Vārda dienu svin: Leonīds, Leonīda

Mīli sevi un regulāri veic krūšu pašpārbaudi!

Pinterest LinkedIn Tumblr +

ktobris visā pasaulē, tostarp Latvijā, ir Krūts veselības mēnesis, kura mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību krūts vēža profilaksei, agrīnas diagnostikas nozīmībai, kvalitatīvai ārstēšanai, rehabilitācijas iespējām onkoloģiskajiem pacientiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem.

Krūts vēzis ir izplatītākā onkoloģiskā slimība sievietēm, un katru gadu Latvijā diagnoze krūts vēzis tiek noteikta apmēram 1000 pacientiem. Ja ļaundabīgais audzējs tiek atklāts agrīnā stadijā, ārstēšana norit veiksmīgi. Taču apmēram 35% gadījumu sievietes pie ārsta ierodas novēloti un līdz ar to ārstēšanas rezultāti nav apmierinoši.

Ko tu vari darīt savas veselības labā? Mīli sevi un veic regulāras krūšu pašpārbaudes!

Ja tās veiksi regulāri, tu iemācīsies atpazīst savu krūšu struktūru un savlaicīgi spēsi pati noteikt, vai ir kādas izmaiņas, lai laikus dotos pie ārsta.

Krūšu pašpārbaude: kad to veikt?

  •  Sievietēm, kurām ir menstruācijas – nedēļu pēc menstruāciju sākšanās, tātad apmēram no piektās līdz desmitajai dienai pēc pirmās asiņošanas dienas
  •   Sievietēm, kurām jau vismaz gadu ir menopauze vai izoperēta dzemde un olnīcas – jebkurā pašu izraudzītā noteiktā dienā, piemēram, mēneša pirmajā dienā
  •  Sievietēm, kurām menstruācijas notiek neregulāri – nedēļu pēc asiņošanas sākuma. Ja menstruācijas vairākus mēnešus izpaliek vai atkārtojas viena kalendārā mēneša laikā – nedēļu pēc asiņošanas sākuma vai jebkurā pašu izraudzītā noteiktā dienā, ja subjektīvi neizpaužas cikliskas hormonālās svārstības (krūšu piebriedums un sāpīgums).
  •  Sievietām, kuras lieto hormonālās kontracepcijas tabletes – katra jauna iepakojuma pirmās tabletes ieņemšanas dienā.

Reizi mēnesī ieteicams krūtis iztaustīt arī grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā. Krūšu pašizmeklēšanu vēlams veikt reizi mēnesī, sākot no 20 gadu vecuma.

Padari regulāru pašizmeklēšanu par paradumu – tā ir vislētākā un labākā metode, kas palīdz savlaicīgi atklāt brīdi, kad būs pamats doties pie ārsta.


Kā veicama krūšu pašpārbaude:

1.solis: Nostājies spoguļa priekšā un labā apgaismojumā kārtīgi apskati savas krūtis. Pārbaudi:

  •   vai viena krūts nav lielāka par otru (daudzām sievietēm krūtis mēdz būt atšķirīga lieluma, taču pie ārsta noteikti būtu jādodas tad, ja šī nevienādība parādījusies nesen);
  •   vai viena no krūtīm nav deformēta, ar izvirzījumiem vai ievilkumiem, nošķiebta vaicitādi pēc formas atšķirīga no otras (dažkārts krūšu asmetriska deformācija sstopama sievietēm pēc agrāk veiktām krūts operācijām vai sastrutojumu izgriešanas mastīta dēļ);
  •   vai nav parādījies asimetriski pastiprināts vēnu zīmējums, jo īpaši, ja tas parādījies nesen;
  •   vai nav parādījušies kādi neparasti ādas bojājumi- apsārtumi, sabiezējumi, mezgliņi vai čūliņas;
  •   vai abi krūtsgali ir vienādi, vai kāds no tiem nav mainījies – ievilkts, uztūcis, deformēts, mitrojošs, sačūlojis, ar plaisājumiem, apsārtis vai niezošs.

2. solis: Pacel izstieptas rokas virs galvas. Apskati:

  •   vai arī šādā pozīcijā krūtis nav deformētas un neparādās izvirzījumi vai ievilkumi;
  •   vai padušu apvidū na vnekādu neparastu izvirzījumu;
  •   vai krūtsgali ir simetriski, proti, vai tie atrodas vienādā augstumā un nav ievilkti vai kā citādi mainījušies.

3. solis: Visbeidzot ieliec rokas sānos, nedaudz noliecies uz priekšu un šādā pozīcijā vēlreiz apskati abas krūtis.

4. solis: Tad ķeries klāt krūšu iztaustīšanai. Tev nav nepieciešama medicīniskā izglītība, lai to veiktu, dari regulāri ar laiku jau tu iemanīsies iztaustīt krūtis ātri. Tomēr jāievēro daži norādījumi, lai iztaustītu krūtis pareizi, jo nepareizi veikta, tā var radīt maldīgu iespaidu, ka viss ir kārtībā.

  •   Ērtāka krūšu izmeklēšana ir vannojoties vai mazgājoties dušā. Slapja un saziepēta āda uzlabo pirkstu slīdamību, līdz ar to tas uzlabo sataustāmību.
  •   Taustīšanu vislabāk veikt ar trim vidējiem pirkstiem
  •   Spiedienam jābūt pietiekami stipram, taču ne pārspīlētam – apmēram tādam, ar kādu tu taustītu sasistu vietu – celi vai elkoni.
  •   Iztaustot krūtis un veicot uzspiedienu, sievietēm ar mazākām krūtīm pirksti atdursies pret krūškurvja sienu, bet kuplo krūšu īpašniecēm pirksti jāiespiež pietiekami dziļi, tomēr tā, lai uzspiediens neradītu sāpes.
  •   Kad pirksti pietiekami piespiesti krūtij, veic 2- 3 apļveida kustības, tad pirkstus atlaid un pārvietojies un nākamo vietu, aptverot visu krūti.
  •   Labo krūti iesaka izmeklēt ar kreiso roku, bet kreiso krūti -ar labo roku, turot izmeklējamās puses roku paceltu virs galvas vai aiz pakauša.
  •   Nav būtiski, vai krūšu taustīšanu veic pulksteņrādītāju virzienā vai citā, svarīgi ir, lai tu iztaustītu visas krūts daļas, krūtsgalu un paduses ieskaitot.
  •   Pabeidzot izmeklēšanu, viegli piespied krūtsgalu un pārliecinies, vai nav nekādu izdalījumu. Tikai nedari to stipri!
  •   Jāatceras, ka krūts ļaundabīgajiem audzējiem ir tendence biežāk attīstīties tajos krūts apvidos, kur lielāka dziedzeru koncentrācija un pienvadu tīklojums (augšējā ārējā kvadrantā un aiz krūtsgala), tādēļ šīs vietas jāiztausta sevišķi rūpīgi.

Ko var sataustīt un kad ir jāuztraucas?
Krūtis sastāv dažādiem audiem – taukaudiem, dažāda izmēra daivas apkopotiem dziedzerudiem, siastaudiem un pienvadiem. Tiem visiem ir atšķirīga sataustāma struktūra, turklāt tās mainās līdz ar gadiem.

Tādēļ jaunām meitenēm krūtis ir tvirtas, iztaustot – viendabīgi cietas, jo tajās dominē dziederaudi.

Vecākām sievietēm krūtis biežāk ir mīkstas, jo tajās vairāk ir taukaudu, tomēr dažkārt tās var būt arī vienmērīgi cietas.

Vecumā no 30 līdz 50 gadiem krūšu struktūra mēdz būt ļoti dažāda, tad iespējams sataustīt gan graudainus, gan bumbuļainus negludumus, gan graudainas josliņas vai stiegrainus sabiezējumus.

Tā kā dažādās menstruālā cikla fāzēs krūts audu struktūra mainās, svarīgi ievērot pareizo laiku, kad veikt krūšu iztaustīšanu, un darīt to vienmēr tajā pašā laikā.

Ja krūšu iztaustīšanas laikā, uztraucies par to, ko esi sataustījusi, visprātīgāk būtu apmeklēt ārstu, nenodarbojies ar pašdiagnosticēšanu.

Par laimi, gandrīz 80% gadījumu pašu sieviešu atklātās pārmaiņas saistāmas ar kādu labdabīgu procesu, tāpēc nekrīti panikā un aizej pie ārsta.

Noteikti dodies pie ārsta, ja:

  •   Parādījies agrāk nebijis veidojums vai sacietējums krūtī vai padusē;
  •   Parādījies veidojums vai sabiezējums, kas nemazinās vai neizzūd nākamā cikla laikā;
  •   Parādījušās vienas krūts formas vai izmēru pārmaiņas salīdzinot ar otru krūti;
  •   Izveidojies krūts pietūkums;
  •   Izveidojies jauns krūts audu ievilkums vai izvirzījums;
  •   Parādījušās jaunas krūts ādas vau krūtsgala pārmaiņas;
  •   Parādījies krūtsgala apsārtums, pietūkums un /vai zvīņošanās;
  •   Parādījušies spontāni izdalījumi no krūtsgala;
  •   Parādījies krūtsgala piebriedums, ievilkums vai sāpīgums;
  •   Ja konstatē jebkādas pārmaiņas, kas šķiet neparastas un agrāk nepieredzētas.

 

Avots: Izmantoti ieteikumi no Veselības ministrijas izdotā, onkoloģes D.Baltiņas sastādītā informatīvā bukleta “Kas sievietei jāzina par savām krūtīm un to izmeklēšanas metodēm”

 

UZZIŅAI

Krūts slimību centra mājas lapa www.krutsvezis.lv

Onkoloģisko pacientu atbalsta organizācija Dzīvības koks www.dzivibaskoks.lv

Dalīties.

Atstāt Ziņu