Jaunas pannas pirms lietošanas jānoberž ar sāli.
Nazi no nevēlama pārtikas aromāta (sīpola, zivs utt.) var atbrīvot, to norīvējot ar sāli vai sinepēm.
Maizes kasti tīra ar etiķī samērcētu lupatiņu.
Gatavi banāni uzglabāsies ilgāk, ja tos vienu no otra atdalīs.
Iesākts citrons paliks svaigs, ja to ar griezuma vietu uzliks uz šķīvja, kurā ieliets mazliet etiķa.
Nomizoti āboli nekļūs tumši, ja tos iemērcē vieglā sālsūdenī.
Notīrīti augļi nepaliek melni, ja tos iegremdē ūdenī, kam pielieta karote etiķa.
Ābolus un tomātus vieglāk nomizot, ja tos pārlej ar verdošu ūdeni.
Puķkāposti vārot paliek balti, ja ūdenim pieliek mazliet cukura.
Sīkstu gaļu var izvārīt mīkstu, ja ūdenim pielej nedaudz degvīna. Pēc 15- 20 minūtēm degvīna garša pazūd.
Gaļa katlā apcepsies brūna, ja katlu iesmērēs ar medu.
Zivs garša uzlabojas, ja pirms cepšanas to iemērc pienā.
Zupām pievienojamie dārzeņi būs aromātiskāki, ja tos pasautēs eļļā.
Pārsālītā zupā iemērc marlē iesietus miltus – pēc pusstundas zupa nebūs par sāļu.
Ja putnus un zivis pirms gatavošanas no iekšpuses un ārpuses ierīvē ar citronu, gaļa kļūst sulīgāka, maigāka un baltāka.
Ieplīsušas olas vārot neiztecēs, ja ūdenim pievienos etiķi.
Ja torte vai kēkss nenāk no veidnes ārā, karstu veidni uzliek uz aukstā ūdenī samitrinātas drānas.
Mīklas bļodu pirms lietošanas ieteicams iesmērēt ar eļļu.
Rīsi saglabā graudainumu, ja vārīšanas laikā ūdenim pielej citrona sulu.
