Vārda dienu svin: Leonīds, Leonīda

Kāpēc piepildās tas, no kā baidāmies?

Pinterest LinkedIn Tumblr +

ai atceries skolas laiku, kad semestri noslēdza eksāmeni, un bieži tajos bija jāvelk jautājumu biļetes? Mājās parasti tos varēja sagatavot, bet dažreiz gadījās, ka kāda biļete aizķērās un palika nesagatavota. Tāpēc visu nakti un nākamo rītu lūdzies kādam augstākam spēkam, lai tikai neizvilktu to biļeti, kurai atbildi nezināji. Bet, kā par spīti vai par nelaimi, trāpījās tieši tā – „nezināmā”.  
Un tā var saukt neskaitāmus piemērus, kad kaut kas, ko mēs dzīvē tik ļoti, ļoti nevēlamies, tomēr ar mums notiek. Bet kāpēc? 
Kāpēc tas, no kā mēs visvairāk baidāmies, visbiežāk arī piepildās? SievietesPasaule.lv piedāvā atbildi uz šo jautājumu no trīs dažādiem aspektiem – no psiholoģiskā, ezotēriskā un transērfinga viedokļa.

Psiholoģijas skaidrojums: Mēs paši sevi ieprogrammējam!

Komentē psiholoģe Una Kraukle:
Cilvēka dzīvē piepildās tas, par ko cilvēks visvairāk domā. Mēs it kā paši sevi ieprogrammējam, bet jāatceras, ka cilvēka smadzenes neņem vērā priedēkli „NE”. Kad mazs bērns skrien, un pārlieku satraukusies māmiņa viņam saka „Tu tikai nenokrīti!”, tad praktiski viņa dod komandu „Krīti!”. Tādēļ jebkurš apgalvojums jāformulē pozitīvi. Gan attiecībās ar citiem cilvēkiem, gan attiecībās pašam ar sevi. Pieredzējuši vecāki un gudri pedagogi noteikti zina, ka samērā neauglīgi ir stāstīt bērniem, ko lai viņi NEdara… Daudz produktīvāk ir stāstīt, kas būtu jādara….
Tieši tāpat ir ar mūsu pašu iekšējo komunikāciju ar SEVI. Visa nolieguma formā izteiktā negatīvā informācija tāpat ir informācija, mīt mūsu galvā un materializējas. Ja grib sasniegt pozitīvu rezultātu, jāformulē apgalvojums vēlamajā formā.
Te man gribētos parunāt arī par tēmu, kādēļ tik precīzi mēdz izpildīties visi lielie „ES NEKAD TO NEDARĪŠU”! („Man NEkad NEbūs suns”, „Es NEkad NEbraukšu ar auto, kam ir automātiskā kārba…” u.t.t.)

Darbojas trīs  faktori:
1) Šāda veida apgalvojumu cilvēks izsaka ļoti emocionāli, piešķirot tam lielu emocionālo lādiņu.
2) Netiek ņemts vērā priedēklis NE, līdz ar to, sāk darboties programma „Man būs suns!”
3) Šāda veida apgalvojumu mēdzam izteikt ar apbrīnojamu pārliecību, viegli, īpaši tam nepieķeroties un neanalizējot, tātad neliekot šķēršļus ar šaubām par izdošanos. Un lietas notiek!

Līdzīgi ir ar bailēm. Tā ir negatīva, bet spēcīga emocija, kas piešķir teiktajam vai domātajam spēcīgu enerģētisku lādiņu, regulāras bailes rada regulāru domas atkārtojumu, kas atmetot „NE”, tad principā izpildās pēc pasūtījuma…
Tādēļ POZITĪVAJAI DOMĀŠANAI patiešām ir ne tikai liela, bet arī praktiska nozīme.

Ezotēriskais viedoklis: Bailēm ir spēcīga enerģētika

Komentē dziednieks Andris Ļaksa:
Tas viss ir saistīts ar informatīvo lauku, kurā mēs dzīvojam. Visapkārt mums ir viena vienīga informācija. Tajā atrodas visas domas. Tad, kad mēs pastiprināti sākam domāt par kaut kādam sliktām lietām, tās domas nonāk informācijas laukā, uzkrājās un piepildās. Īsāk sakot – mēs paši piesaucam negatīvos notikumus, lai gala rezultātā tie piepildītos.  
Arī bailēm ir diezgan spēcīga enerģētika. Ne velti saka, ka pat bailes dzīvnieks saož. Kur nu vēl augstāks informatīvs lauks! Tāpēc arī bieži tas, ko mēs nevēlamies, piepildās.
Ir ļoti jāseko līdzi tam, ko domā, jo, kā mūsdienu pasaulē ir daudzkārt pierādījies – domām ir ļoti liels spēks.

Transērfinga* viedoklis: Baiļu enerģija maina cilvēka dzīves līniju

Pēc transērfinga pārliecības, katrs cilvēks atrodas uz savas dzīves līnijas, bet tādas katram ir daudz, un atkarībā no cilvēka domāšanas un attieksmes, viņš var nonākt uz jebkuras no dzīves līnijām, kas var viņa dzīvi ievirzīt pavisam citā gultnē. “Ja esat pret pasauli noskaņojies naidīgi, pasaule jums atbildēs ar to pašu. Ja jūs patstāvīgi izsakāt savu neapmierinātību, iemeslu tam būs arvien vairāk. Un gluži pretēji, pozitīva attieksme mainīs jūsu dzīvi uz labo pusi. Cilvēks saņem to, ko izvēlas. Tāda ir realitāte, patīk jums vai ne,” raksta Vadims Zēlands.
Pēc transērfinga teorijas, cilvēki ar savu enerģiju, rada svārstus. Tos nevar redzēt, bet tie var ietekmēt mūsu ikdienu. Ja cilvēks no kaut kā baidās un nevēlās, lai tas ar viņu notiek, tad svārstam to tikai vajag. Tas uztver baiļu izraisīto enerģiju, sāk to uzsūkt un kad ir sasniedzis sev vajadzīgo maksimumu, pāradresē cilvēku uz to dzīves līniju, kur arī notiek viss, no kā viņš ir gribējis izvairīties. “Aktīvi cīnīties pret to, ko jūs nevēlaties, nozīmē veltīt visus spēkus, lai tas notiek jūsu dzīvē,” uzsver autors.
Bieži cilvēki laiž gar ausīm informāciju, kas viņus neinteresē vai neskar. Piemēram, katastrofas un stihiskas nelaimes citā kontinentā. Tādā gadījumā stihijas notiek, bet cilvēks atrodas uz dzīves līnijas, kur ir nevis upuris, bet vērotājs. Bet var būt arī gluži pretēji: ja baidīsies, ielaidīsi sevī negatīvas emocijas, pārāk daudz iedziļināsies dažādās katastrofās un nelaimēs, tad ļoti iespējams, ka drīz pārvietosies uz dzīves līniju, kur pašam negribot var atgadīties kas nelāgs.
Tāpēc iznāk tā – jo stiprāk vēlaties no kaut kā izvairīties, jo lielāka iespēja ir to saņemt.

* Transērfinga domāšanas tehniku ir radījis grāmatu sērijas autors Vadims Zēlands un tā ir ieguvusi plašu atsaucību visā pasaulē. Tās pamatā ir pārliecība, ka mainot domāšanu, vari vadīt likteni pēc saviem ieskatiem un iegūt no dzīves visu, ko vēlies.

Nu tad ko – varbūt ir laiks sākt domāt par to, ko gribam nevis par to, ko negribam?

Dalīties.

Atstāt Ziņu