Ir auksti. Sals sāpīgi kniebj degunā un “izkožas” pat caur cimdiem un zābakiem. Sinoptiķi jau atzinuši, ka šī ziema ir līdz šim aukstākā pēdējo vairāk nekā 15 gadu laikā un tuvākajā laikā aukstums nerimsies, gluži otrādi – nedēļas nogalē un nākamās nedēļas sākumā sals pieņemsies spēkā līdz pat mīnus 29 grādiem! Suņiem un kaķiem arī salst: kažoki un ūsas apledo, ķepiņās sals dur kā ar adatām. Sals apdraud suņu un kaķu dzīvības!
Izglābta no nosalšanas
Arī Pika vienā šādā aukstās ziemas dienā atradās uz ielas. Noklīdusi vai izmesta? Varbūt klaiņojoša pagraba kaķa bērns? Nav būtiski. Tobrīd ceturtdienas pievakarē Pikai būtiski bija atrast patvērumu no spelgoņa, kas dūra cauri pat kažociņam. Sarāvusies mazā čokurā, viņa tupēja ietves malā, gaidpilnām acīm lūkojoties garāmgājējos. Viņas baltās ķepiņas un vēderiņš bija nosmulēts un ieguvis pelēku krāsu, auss asiņoja.
Arī mans ceļš veda pa to pašu ietvi, kur gulēja Pika. Mazais melnais kunkulītis sniegā piesaistīja manu uzmanību. Uz manu “kiss, kiss” kaķēns spalgi ieņaudējās un pieskrēja klāt, turpinot skaļi ņaudēt, it kā lūgtos, lai sasildu viņu. Kad paņēmu minku klēpī, viņa tūlīt pat ierāvās mana mēteļa padusē. Nē, šeit atstāt pavisam noteikti viņu nevarēju. Mājās pārnākot, protams, mūsu pašu kaķene Puma bija lielā neizpratnē un pat aizvainota: kā saimniece uzdrošinājās no veikala atgriezties bez gardumiem, bet ar svešu kaķi???
Nosalušajam kaķītim vannasistabā ierīkoju guļvietu, noliku trauciņu ar barību un ūdeni. Kā viņa dzēra! Teju vienā rāvienā visu krūzīti! Tad arī kāri ķērās pie ēšanas. Nezinu, cik ilgi viņa nebija ēdusi, taču vēderiņš bija kā balons – uzpūties. Nomazgājām ķepiņas un balto pavēderi.
Gan visu ceļu mājup, gan mājās viņa vairs nespēja paņaudēt, kaķēns tikai plātīja mutīti, taču murrāja un pateicībā glaudās klāt. Šķiet, ar pēdējiem spēkiem viņa bija “izkliegusi” tos spalgos “ņau”, lai kāds viņai palīdzētu. Apraudājos.
Vēlāk vakarā ar vīru sākām domāt par to, kā mazajai – spriedām, ka viņai varētu būt aptuveni pieci mēneši – atrast jaunas mājas. Pie mums viņa nevarēja palikt. Tas jāatzīst- savu Pumu esam izlutinājuši. Viņa nesadzīvotu ar vēl vienu kaķeni.
Tai pat vakarā jauks pāris atbrauca kaķenīti aplūkot un paņēma uz mājām. Bijām jau ciemos pie mūsu mazā kaķu- krustbērniņa, viņai iedots vārds Pika, viņa ir bezgala mīļa. Atblusota, sakopta, taču joprojām “ņau” vietā tāda klusa čerkstoša skaņa. Gan jau sadzīs arī kakliņš.
Tāds ir Pikas stāsts. Un es ceru, ka arī daudzu citu uz ielas salstošu sunīšu un kaķīšu stāsts.
Apsaldētas ķepas, nāve nosalstot…
Kāpēc ir svarīgi nebūt vienaldzīgām un nepaiet garām salstošiem dzīvniekiem? Mūsu dzīvnieki nav raduši pie tik ilgstoša spelgoņa, ko mitrums padara vēl grūtāk panesamu. Ja Ziemeļos mītošajiem suņiem un kaķiem pret bargām ziemām izveidojies pieradums – tajos platuma grādos dzimušie un augušie dzīvnieki siltumu spēj rast pat ierokoties sniegā, tad Latvijas suņiem un kaķiem tas var kļūt liktenīgs. Apsaldētas ķepas, organisma atdzišana, nāve nosalstot… Tāpēc būsim līdzjūtīgas – neļausim bezpalīdzīgajiem dzīvnieciņiem nosalt! Nepaiesim vienaldzīgi garām!
Biedrība LKF dzīvnieku aizsardzības grupa aicinājusi aukstaj;a ziemā sasildīt savus un svešus dzīvniekus:
- Saimnieki, kuru suņi dzīvo telpās: aukstā laikā savu mīluļus pastaigas saīsiniet līdz minimumam!
- Saimnieki, kuru suņi dzīvo tikai ārā, tiek turēti ķēdēs: jūsu dzīvniekus sals apdraud visvairāk! Suņu būdas ir kārtīgi jānosiltina. Būtiski, lai dzīvnieks negulētu tikai uz nomestām vecām lupatām. Ārā dzīvnieka guļvietas pamatā ieteicams ieklāt salmus vai sienu, kam virsū var uzklāt vilnas segu. Būdas ieejas priekšā jāpieliek bieza auduma ”aizkars”, kas aizturēs vēja brāzmas un noturēs ķermeņa siltumu. Aukstā laikā tikai ārā dzīvojošu suni un jo īpaši ķēdē turētu dzīvnieku kārtīgi jābaro, palielinot tā barības devu, neizmirstot arī par dzeramo – ūdens suņa bļodā sasalst ļoti ātri, tāpēc vismaz divas reizes dienā dzīvniekam jānodrošina iespēja padzerties siltu ūdeni. Un, kad termometra stabiņš slīd pie mīnus 20 grādiem un zemāk, vismaz nakti āra suņi jāielaiž kādās telpās pārnakšņot!
- Lūdzam pilsētniekus sala laikā bez saimniekiem līdzās palikušos suņus, kas klimst ielās, vismaz naktīs nedzīt ārā no namu kāpņu telpām, šķūņiem un citām telpām! Nosalis suns nebūs agresīvs. Siltumā, sarāvies čokurā, dzīvnieks tikai gulēs, cilvēkus neapdraudot.
- Lūdzam rast iespēju arī ielu kaķus aukstā laikā ielaist kādās telpās vismaz nakts stundās. Ja tas nav iespējams, novietojiet pie peļu junkuru pulcēšanās vietām kaut kartona kastes, kurās dzīvnieks var patverties.
