Vārda dienu svin: Tija, Saiva, Sentis, Santis, Saivis

Kāpēc jogas prakse bieži nesniedz vēlamos un solītos rezultātus

Pinterest LinkedIn Tumblr +

ā saka – īlenu maisā nenoslēpsi. Šķiet, to var teikt pat par tik labu lietu kā joga. Nevar noliegt – pēdējos gados joga ir kļuvis par kulta lietu. Un, kā jau ar daudzām kulta lietām, agri vai vēlu kāds vai kaut kas saldo medus mucu apzināti vai neapzināti sāk maitāt.

Tā nu sanāk, ka joga, kas izsenis ir bijis garīgās, mentālās un fiziskās prakses apvienojums, realitātē bieži tiek iznests kā jauns fitnesa paveids, kura centrā ir mehāniska dažādu, bieži – jo akrobātiskāk, jo labāk, pozu pildīšana, aizmirstot par visu pārējo, īpaši, jau klienta sagatavotību un veselības stāvokli. Taču klients bieži dzīvo ar ilūziju par jogu kā panaceju, kas sniegs risinājumu konkrētām problēmām, kā gatavu recepti, kuras ievērošana atbrīvos no atbildības uzņemšanās pašam par sevi. Rezultātā ir nepiepildītas gaidas, nesasniegti rezultāti un, kas zina, iespējams pat traumas, par ko gada sākumā savā blogā publiski sāka runāt arī jogas pasniedzēja un praktizētāja Tija Kazāka.    

Šoreiz ar mums savās pārdomas par to, ko cilvēki sagaida no jogas un tiem, kas mācās un pasniedz šo mācību un to, kādēļ jogas prakse bieži nesniedz vēlamos un solītos rezultātus, dalās kundalini jogas pasniedzēja Evija Branta:

“Dažkārt mani apbēdina tas, ka joga tiek pasniegta un uztverta caur daudzām ilūzijām, bet beigās kāds tiek vainots par nepiepildītām vēlmēm. Atgādināšu, ka pats vārds ‘joga’ apzīmē savienību, attiecības vai arī apzināšanos. Joga, tās ir visdažādākās tehnikas un daudzi uzskatu novirzieni, kas tapuši dažādos laika periodos ar mērķi apzināties, kas es esmu. Tās ir daudzas un dažādas metodes, instrumenti un tehnikas, kā uzlabot dzīvesveidu, attiecības, veselību. Bet pats galvenais šajā procesā ir apzināšanās, nevis akla sekošana kādam pasniedzējam vai kādai konkrētai tehnikai.

Nevar noliegt nevienu no šīm senajām metodēm un mācībām, kas cilvēkiem spēj sniegt dažāda vieda labumus līdz pat mūsdienām, tomēr tās mūsu dzīvē iegūst jebkādu jēgu tikai tad, ja teorija tiek īstenota praksē un šī prakse sniedz mums kādu rezultātu. Taču atcerēsimies, ka arī negatīva pieredze sniedz mums vairāk zināšanu par mums pašiem, ļaujot izvērtēt un izprast, kā labāk rīkoties nākotnē, ko atstāt un ko atmest, un vai meklēt kādas jaunas iespējas.

Nebūtu pareizi noliegt kāda pasniedzēja personīgo pieredzi šajā jomā, jo viņam tas varbūt patiešām derēja un, iespējams, derēs vēl kādam, bet tieši tev iespējams tomēr derēs kaut kas cits. Taču te ir kāds fundamentāls jautājums, par kuru jārod vienošanās. Runājot par jogu un līdzīgām praksēm, manuprāt ir aplami kādu uzskatīt par jogu par to vien, ka tas māk labi kādas pozas, ēd „pareizi”, pārzina labi mantras. Tas, ka kāds māk labi pasniegt teoriju un ir uzkrājis milzum daudz teorētisku zināšanu šajā jomā, nepadara viņu par jogu.

Realitātē tomēr šīs lietas netiek nošķirtas un vārds ‘joga’ tiek veiksmīgi pirkts un pārdots īpaši neiedziļinoties. Taču, kad tam neseko solītie rezultāti, ir vilšanās gan no tiem, kas pasniedz, gan no tiem, kas praktizē. Tas notiek, jo iedomājamies, ka vieglāk ir kādam sekot un pieņemt kāda cita pieredzi un dzīvot dzīvi pēc citu izveidotājām metodēm, šabloniem un mācībām. Mēs gribam pilnībā paļauties tikai uz ieteikumiem, lai nav jāpieliek savs personīgais pūliņš un laiks izpētei un praksei. Tīri cilvēciska vēlme slinkot liek meklēt ātrāko viedu, kā sakārtot savu dzīvi. Tomēr mums pašiem vien būs tā jāizdzīvo, citu pieredze var būt tikai kā atbalsts vai padoms.

Būtu lietderīgi atcerēties arī to, ka jaunas, efektīvas metodes [jogas]atklāšana kādā vienā dzīves sfērā, ja citā turpināsi iet pret sevi, atkal nesniegs solīto (pilnīgo) rezultātu. Piemērām, tu cītīgi veic vingrinājumus mugurai, kas patiešām lielai daļai cilvēku palīdz. Bet varbūt tev ir ļoti augsts stresa līmenis, kas konkrētajā situācijā vairāk spēj sasprindzināt muskuļus, nekā vingrinājumi spēj tos atslābināt un sakārtot. Tikpat labi jums ir slikts matracis, uz kura guļat, vai arī trūkst kāds vitamīns. Attiecīgi ir tikai loģiski, ka vēlamais rezultāts vien ar vingrinājumiem vien visdrīzāk netiks sasniegts, vai arī būs īslaicīgs, līdz pilnībā netrisināsiet pārējas lietas. Vēl var būt gadījumi, kad cilvēks ir pārņemts ar meditāciju, mantrām, ezotēriskām lietām, bet aizmirst, ka ķermenis prasa arī veselīgu pārtiku,  kustības un garam ir nepieciešama sociālā dzīve  un attiecības ar līdzcilvēkiem. Pārlieku liela aizraušanās ar ezotēriku, rituāliem, teoriju par citām dzīvēm, planētam liek mums novirzīties no sevis un savas dzīves. Tas ir vieds, kā nevis kaut ko atrisināt savā dzīvē, bet pašapmāns, ka ar kādām īpašām zināšanām vai cilvēku palīdzību, kam šādas īpašības un prasmes piemīt, mēs varēsim atrisināt lietas, kuras tāpat būs jāizdzīvo un katru dienu jādara mums pašiem.

Mans garīgais skolotājs Yogi Bhajan ir teicis: “Kundalini joga ir metodes, lai kļūtu apzinātāks. Joga pēta jūsu izmēru, dziļumu, dabu un potenciālu. Vienkāršiem vārdiem, tas arī ir viss, kas ir joga.” Tātad jogas procesā jūs sevi meklējat visdažādākajos viedos – kas jums der no ēdieniem, kādas pozas der, kādas neder, kuras mantras un meditācijas strādā, kuras – nē. Jūs no visiem instrumentiem, tehnikām mācāties APZINĀTIES, kas ir derīgs tieši jums. Un nevis paļaujaties uz kādu, kurš iedos jums konkrētas atbildes, kā labāk nodzīvot jūsu dzīvi. Tas ir process un ceļš, kurā tikai praktizējot un reāli dzīvē pielietojot šīs mācības, jūs varat atrast sev piemērotāko. Tikpat labi, jūs varat kļūt par jogu nemaz nezinot ne vienu no šīm tehnikām.”

Dalīties.

Atstāt Ziņu