Vārda dienu svin: Leonīds, Leonīda

Ko cilvēki visbiežāk nožēlo, mirstot?

Pinterest LinkedIn Tumblr +

s tev ieteiktu šo rakstu izdrukāt un ielīmēt savā dienasgrāmatā…un ne jau tāpēc, lai atgādinātu, ka visi esam mirstīgi un ka ir tik daudz nepadarītā, nepasacītā un neizbaudītā, ko nožēlot. Nē. Nožēlot nevajag, nožēla liek grimt skumjās un iesprosto pagātnē. Mēģini šo rakstu uztvert kā vēstījumu – ka Tu vēl visu vari pagūt. Jau šodien kādam īpašam cilvēkam pateikt – ‘Es Tevi mīlu!’. Jau šodien piepildīt vienu no savām dullajām, bet fantastiskajām idejām. Jau šodien pavadīt vairāk laika kopā ar tiem, kurus Tu mīli. Jau šodien sākt dzīvot tieši tādu dzīvi, kādu vēlies Tu pati!

Medmāsas blogs aizkustina miljonus
Bronija Veira (Bronnie Ware) ir Austrālijā dzīvojoša medmāsa, kurai ir vairāku gadu pieredze paliatīvajā aprūpē. Bronija rūpējusies par pacientiem viņu dzīves pēdējās nedēļās un bijusi kopā ar viņiem brīdi pirms miršanas.

No darba brīvajā laikā medmāsa veidoja blogu, kurā viņa dalījās ar saviem ikdienas iespaidiem un sajūtam, kā arī pārdomām, kas radās, aprūpējot mirstošos pacientus. Pašai par pārsteigumu, viens viņas raksts „5 biežāk izteiktās nožēlas pirms miršanas” ļoti aizkustināja cilvēkus un atveda līdz viņas blogam arvien jaunus lasītājus, līdz pirmā gada laikā to jau bija izlasījuši vairāk kā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē.

Pateicoties milzīgajai cilvēku interesei un pozitīvajiem komentāriem, Bronija savus novērojumus apkopoja grāmatā ar tādu pašu nosaukumu – The Top Five Regrets of the Dying. Tajā viņa raksta par īpašu apskaidrību, kuru cilvēki sajūt savas dzīves nogalē un to, kā mēs varam mācīties no viņu vieduma. Viņa uzsvērusi, ka šīs mirstošo cilvēku nožēlas mums jāuztver kā pozitīvs vēstījums un jārīkojas, kamēr vēl ir laiks.

5 biežāk izteiktās nožēlas pirms došanās aizsaulē

Es vēlos kaut man būtu bijusi drosme dzīvot tādu dzīvi, kādu vēlējos es pats, nevis tādu, kādu citi sagaidīja no manis.
„Šī ir visbiežāk izteiktā nožēla, ko es dzirdēju. Kad cilvēki aptver, ka viņu dzīve tūlīt beigsies un skaidru skatu palūkojas uz to, viņi redz, cik daudzi viņu sapņi palikuši nepiepildīti. Lielākā daļa cilvēku nav godājuši pat pusi savu sapņu un mirst, apzinoties, ka tas [sapņu piepildīšana] bijis atkarīgs vien no pašu izdarītajām vai neizdarītajām izvēlēm. Veselība sniedz brīvību, kuru diemžēl vairums sāk novērtēt tikai tad, kad tās vairs nav.”

Es vēlos kaut nebūtu tik smagi un daudz strādājis.
„Šī nožēla nāca no katra vīriešu kārtas pacienta, ko es aprūpēju. Viņi bija palaiduši garām savu bērnu bērnību un neizbaudījuši attiecības ar savām sievām. Arī sievietes minēja, ka nožēlo pārāk lielu nodošanos darbam, taču tā kā mani pacienti ir no vecākās paaudzes, sievietes nebija tās lielākās maizes pelnītājas. Visi vīrieši, ko es aprūpēju, izteikti nožēloja to, ka tik milzīgu savas dzīves daļu pavadījuši vienmuļā darba dzīvē.”

Es vēlos kaut man būtu bijusi drosme paust savas jūtas.
„Daudzi cilvēki apspiež savas jūtas ar nolūku saglabāt mierīgas attiecības ar citiem. Tā rezultātā, lai izpatiktu citiem, viņi apmierinājušies ar viduvēju eksistenci un nekad nav uzdrošinājušies kļūt par tādiem cilvēkiem, par kādiem viņi patiesi būtu spējuši kļūt. Daudzi no viņiem sirdī nēsā rūgtumu un nožēlu, kas agrāk vai vēlāk izpaužas slimībā.”

Es vēlos kaut būtu saglabājis attiecības ar saviem draugiem.
„Bieži vien viņi neapzinās veco draugu nozīmi un īstas draudzības ieguvumus, kamēr nav pienācis viņu miršanas laiks. Un tad ne vienmēr izdodas vecos draugus uzmeklēt laikā. Daudzi bijuši tik aizņemti paši ar savām dzīvēm, ka ļāvuši zelta vērtām draudzībām gadu laikā izslīdēt no rokām. Esmu dzirdējusi daudzas nožēlas par to, ka draudzībai dzīves laikā nav ticis atvēlēts pietiekami daudz laika un veltīts pietiekami daudz pūļu, lai to saglabātu. Visi skumst pēc saviem draugiem, kad mirst.”

Es vēlos kaut būtu ļāvis sev būt laimīgākam.
„Šī ir pārsteidzoši bieži izteikta nožēla. Daudzi tikai mirstot atskārš, ka laime ir izvēle. Viņi bija iestrēguši vecajos dzīves rāmjos un ieradumos. Tā sauktais „komforts”, ko sagādā ierastais un zināmais modelis, pārņēma savā varā viņu emocijas un arī fiziskās dzīves. Bailes no pārmaiņām lika viņiem izlikties citu un arī sevis priekšā- lika tēlot, ka viņi ir apmierināti ar dzīvi, lai gan dziļi sevī viņi ilgojās atkal skaļi smieties un ļauties bērnišķīgam priekam.”

 „Dzīve ir izvēle. Tā ir TAVA dzīve. Izvēlies apdomīgi, izvēlies gudri, izvēlies, esot godīga pret sevi. Izvēlies laimi!”

– Bronija Veira

Bronijas grāmatu var iegādāties
starptautiskajā interneta veikalā Amazon >>>

 

 Bronijas blogs Inspiration and Chai >>>

 

Dalīties.

5 komentāru

  1. Šķiet, ka šeit aprakstītas visas tās lietas, ko gandrīz neviens cilvēks nav izmantojis un izdarījis…<br>Tās tikai tādēļ, ka baidāmies….u

  2. ESMU DAUDZ GRĒKOJIS, NEKAS CILVĒCIGS NAU BIJIS SVEŠS.<br>MAZLIET ŽĒL, KA NEESMU PAŅĒMIS DIEVA DOTO, GAN MATERIĀLI GAN STATUSĀ<br>BET DIEVS VIENALGA(PAGAIDĀM)VĒL MANI ŽĒLO UZ ŠIŠ GRĒCIGAS ZEMES.

Atstāt Ziņu