Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

NEKRĀPJOT sajust.

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Pieskarties citam, tā, pavisam īpaši. Turklāt sava vīrieša acu priekšā. Neiespējami? Muļķības! Un viņš pat neko nenojauš…

Jā, es runāju par divu ķermeņu sakļaušanos, ciešu sakļaušanos. Sirdis pukst vienā ritmā. Smaidi un noslēpums mūsu acīs. Gurni sakļaujas. Plaukstas nosvīst. Mēs dejojam. Es reibstu no viņa pieskārieniem, neko nenozīmējošiem, nejaušiem, bet tik patīkamiem. Mans vīrietis to redz, bet neko nesaka. Viņš nevar neko teikt. Nav neviena lieka kustība, neviens aizdomīgs pieskāriens. Viss ir legāli, korekti un normas robežās. Deja ir kaisle. Ķermenis lido. Aizmirstas visas nebūšanas. Uz mirkli es piederu citam. Viņš mani tur savās stingrajās rokās. Mirkli mana dzīve apstājas. Es it kā esmu es pati un tomēr ne gluži. Es atļaujos un ļaujos. Divas reizes nedēļā es esmu citāda. Es gribu, varu un man sanāk. Viņš mani uzlādē – arī seksuāli. Vai es kādreiz iedomājos kā būtu ar viņu pārgulēt? Protams. Bet robežas ir nospraustas. Es tās nepārkāpju, varbūt tikai savās slēptākajās fantāzijās…

Jā, man tas ir vajadzīgs. Šie mirkļi man atgādina cik sievišķīga, kaislīga un iekārojama esmu. Tas ceļ manu pašapziņu un seksualitāti. Eh, tie ir mana ego uzvaras vakari.

Vai zini, kas ir patīkamākais? Tas, ka es atgriezīšos! Es atgriezīšos sava vīrieša stingrajās un siltajās rokās. Es atkal būšu es, tikai ar noslēpumu, mazu mirdzumu acīs. Es būšu labāka savam vīrietim, atbrīvotāka, emocionāli uzlādētāka un vienkārši vēl laimīgāka.

Dalīties.

Atstāt Ziņu