrunātu visādus dzīves jautājumus, galu galā, kāda starpība, ar ko es piektdienas vakarā pēc darba tiekos, ar meitenēm vai ar Andri, galvenais ir labi pavadīts laiks un sajūta, ka ir kāds uz ko paļauties grūtā brīdī vai palielīties ar lieliskiem jaunumiem”. „Bet kā to pieņem jūsu otras puses?”. „Mans zaķītis ir kolosāla, viņa ir saprotoša un nav pret to, ka draudzējos ar Ritu, viņas savā starpā ar labi saprotas un šo jautājumu ir izrunājušas, lai nebūtu greizsirdības scēnu. Cilvēki parasti pieļauj lielu kļūdu, ka neiepazīstina savas otras puses ar draugiem un neizrunā visus jautājumus, kas nomāc, līdz ar to rodas pārpratumi un strīdi”. „Mans puisis, gan reizēm ir greizsirdīgs, jo īpaši sākumā, kad sākām tikties, tagad ir jau apradis, jo ir sapratis, ka Andris viņam nav bīstams konkurents”.

Andris un Rita ir vienaudži, abiem 24 gadi, bet tā nav nākamajiem draugiem Inesei un Kasparam.


Viņa ir tava meita?

„Šo jautājumu dzirdu teju vienmēr, kad kaut kur esmu divatā ar Inesi. Viņa ir 14 gadus jaunāka par mani, pie tam paskatoties uz mums varētu padomāt, ka vismaz 20 gadi ir mūsu starpā”.  Ar Kasparu mani iepazīstināja kolēģis, kuram teicu, ka gribu uzrakstīt par draudzību starp vīrieti un sievieti. Uz mūsu tikšanos viņš ieradās ar sievu, kura man pastāstīja arī kā pati raugās uz šīm attiecībām. „Sākumā domāju, ka nu manam vīrietim ir iestājusies pusmūža krīze, ka uz jaunām meitenēm pasācis skatīties, biju pat sarīkojusi pāris skandālus, kad skype, biju izlasījusi viņu saraksti. Pēc viena tāda strīda, kad Kaspars bija darbā, ieradās Inese, ar vīnu un konfektēm, teica, ka gribot parunāt, tai brīdī domāju, ka tulīt viņai sitīšu, bet piekritu sarunai. Inese izrādījās ļoti patīkama jauna sieviete, izstāstīja, kā iepazinusies ar manu vīru, stāstīja, kāpēc ar viņu sarakstās, satiekas, klausījos un sapratu, ka viņi domā pilnīgi vienādi par visiem dzīves jautājumiem, Inese stāstīja arī par savu vīru un tais vārdos bija tāda mīlestība, ka sapratu, ka mans Kaspars viņu galīgi nesaista kā vīrietis, bet vienkārši kā labs draugs un domubiedrs, tovakar izrunājos arī ar Kasparu un beidzot varu mierīgi raudzīties uz šo draudzību, kas ilgst jau visai ilgi”, Laura ar smaidu beidza stāstījumu. „Precīzāk, 3 gadus jau esam draugi ar Inesi, tā arī ir, kā Laura teica, mēs domājam līdzīgi, Inese ir man čoms ar kuru kopā var darīt jebko, kura neateiks palīdzību un parūpēsies, lai man nebūtu skumji”.

 

Vienā dienā dzimšanas diena
„Sēdējām kompānija pie Daugavas, makšķerējam un pie viena svinējām manu 35. dzimšanas dienu, turpat netālu bija vēl viena kompānija, pārsvarā jaunieši, kas nodarbojās tieši ar to pašu, caur saucieniem sadzirdējām, ka tur tiek sveikts kāds kam aprit 20 gadi, mēs jau iesiluši, domāju, jāiet tak apsveikt to, kas vienā dienā ar mani dzimis. Vārds pa vārdam tostu pēc tosta un abas kompānijas savācāmies kopā. Zivis toreiz nenoķērām nevienu, toties ar Uldi satikāmies arī pēc šīm svinībām,  viņš bija tāds pats kaislīgs makšķernieks kā es,  kopīgi devāmies zivīs, vēlāk draudzība kļuva ciešāka, tad uz citiem pasākumiem, viens pie otra ciemos, reāls džeks ar ko pārrunāt var visu, paprasīt padomu, ja ievajagas,  lai arī 15 gadus jaunāks par mani. Dzimšanas dienu jau 12 gadu svinam vienā kompānija kopā ar savām ģimenēm pie Daugavas makšķerējot”.Tā par savu draugu  un iepazīšanos ar viņu pastāstīja Valdis.

Piefiksējāt, minētās draudzības saista kopīgas intereses, bet vai pilnīgi atšķirīgi cilvēki spētu būt labākie draugi? Izrādās, ka jā.

Es viņu ciest nevarēju
„Ar izteiktu spilgtu ārieni, vienmēr uzmanības centrā,  mūždien jautra, ar daudz draugiem un paziņām. Viņa ir no tiem, ar kuru vēlas draudzēties visi.  Es savukārt esmu klusa, kautrīga, cenšos no jautrības  turēties pa gabalu. Pa cik Larisa vienmēr bija aizņemta ar kāda pasākuma organizēšanu, vai uzstāšanos, viņa iekavēja mācības augstskolā. Biju ļoti pārsteigta, kad viņa ieradās pie manis koju istabiņā ar lūgumu palīdzēt apgūt pēdējā pusgada vielu saskarsmes psiholoģijā. Es viņu ciest nevarēju, man likās, ka viņa ir ļoti iedomīga un sekla. Tomēr piekritu viņai palīdzēt mācīties. Starp mācībām mēdzām vienkārši sarunāties, izrādījās viņa ir ļoti sirsnīga un gudra. Sadraudzējamies un kļuvām par lieliskām draudzenēm, lai arī kopā uz ballītēm neejam, jo man tās nepatīk un viņa ar mani uz galerijām un dzejas vakariem ar nenāk, toties mums jau ir gadiem ilga tradīcija tikties ceturdienu vakarā „Vērmanītī” un pārrunāt visdažādākās lietas”.  Tā par savu draudzību ar Larisu saka Ilze. Larisa ar mani tikties nevarēja, savas aizņemtības dēļ,  bet vēstuli uz e-pastu atsūtīja. „ (…) Es kā atceros kā mēs iepazināmies, nāk smiekli, toreiz vēl studējām, viņa bija tāda klusa, vienmēr izvairījās no visiem pasākumiem, toties ļoti gudra, es savukārt mīlēju iesaistīties visos pasākumos, līdz ar to kavēju mācības. Man viena no paziņām ieteica, iet pie viņas palūgt palīdzību mācībās, es toreiz Ilzi uzskatīju par īstu garlaicības iemiesojumu, bet izrādījās, ka viņa ir kautrīga, gudra, ļoti nopietna ar savu mērķi dzīvei, tā mēs pamazām mācoties sadraudzējāmies. (…) Nu jau kā labākās draudzenes esam 14 gadus”.

 

Dalīties.

Atstāt Ziņu