Vārda dienu svin: Henriete, Henrijs, Jete, Enriko

Liekais svars.

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Labdien lasītāji!
Pirmo reizi rakstu blogu vairāku iemeslu dēļ. Lai padalītos ar savām izjūtām, emocijām un pārdzīvojumiem saistībā ar diētām un svara problēmām.

      Aptuveni no 2013. gada aprīļa mēneša līdz šī gada nogalei pieņēmos svarā. Ne vienu vai piecus kilogramus, bet veselus deviņpadsmit. Jau novembra beigās, kad svars bija pieaudzis par piecpadsmit kilogramiem, man sākās reāla panika. Zābakus vairs aiztaisīt nevarēju, pilnīgi nekas mugurā nebija uzvelkams un iepirkt jaunas drēbes bija reāli žēl tērēt naudu, jo nebija skaidrs- kāpēc tāds ārprāts.
Pati sev reāli riebos. Riebos tā, ka sākās nesaskaņas ģimenē. Mainījās attieksme pret apkārtējiem. Biju uzpūtusies gan reālajā dzīvē gan pārnestā nozīmē.
     Pamatā sevi varētu raksturot kā lielu optimisti un cilvēku, kurš visādus sīkumus galvā neņem. Pamatā biju tā, kura ar savu dzīves pieredzi un padomu varēju arī kādam palīdzēt. Tagad vairs nē! Mainījās mana attieksme un mainījās arī apkārtējo attieksme. Paliku mazrunīga, sapīkusi un visādi neapmierināta sieviete.
Pagāja svētki…. svars bija pieaudzis jau par deviņpadsmit kilogramiem.
Jāpieņem kādi saprātīgi lēmumi. Sāku ar ģimenes ārsti, kura attiecīgi nozīmēja analīzes un dažādas izmeklēšanas. Vairogdziedzeru pārbaude un analīžu rezultāti neko būtisku neuzrādīja. Mazliet paaugstināts holesterīna līmenis.  Parādījās dažādi blakusefekti. Nenormāla tūska. Acis no rītiem vispār nevarēju atvērt. Likās , ka otra galva pa nakti izaugusi. Kājas kā bluķi. Pietupjoties tāda sajūta, ka āda kājām pārplīsīs. Nu vienkāršā valodā runājot, ārprāts….No malas skatoties…. kā piepumpēts rumpis ar ūdeni. Un vēl- nenormālas galvassāpes. Nezinu vai migrēna vai kas, bet tā, ka pakustēties iespējas nekādas. Līdz bezsamaņai. Nekādas pretsāpju zāles nepalīdzēja. Dzēru pa divām tabletēm reizē- kā sāpēja tā sāpēja. Varēja sāpes uznākt pēkšņi vai dažreiz jau pamostoties saprast, ka diena pagalam.
   Piefiksēju arī tādu dīvainību- pilnīgi nespēju domāt. Galva kā ar vati piebāzta. Svarīgus lēmumus darbā funktierēju vairākas dienas, ja parasti pietika ar pāris stundām un dažkārt -minūtēm. No visa tā cieta arī darba kvalitāte. Nu ko lai saka…….

Dalīties.

Atstāt Ziņu