“Priecājies par savu dzīvi nesalīdzinot to ar citu (dzīvēm)” – Marquis de Condorcet
ā tu domā, kas notiktu, ja tu ņemtu citu stiprās puses un salīdzinātu tās ar savām vājajām pusēm? Vai tas tev liktu justies labi? Jocīgākā lieta ir tāda, ka lielākā daļa no mums šad un tad to dara – un dažas no mums pavisam bieži. Sevis salīdzināšana ar citiem ir droša recepte pašapziņas un laimes sajūtas samazināšanai. Tā darot mēs pašas to neapzinoties bruģējam ceļu uz hronisku stresu.
Pieņemsim, ka es skatos uz kādu, kas radījis brīnišķīgu mākslas darbu…un tad es apsveru savas mākslinieces prasmes un saprotu, ka tās pat ne tuvu nav salīdzināmas. Patiesībā manējās izskatās pavisam skumjas. Bet klau: tas nav godīgs salīdzinājums. Tikai tāpēc, ka es nevaru mēroties nenozīmē, ka es nevaru gūt panākumus, vai ka man nu vajadzētu ieslīgt depresijā vai būt aizvainotai. Tā vietā, ja es skatos uz manām stiprajām pusēm, es redzu, ka man ir daudz ko dot citiem un daudz par ko būt laimīgai.
Spēt novērtēt savas stiprās puses un saskatīt savu vērtību ir tik svarīgi! Tas ir viens no svarīgākajiem tavu panākumu aspektiem. Bez šīs prasmes, tu būsi nemotivēta un neticēsi sev.
Mēs pārmērīgi bieži salīdzinam savu dzīvi ar citu dzīvēm; savas finanses un īpašumus ar citu. Savu somu ar nozīmīgāka zīmola somu. Un pat savu vīrieti ar savas draudzenes mīļoto. Salīdzināšana padara mūs nelaimīgas un mēs tikai vairojam savu stresu. Nemitīga salīdzināšana daudzām no mums ir kļuvusi par paradumu. Bet paradumus ir iespējams mainīt.
Kā pārstāt salīdzināt sevi ar citiem? Pirmais, kas man nāk prātā ir – mēģini apzināties, kad tu sāc salīdzināt sevi ar citiem … kad tu būsi izstrādājuši šo sapratni, pamēģini šo triku: pārtrauc sevi. Pasaki sev: “Pātrauc to!” Un tad sāc domāt par visām lietām, kas tev IR, par lietām, kas tev patīk, par cilvēkiem, kas ir tavā dzīvē, par svētībām, ko katru dienu tu saņem no dzīves. Padari šo vingrinājumu par regulāru praksi, un tu dzīvē jutīsies laimīgāka.
Salīdzināšanas sekas
Kāpēc sevis salīdzināšana ar citiem ir nepareiza:
Parasti salīdzināšana vienkārši ir negodīga. Ja tu salīdzināsi citu stiprās puses (arī viņu mājas, mašīnas, somas utt.) ar savām vājajām, rezultāts vienmēr būs trauksme, neapmierinātība un stress.
Pat ja tu salīdzini stiprās puses ar stiprajām, vienmēr būs kāda, kura būs labāka, un kāda sliktāka. Tam, kādi šobrīd ir tavi sasniegumi vai īpašumi, nav nekāda sakara ar to, ko tu vēlies un vari sasniegt.
Tu ieraujies sevī un klusībā lolo savu aizvainojumu par citu panākumiem, bieži pat nezinot patiesību par šo cilvēku.
Tu vari sākt runāt par saviem sasniegumiem vairāk kā nepieciešams. Apkārtējie to nevērtēs pozitīvi.
Tu vari sākt kādu publiski kritizēt, vēloties sabojāt viņa tēlu; bieži negodīgi.
Tās nebija labas ziņas. Tagad par to, kā pātraukt šo salīdzināšanas fenomenu.
Kā pārstāt salīdzināt sevi ar citiem?
Apzināšanās. Mēs bieži salīdzinām nemaz par to nepzinoties. Es domāju, ka tas ir dabiski, un mēs to daram neapzināti. Tātad risinājums ir apzināties – ‘izvelc’ salīdzināšanas domas tavas apziņas priekšplānā. Ja tu pāris dienas apzināti koncentrēsies uz šīm domām, tas drīz vien tās būs grūti nepamanīt.
Pātrauc sevi. Tiklīdz tu saproti, ka tu salīdzini, nopauzē. Nepārmet sev, nesāc justies slikti – vienkārši atzīsti šīs domas un maini fokusu uz kaut ko citu.
Skaiti savas svētības. Labāk ir vērst uzmanību uz to, kas tev ir, ar ko tu jau esi svētīta. Uzskaiti to kas tev ir, nevis to, kā tev nav. Padomā par to, cik laimīga tu esi, par to, kas tev pieder, par cilvēkiem savā dzīvē, kas rūpējas par tavu labklājību, par to, ka tu esi dzīva.
Fokusējies uz savām stiprajām pusēm. Tā vietā, lai skatītos uz savām vājājām pusēm, pajautā sev, kas ir manas stiprās puses.(Izveido sarakstu, kuru tu vari papildināt, un turēt labi redzamā vietā).Nosvini tās! Esi par tām lepna. Neplāties, bet jūties labi, un ikdienas dari visu, lai liktu tās lietā.
Sadzīvo ar nepilnībām. Neviens nav perfekts – jā, intelektuāli mēs to zinam, bet emocionāli mēs jūtamies slikti, kas nespējam sasniegt pilnību.Tu neesi pilnība un nekad tāda nebūsi. Es noteikti neesmu, bet es ar to labi sadzīvoju. Noteikti, tiecies pilnveidoties, bet nedomā, ka kādu dienu tu būsi “perfekta persona”. Mazliet refreiminga – nepilnības ir tās, kuras mūs ir padarījušas par to, kas mēs esam, un mēs jau esam pilnīgas.
Nepazemini citus. Dažreiz mēs cenšamies kritizēt citus, tikai tāpēc, lai liktu sev izskatīties un justies labāk. Pazeminot citus mēs veidojam ienaidniekus tur, kur mēs varētu veidot draugus. Galu galā, tas mūs pašas sāpinās. Tā vietā mēģini atbalstīt un priecāties par citu panākumiem – tas vairos arī tavus panākumus.
Koncentrējies uz procesu. Nekoncentrējas uz to kādu pozīciju tu ieņem salīdzināšnas rangu tabulā – dzīve nav sacensība. Tā ir ceļojums, kurā mēs visi esam dalībnieki, meklējot kaut ko, uzzinot, radot. Šim ceļojumam nav nekāda sakara ar to, kā veicas citiem, vai kas tiem pieder. Tas ir saistīts ar to, ko mēs vēlamies darīt, un kur mēs vēlamies doties. Tas ir viss par ko tev ir nepieciešams uztraukties.
Pietiekami – iemācies to mīlēt. Ja tu vienmēr gribi to, kas ir citiem, tev nekad nebūs pietiekami. Tu vienmēr gribēsi vairāk. Tas ir cikls, kurš nekad nebeidzas, un tas nekad nevedīs pie laimes. Neatkarīgi no tā, cik daudz drēbju tu pērc, cik daudz māju tev pieder, vai, cik daudz šiku automašīnu vai kurpju tu iegādājies … tev nekad nebūs pietiekami. Tā vietā, iemācīties saprast, ka tik, cik tev ir, jau ir pietiekami. Tev ir jumts virs galvas, ēdiens uz galda, drēbes, ko vilkt mugurā, un cilvēki, kas tevi mīl, tu esi svētīta. Tev ir pietiekami. Viss, kas ir virs tā ir vairāk nekā pietiekami. Esi mierā ar to, un tu atradīsi apmierinājumu.
Atceries, ka katra ceļš ir atšķirīgs. Vienu dienu tu vari būt kādam priekšā, bet aizmugurē citā. Vienīgā lieta, ko ir vērts apgūt ir spēt priecāties par ceļojumu, turpināt pilnveidoties un vienmēr paturēt acīs savu mērķi.
“Mīlēt nozīmē pārtraukt salīdzināt.” – Bernard Grasset
Inese Millere
stresa menedžmenta koučs and konsultante
http://stresavadibastresamenedzments.blogspot.com