Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir sācies. Arvien vairāku māju logos tiks iedegtas lampiņas, Adventes vainagos kvēlos sveces, bet mēs sāksim prātot, ko dāvināt mīļajiem svētkos. Šķiet, ka šajā laikā visi kļūst kaut nedaudz sirsnīgāki. Jā, arī tramīgāki. Un tomēr- darbošanās ap rotājumiem, jaunu eglīšu mantiņu pirkšana, kompozīciju veidošana, svecīšu dedzināšana un citi dekorēšanas pasākumi ir tādas sievišķīgas lietas. Vai tiešām svētku sajūtas radīšana ir tikai uz mūsu pleciem, bet skarbajiem latvju bāleliņiem tā nav īpaši svarīga? Pirmssvētku laikā mēģinājām noskaidrot, ko par to domā viņi – pieci savā būtībā dažādi, bet tomēr ļoti līdzīgi vīrieši.
Mārtiņš, 31, mūziķis
Šobrīd pa māju dzīvo sieva ar mazajiem, bet man pirmssvētku laiks ir ļoti darbīgs, tādēļ mājas rotāšana ir uz sievas pleciem. Viņa vienmēr uz visiem svētkiem ir padomājusi kā interesanti māju izdekorēt, viņai tas padodas. Forši, ja rotāt, dekorēt svētkiem var visa ģimene kopā. Tas ir vislabākais variants. Tā kā šobrīd bieži jāuzstājas, man mājās reti sanāk piedalīties dekorēšanā, svētku noskaņas radīšanā, bet, piemēram, ja veikalā redzu labas lampiņas vai skaistus eglītes rotājumus, kuras es gribētu, lai man ir mājās, tos noteikti nopirkšu. Darba vietu arī gribu izpušķot, lai pašam ir laba sajūta, kolēģiem prieks. Darbā es to daru. Aicinu, lai savu vidi izdekorē arī mani biedrības jaunieši. Domāju, ka noteikti katram vīrietim, vai viņam ir ģimene, vai nē, ir svarīgi un gribas, šo svētku sajūtu.
Aigars, 55, šobrīd bezdarbnieks
Ģimenē svētku atmosfēru veido visi – es, sieva, meita, dēls. Es noteikti piedalos. Šāda svētku sajūta man ir ļoti svarīga. Ja nebūtu svētku dekorāciju, tie noteikti zaudētu savu burvību. Es svētku sajūtu sevī veidoju vispirms veidojot sevī harmoniju, tad cenšoties to veidot arī ap sevi. Galvenais – to daru pēc sajūtām, izjūtām. Prāts tiek pielikts pēdējais. Galvenais svētku atmosfēras meistars ir mūsu mājas gars – runcis Pūkijs. Parasti mēs sākam ar to, ka aprunājamies ar viņu. Pēc gariem runciskiem stāstiem un mūsu pacietīgās klausīšanās mums top skaidrība par labāko svētku atmosfēru mājās. Prāts te nelīdz. Intelektam ir savs pielietojums, bet neveiksmes dēļ tas ir kļuvis par visas cilvēces būtības noteicēju. Intelekts ir akls, tas nezina, kā tikt galā ar jauno. Tas uz katru jaunu jautājumu vienmēr sniedz jau dzirdētu atbildi. Tā kā mūsu ģimene ir zinātnieku ģimene (abi ar sievu esam profesori), tad jāsaka skumji vārdi – zinātne ir apstājusies pie intelekta. Ošo vārdiem izsakoties: “Ja instinkts un intuīcija darbojas kopā, tad pareiziem nolūkiem var izmantot arī intelektu. [..] Ja beidzot vairs nepastāv konflikts starp tavu intelektu un instinktu, tu pirmo reizi kļūsti par cilvēku.” Es, un mana ģimene, dzīvoju mājā. Māja dzīvo dārzā. Es sāku ar dārzu, lai māja labi justos. Kad māja labi jūtas, es mājā labi jūtos. Es joprojām daudz resursu – laika, materiālo, finansiālo, morālo, ieguldu dārzā. Un tas atmaksājas ar uzviju. Katrā mājā jābūt dvēselei. Mūsu mērķis – sakopt mājas dvēseli.
Juris, 45, ekspeditors
Parasti māju ir izdekorējusi sieva. Ja vajag kaut ko pielikt, vai pacelt augstu, vai piestiprināt, tad viņa prasa manu palīdzību. Egli mēs braucam izvēlēties visa ģimene kopā. Pušķo, parasti, sieva ar bērniem. Jā, viņa brīžiem pārāk daudz laika pavada pušķojot, bet ir jau smuki. Ja nebūtu neviena, kas dekorē, nezinu, vai pats iespringtu, bet kādas lampiņas un egli stūrī jau noliktu. Ir jau arī tā svētku padarīšana nedaudz pārspīlēta. Nepatīk, ka jau tagad, novembrī, daudzi veikali jau ir izpušķoti. Liekas, ka tas ir par ātru. Paši svētki jau ir tādi ģimeniski un to atmosfēru rada tieši ģimenes kopā būšana.
“Kā būtu, ja sieva māju nedekorētu? Droši vien nebūtu tik mājīga svētku noskaņa. Bet varbūt es arī pats kaut ko izdomātu.” /Ainārs,. 36 g./
Kristaps, 22, students
Principā galvenais, kas veido svētku sajūtu ir ģimenes un radu kopības sajūta. Protams, izrotāta māja, spīdošas lampiņas un visādi citādi sīkumi padara svētku sajūtu lielāku. Taču nekas nevar pārspēt to sajūtu, kas rodas kopīgi taisot svētku mielastu, kopīgi dodoties pēc eglītes un to rotājot, sēžot pie ēdieniem pārkrauta galda kopā ar ģimeni. Jā, protams, ņemu aktīvi dalību un daru visas nepieciešamās lietas gan ēst taisīšanā, gan kārtošanas un dekorēšanas darbos. Kā jau teicu, svecītes un visādi spīdekļi vienmēr ir vairojuši svētku sajūtu, emocijas un prieku, taču tās nebūt nav svarīgākās lietas. Ir patīkamāk svinēt telpās, kuras ir izrotātas
Ainārs, 36, IT speciālists
Ir pierasts, ka sieva vienmēr visu izdara. Es vairāk tādas lielas lietas daru, remontēju māju, braucu pēc egles. Uz maniem pleciem ir arī lampiņu pielikšana. Tādus sīkumus man nepatīk darīt. Galdu klāj sieva, ēst arī viņa taisa. Man patīk palīdzēt, ja vajag, ko nopirkt, bet pārāk tērēties visiem šiem sīkumiem arī neuzskatu par vajadzīgu. Tādu svētku sajūtu vislabāk var sajust, kad vakarā paiet pa pilsētu. Visi skatlogi izrotāti, milzīgā egle. Būtībā jau svētku sajūta ir svarīga, mūsmājās to noteikti veido sieva un man tas patīk. Viņa man parasti uztic karstā dzēriena taisīšanu, tas man labi padodas un tā smarža vienmēr atgādina svētkus. Uz Ziemassvētkiem ir vajadzīgs izrotāt māju, tad pašiem priecīgāk. Darbā, parasti, viss jau ir izdekorēts ļoti laicīgi. Par to man nav jādomā. Kā būtu, ja sieva māju nedekorētu? Droši vien nebūtu tik mājīga svētku noskaņa. Bet varbūt es arī pats kaut ko izdomātu.