Kļavas ir īsteni pavasara vēstneši. Vēl tad, kad zemi klāj sniegs – ierasti, martā, tās jau mūs priecē ar savu saldo dzīvības sulu. Savukārt to ziedēšanas laikā – aprīļa izskaņā un maijā, tās ziedi ir vienas no pirmajām ievācamajām tējām.
Kļavas ziedu tēja ir liepziedu tējas līdziniece – gan pēc smaržas, gan garšas ir medaini salda.
Līdzīgi kā ar citām tējām, vislabāk to ievākt sausā laikā, žāvēt plānā kārtā, tumšā, labi vēdināmā vietā, pa laikam apgrozot.
Šo tēju vari baudīt arī svaigā veidā: ieliec pāris ķekarus kļavas ziedu krūzē, aplej ar verdošu ūdeni un ļauj ievilkties.
Tēju iesaka lietot kakla sāpju un bronhītu gadījumā, tā ir ieteicama arī artrīta un citu locītavu slimību gadījumā. Kļavu ziedu tēju var uzskatīt arī par vīriešu tēju, jo tai piemītot potenci paaugstinošas īpašības.